Čehijas pilsētā Ostravā šodien sākas Eiropas junioru (U23) čempionāts, kurā startēs 17 Latvijas vieglatlēti

Tagad kārta Eiropas U23 vecuma grupas junioriem (dzimušiem 1989.-1991.g.). Čehijas pilsētā Ostravā Vecā kontinenta čempionāts ( no 14. līdz 17. jūlijam) notiks jau astoto reizi.

Latvijas vieglatlētiku šajā čempionātā pārstāvēs 17 sportisti:

Māra Grīva tāllēkšanā 6,54 m

trīssoļlēkšanā 13,81 m

Ansis Brūns šķēpa mešanā 78,44 m

Elvijs Misāns 100 m 10,37

200 m 20,91

tāllēkšanā 7,59 m ( 8,00i m)

Anita Kažemāka 20 km soļošanā 1.35:52

Līga Velvere 400 m/b 58,61

Jānis Leitis tāllēkšanā 7,80 m

Kārlis Daube 110 m/b 14,14

Agata Strausa 1500 m 4:19,78

Pauls Pujāts kārtslēkšanā 5,30 m

Edgars Gailis vesera mešanā 64,91 m

Kristīne Platace 20 km soļošanā 1.44:37

Gundega Grīva šķēpa mešanā 52,40 m

Poļina Jeļizarova 3000 m/kav. 2011.g.nav rezultāta

Bez tam pieteikta Latvijas īdzdalība arī divos stafešu skrējienos:

4x100 m – Elvijs Misāns, Jānis Leitis, Kārlis Daube un Gatis Zālītis

4x400 m – Jānis Leitis, Kārlis Daube, Jānis Baltušs, Mārtiņš Začests un Andris Ūdris.

Latvijas juniori piedalījušies šajos čempionātos kopš to pirmsākuma 1997.g., pie tam ar kuplām komandām un izciliem panākumiem. Līdzšinējos septiņos čempionātos izcīnītas piecas zelta, trīs sudraba un septiņas bronzas medaļas, kā arī pieckārt esam bijuši ceturtajā, reizi – piektajā, bet septiņkārt – sestajā vietā.

Pirmajā čempionātā 1997.g. Turku (Somija) piedalījās septiņi Latvijas vieglatlēti. Aigars Fadejevs kļuva par čempionu 20 km soļošanā ( 1.19:58), bet ceturtais šķēpa mešanā ( 78,12 m) bija Ēriks Rags.

Arī 1999.g. Gēteborgā startēja septiņi vieglatlēti. Staņislavs Olijars ieguva sudraba medaļu 110 m barjerskrējienā ( 13,55), zaudējot vienīgi savam tālaika sīvākajam sāncensim Tomašam Ščigačevskim (Polija).Sestais 800 m skrējienā ( tāpat kā 1997.g.) bija Viktors Lācis.

2001.g. Amsterdamā piedalījās jau 10 Latvijas juniori un mājup veda trīs godalgas un puse no komandas bija finālistu – pirmo astoņu vidū . Septiņcīņā ar jaunu Latvijas rekordu ( 6279 p.) uzvarēja Līga Kļaviņa. Bronzas medaļas tika nākamajiem dzīvesbiedriem Jānim Liepam šķēpa mešanā ( 74,26 m) un Irēnai Žaunai 400 m barjerskrējienā ( 57,03). Ceturtais šķēpa mešanā bija Ainārs Kovals ( 73,22 m).

2003.g. uz Polijas pilsētu Bidgošču devās 14 Latvijas juniori – mājup atgriezās ar četrām medaļām un deviņu sportistu vietām pirmajā desmitā. Irēna Žauna 400 m/b šoreiz veica 56,47 sek. un saņēma sudraba medaļu. Divkārt bronzas godalga Inetai Radēvičai – kā tāllēkšanā ( 6,70 m), tā trīssoļlēkšanā ( 14,04 m). Bronza arī desmitcīņniekam Atim Vaisjūnam ( 7681 p.). Gandrīz viens aiz otra rezultātu tabulā bija visi trīs mūsu šķēpraiži – 6.v. Ainārs Kovals ( 72,68 m), 7.v. Vadims Vasiļevskis ( 72,39 m) un 9.v. Jānis Liepa ( 67,41 m).

Piektajā čempionātā 2005.g. Erfurtē, kurā startēja 11 Latvijas juniori, vislabāk veicās mūsu šķēpa metēju duetam – Linda Brīvule saņēma bronzas medaļu ( 56,12 m), bet Ilze Gribule bija sestā ( 52,82 m).

Divas medaļas un abas – šķēpa metēju izcīnītas, mājup vestas tika 2007.g. no Ungārijas pilsētas Debrecenas. Kārlis Alainis par 76,83 m tālu metienu nopelnīja sudraba, bet Madara Palameika – par 57,07 m – bronzas medaļu.

Uz septīto Eiropas U23 junioru čempionātu pie mūsu kaimiņiem, lietuviešiem, uz Kauņu 2009.g. devās līdz šim viskuplākā latviešu komanda ( 22 pārstāvji) un arī mājup atgriezās ar līdz šim visbagātāko medaļu klāstu – trim zelta godalgām. Par čempionēm, pie tam ar jauniem Latvijas rekordiem kļuva Aiga Grabuste septiņcīņā ( 6396 p.) un Madara Palameika šķēpa mešanā ( 64,51 m), kā arī Jānis Leitis tāllēkšanā (7,90 m).Ceturtais bija Dmitrijs Jurkevičs 800 m skrējienā (1:47,24). Visi četri arī šodien ir Latvijas vieglatlētikas gods un lepnums. Pie tam – Jānis Leitis Ostravā startēs jau otro reizi U23 junioru čempionātos.

Eiropas junioru (U23) ranga pirmajā desmitā patreiz rodami četru Latvijas vieglatlētu vārdi un rezultāti: tāllēkšanā septītā ir Māra Grīva. Astotā Māra ir arī trīssoļlēkšanā, tāpat kā Elvijs Misāns 100 m un Ansis Brūns šķēpa mešanā. Desmitā ir soļotāja Anita Kažemāka. Otrajā desmitā ir Elvijs Misāns 200 m, Jānis Leitis tāllēkšanā, Līga Velvere 400 m barjerskrējienā un Gundega Grīva šķēpa mešanā.

Sacensību pirmajā dienā, ceturtdien, 14. jūlijā kvalifikācijas sacensībās, kā arī skrējiena distanču pirmajās kārtās startē lielākā puse no komandas: Pauls Pujāts kārtslēkšanā, Ansis Brūns šķēpa mešanā, Jānis Leitis un Elvijs Misāns tāllēkšanā, Gundega Grīva šķēpa mešanā, Māra Grīva trīssoļlēkšanā, kā arī Elvijs Misāns 100 m, Poļina Jeļizarova 3000 m kavēkļu skrējienā un Līga Velvere 400 m barjerskrējienā. Tālākie starti – lēkšanu un mešanu finālos vai pusfinālos un pat finālskrējienos jau būs atkarīgi no pašu sportistu rezultātiem un veiksmes.

Piektdien, 15. jūlijā 110 m barjerskrējiena pirmo kārtu aizvadīs Kārlis Daube. Savukārt, sestdien, 16. jūlijā kvalifikācijas sacensības paredzētas vesera metējam Edgaram Gailim un vēlreiz Mārai Grīvai – tāllēkšanā, bet pirmās kārtas skrējieni Agatai Strausai 1500 m, Elvijam Misānam 200 m un 4x400 m stafetes kvartetam. Sacensību pēdējā dienā, 17. jūlijā kā pēdējās no mūsu komandas startēs abas soļotājas un vēlreiz arī stafetes ( šoreiz – 4x100 m) kvartets.

Nobeigumā atliek novēlēt veiksmi visiem un ievērot labo tradīciju – mājup atgriezties ar jo bagātīgu izcīnīto medaļu un teicamu rezultātu ražu.

Informācijas avots: parsportu.lv