Eiropas čempionāta pirmā diena

Rīta pusē startēja seši latvieši. Tiesa - sākums bija pieticīgs. Ne Māris Urtāns lodes grūšanā, ne Agate Strausa 1500 m skrējienā tālākām cīņām nekvalificējās.
Daudz priecīgākas bija vēstis no šķēpa mešanas sektora un beidzot arī no skrejceļa. Sinta Ozoliņa-Kovala (59,47 m) un Madara Palameika (57,86 m) jau pirmajā mēģinājumā izpildīja kvalifikācijas normu (57,50 m) un parīt, ceturtdien, startēs finālsacensībās. Nepaveicās vienīgi Līnai Mūzei - viņa ar jau pirmajā mēģinājumā sasniegto rezultātu (53,42 m) palika 19.vietā. Toties cerīgi iepriecināja čempionāta debitants Jānis Baltušs. Viņš pēdējā, piektajā 400 m barjerotajā priekšskrējienā finišēja kā ceturtais ar jaunu personisko rekordu – 50,89 sek. Jānim paveicās – ikvienā no citiem priekšskrējieniem ar šādu rezultātu viņš pusfinālā nebūtu iekļuvis.

Lodes grūšana

Startēja 23 dalībnieki un kvalifikācijas norma bija noteikta 20,10 m. M.Urtānam veiksmīgs bija tikai pirmais mēģinājums – 18,35 m.Diemžēl ar šādu, sezonā vājāko rezultātu Mārim bija jāsamierinās ar 23.vietu. Vistālāk lodi aizgrūda 2012.g. Eiropas čempions D.Štorls (Vācija) – 20,76 m.Finālistu ducī varēja iekļūt ar rezultātu 19,88 m.Jau vakarā noskaidrojās arī jaunais Eiropas čempions.

Māra komentārs pēc sacensībam:
Es kā amatieris ar savu startu esmu apmierināts. Nevienam tas nav noslēpums, ka treniņu procesu pakārtoju darbam. Līdz ar to uzskatu, ka esmu nostartējis labi. Šis arī bija mans sezonas mērķis - dalība Eiropas čempionātā. Tehniskais izpildījums vēl klibo. Tas nav stabils. Tagad varēsim kopā ar treneri vairāk piestrādāt pie ātruma īpašībam un eksplozivitātes. Turklāt ņemot vēra manu nesen iegūto traumu un smadzeņu satricinājumu, viss izdevās, Domāju, ka nākamgad Eiropas čempionātā telpās uzrādīšu vēl labāku rezultātu.

1500 m sievietēm

25 dalībnieces. Mūsu A.Strausa startēja jau pirmajā priekšskrējienā. Finālistu ducī varēja iekļūt ierindojoties pirmajās četrās vietās katrā no skrējieniem, kā arī sasniedzot nākamos četrus labākos rezultātus. Agata savā skrējienā finišēja kā vienpadsmitā (4:17,61) un kopvērtējumā ierindojās 22. vietā. Ātrākā bija S.Hasana (Nīderlande) - 4:09,55. Finālā varēja iekļūt ar rezultātu 4:13,02.

Šķēpa mešana sievietēm

22 dalībnieces. Kvalifikācijas norma – 57,50 m. Iepriecinoši, ka jau ar pirmo metienu šo normu izpildīja S.Ozoliņa-Kovala pirmajā plūsmā – 59,47 m un Madara Palameika otrajā – 57,86 m. Līna Mūze ar rezultātu 53,42 m ( 53,42 – 53,11 – x) ierindojās 19.vietā. Visas 12 finālistes izpildīja kvalifikācijas normatīvu, bet trīs no viņām pārsniedza arī 60 m robežu: M.Rateja (Slovēnija) – 61,87 m, K.Husonga (Vācija) – 61,13 m un T.Jelaca (Serbija) – 60,26 m. Finālsacensībās,kuras notiks ceturtdien, startēs visas trīs vācietes, abas latviešu šķēpa metējas, kā arī pa vienai no Slovēnijas, Serbijas,Čehijas, Baltkrievijas,Lielbritānijas, Spānijas un Zviedrijas.

400 m barjerskrējiens vīriešiem

Startēja 36 dalībnieki. Pusfinālam kvalificējās 24 – pa četriem no katra priekšskrējiena plus vēl četri pēc rezultātiem. Jānim padevās teicams skrējiens. Izejot finiša taisnē viņš bija vēl sestais - septītais. Tomēr tad izpaudās Jāņa 400 m skrējēja ātrums un finišēja viņš vienlaicīgi ar spāni S.Fernandesu – 50,89 sek. Dažas sekundes tūkstošdaļas šoreiz bija par labu mūsu skrējējam un jau trešdien viņš startēs pusfinālā. Ātrākais priekšskrējienos bija D.Kudrjavcevs (Krievija) – 49,05 sek. Ātrāk par 50 sek. distanci veica 14 skrējēji.
Vakara sacensībās kā pirmie startēja mūsu skrējēji – Gunta Latiševa-Čudare, Ronalds Arājs un Dmitrijs Jurkevičs.Atkal cerīgi,pat iepriecinoši.

Jāņa komentārs pēc sacensībām:
Diemžel tehnsikas ziņā šis bija sliktākais starts. Tomēr spēka pietika tik daudz, lai kvalificētos pusfinālam. Ceru, ka tajā spēšu sasniegt savu persnīgo rezultātu. Pirms šodienas starta vēlējos sajust tās īpašās emocijas šāda līmeņa sacensības. Rīt pusfināls paredzēts vakarā. Ceru, ka viss izdosies.

400 m sievietēm

Mūsu visjaunākajai komandas dalībniecei, Latvijas junioru rekordistei, Guntai Latiševai-Čudarei izloze bija atvēlējusi pirmo skrējienu. Gunta, kā saka – neko pārdabisku nepaveica, toties savu skrējienu veica savā līdzšinējā – pat nedaudz labāk. Finišā viņa bija sestā, bet ar savu sezonā labāko rezultātu – 53,37 sek. 29 dalībnieču konkurencē – 21.vieta. Priekšskrējienu visātrāk veica Olha Zemļaka no Ukrainas – 51,16 sek. Ātrāk par 52 sek. distanci veica deviņas skrējējas un pusfināla 16 dalībnieču statusā varēja tikt arī ar rezultātu 52,57 sek.

Guntas komentārs pēc sacensībām:
Esmu ļoti apmierināta. Izskrēju sezonas labako rezultātu. Tomēr distances pēdējos metros domāju par to, ka varu vēl nedaudz ātrāk. Es netaupījos, bet izdarīju visu, ko tajā brīdī spēju.

100 m vīriešiem

Ronaldam Arājam izlozē savukārt „krita” otrais skrējiens – kopā ar slaveno, arī skandalozo britu D.Čembersu. 37 dalībnieki sadalīti piecos priekšskrējienos, cīnijās par pirmajām četrām vietām. Vēl četriem piekto vietu ieguvējiem tika dota iespēja arī „iespraukties” 24 pusfinālistu vidū. Ronalds ar savu SB – 10,41 sek. bija piektais un arī līdz pat pēdējam skrējienam noturējās šajā „gaidītāju” kvartetā. Ātrākais bija francūzis Dž.Viko – 10,06 sek. Tātad - rītvakar Ronalds pusatoņos vakarā startēs atkal – šoreiz jau pusfinālā.

800 m vīriešiem

Mūsu Dmitrijam Jurkevičam skrējiens šajā distancē bija tikai kā iesildīšanās pirms „kroņa distances” – 1500 m. Savā pirmajā skrējienā viņš finišēja kā septītais – 1:50,12 un 34 dalībnieku konkurencē ieņēma 30.vietu. Interesanti, ka visu četru priekšskrējienu uzvarētāju rezultāti bija intervalā starp 1:47,38 un 1:47,98. Ātrākais bija Marks Inglišs no Īrijas – 1:47,38.

Pirmās sacensību dienas izskaņā mūsu uzmanību uzreiz piesaistīja četru vieglatlēšu starti – tāllēkšanas sektorā vienlaicīgi lēca visas trīs mūsējās: Aiga Grabuste, kā arī māsas Lauma un Māra Grīvas. Savukārt sekrejceļā –Jeļena Prokopčuka.

Tāllēkšana sievietēm.

Aiga Grabuste jau pirmā mēģinājumā aizlēca 6,51 m tālu. Kā vēlāk izrādijās, Aiga arī ar šo rezultātu būtu finālistu ducī. Sekoja 6,46 m, bet ar trešo – 6,65 m tālo lēcienu viņa izgaisināja jebkādas šaubas par līdzdalību finālsacensībās. 28 dalībnieču konkurencē Aigai piektais labākais rezultāts. Divpadsmitais – 6,44 m. Vistālāk – 6,72 m šovakar aizlēca E.Lesjera no Francijas. Finālducī jau rītvakara fināla cīņām bez latviešu tāllēcējas iekļuva arī visas trīs Vācijas un divas Krievijas pārstāves, kā arī vēl pa vienai no Francijas, Serbijas, Rumānijas, Baltkrievijas, Zviedrijas un Slovēnijas.

Diemžēl pavisam neveiksmīgs bija māsu Grīvu starts. Lauma pirmajā mēģinājumā aizlēca vien 6,14 m. Sekoja divi neskaitīti lēcieni un 23.vieta. Mārai neveiksmīgs bija pirmais mēģinājums un protokolā tālāk ir divas svītriņas – tātad izstājusies.

10000 m sievietēm

Veiksmīga atgriešanās skrejceliņā izdevās Jeļenai Prokopčukai. 26 dalībnieču konkurencē viņa ilgu laiku turējās līderu grupā. Tomēr viena lieta ir skriet maratonu vai pusmaratonu, cita – skrejceliņā cīnīties ar gados jaunākām un tieši skrejceliņā specializējušām skrējējām. Par jaunību var diskutēt, jo par Eiropas čempioni kļuva britu skrējējs Žo Peivija (32:22,39), kura 20.septembrī atzīmēs savu 41.dzimšanas dienu. Jeļena Prokopčuka finišēja 11.vietā ar teicamu rezultātu – 32:34,03. Pēdējo reizi viņa tik ātri 10000 m skrejceliņā skrēja 2006.gadā un šis rezultāts ir desmitais labākais viņas dosjē tieši 10000 m skrējienā. Jeļenai pirmajā dienā tika arī visaugstākā izcīnītā vieta mūsu delegācijā un par rezultāta augstvērtīgumu var spriest pēc fakta, ka viņas rezultāts, vērtēts pēc IAAF punktu tabulām atbilst 1109 p. Vēl augstāks ir vienīgi A.Grabustei – 6,65 m – 1128 p. Trešais „vērtīgākais” rezultāts ir J.Baltušam – 50,89 sek.- 1086 p.

Andris Staģis