Jubilejas – 90. Latvijas čempionāts vieglatlētikā Liepājā

100 m sprintā nestartējot vismaz četriem mūsu ātrākajiem, Ronaldu Arāju un Elviju Misānu ieskaitot, zelta medaļa tika Jānim Mezītim,, tiesa ar pieticīgu rezultātu – 10,90 sek. Arī tikai Māris Grēniņš „izskrēja” no 11 sek. -10,92. Viesu statusā bija lietuvieši – viņi ne tikai aizņēma tieši pusi no finālistu astoņiem celiņiem, bet arī sasniedza labāko rezultātu ( M.Jurgilas – 10,49 sek). Tomēr lietuviešu sprinteru galvenais mērķis bija 4x100 m stafetes skrējiens un iespēja kvalificēties pasaules čempionātam. Jādomā, ka tas viņiem būs izdevies – ļoti priecīgi viņi bija par rezultātu 39,83 sek. Arī sievietēm sprintā ātrākā bija lietuviete Līna Grinčikaite – viņas rezultāts (11,64) starp mūsu vīriem dotu ..... 16 vietu gandrīz 30 sprinteru konkurencē. Mums ātrākā atkal bija Jekaterina Čekele – 12,00.
200 m sprintā ļoti mainīgais vējš ar labu rezultātu ( 21,87) palīdzēja uzvarēt Jānim Baltušam, bet Marlēnai Reimanei liedza jaunu personīgo rekordu – 24,56 sek (ceļavējs – 2,8 m/sek.).
400 m skrējienā Jānis Baltušs pirmo zelta guva jau pirmajā dienā – 47,55 sek. Iepriecina arī Mārtiņa Začesta ( 48,18) un Renāra Stepiņa ( 48,21) jaunie personiskie rekordi. Sievietēm, nestartējot mūsu līderēm ( arī pieteiktajai Līgai Velverei) pie uzvaras tika Ieva Vītola – 57,44 sek.
800 m skrējienā vīriešiem atkal izpalika līderis – D.Jurkevičs, tāpēc jau otro gadu uzvarētāja tituls Kristapam Valteram – 1:52,84. Pavisam neizprotams bija 800 m skrējiens sievietēm. Startēja tikai četras skrējējas ( viena – pat ārpus konkursa) Uzvarētājas rezultāts – 2:19,20. Tā skrēja pagājušā gadsimta 50. un 60.gados. Negribu pelt jauno čempioni Gunitu Šali – viņa vēl jauna un šogad jau skrējusi ātrāk. Vai tiešām mūsu treneriem un arī skrējējām nav vairs pašlepnuma un patiesas degsmes un vēlēšanās skriet ātrāk.
Divās distancēs ( 1500 m un 3000 m) uzvarēja vieni un tie paši skrējēji. Jānis Razgals pirmajā dienā bijā ātrākais 1500 m ( 3:58,90), bet svētdien – arī 3000 m (8:38,96). Krietni vairāk iepriecināja divkārtējās čempiones Poļinas Jeļizarovas rezultāti. Liepājniece 1500 m veica 4:20,93, bet 3000 m – 9:30,84. Rezultāts 3000 m distancē ir šogad labākais starp Latvijas skrējējām.
5000 m distancē skrejceļā redzējām arī jauno Latvijas rekordistu pusmaratona skrējienā. Nav viņš aizmirsis arī skrejceļu – šoreiz uzvara ar rezultātu 14:40,99. Linda Batņa bija ātrākā starp sievietēm – 17:31,96.
Īsajā barjerotajā distancē čempionu tituli tika mūsu līderiem – Staņislavs Olijars 110 m distanci veica sava sezonā labākā rezultāta ( 13,73) laikā, bet Aiga Grabuste izcīnīja savu pirmo ( no trim) 2011.gada Latvijas čempiones zelta medaļām – interesanti, ka arī Aigas rezultāts bija 13,73.
400 m barjerskrējienā jau finiša taisnē sīvi spēkojās pērnā gada čempions Andrejs Romaņivs un jaunais liepājnieks, vēl juniors – Maksims Semjonovs. Abiem jauni personīgie rekordi, bet čempiona tituls Andrejam – 53,05. Maksims atpalika par 0,23 sek.
Pirmo reizi Latvijas čempiona gods kavēkļu skrējējam Kasparam Gulbim no Ventspils novada – 9:45,80. Toties jau vienpadsmito reizi ( kopš 1994.g.) uz goda pjedestālu kāpa Kaspara novadnieks Aigars Matisons ( 9:59,86). Aigaram šajā distancē ir ne tikai Latvijas čempionātu divas sudraba un deviņas bronzas medaļas, bet arī Eiropas veterānu čempiona tituls. Kavēkļu skrējienā pēc sešu gadu pārtraukuma atkal čempiones godā vēl viena liepājniece – Irina Štūla-Pankoka, pie tam Irina bijusi arī Latvijas rekordiste. Šoreiz – 10:57,06.
4x100 m stafetē par čempioniem kļuva „Arkādija” sprinteri – 41,42 un „Ausekļa” sprinteres – 49,06, bet 4x400 m –Bauskas novada puiši ( ar Jāni Baltušu – trešās zelta medaļas ieguvēju) – 3:20,14 un vēlreiz „Ausekļa” meitenes – 4:02,40.
Augstlēkšanā uz uzvarētāju pjedestāla savās „labi iesildītās vietās” nostājās kā Normunds Pūpols – 2,20 m, tā Natālija Čakova – 1,84 m. Abiem šīs bija jau septītās uzvaras Latvijas čempionātos.
Pēc sacensībām kārtslēkšanā uz goda pjedestāla nostājās tie paši trīs puiši kas pērn – tikai citā kārtībā. Šoreiz patiess gaviļnieks bija Mareks Ārents. Ar otro mēģinājumu viņš veica augstumu 5,46 m. Tagad viņš atpaliek tikai no Latvijas rekordista Aleksandra Obižajeva ( 5,80 m), bet par vienu centimetru apsteidzis Aleksandru Matusēviču. Pērn Mareks bija trešais. Šogad bronzas medaļu par trešo vietu nemaz nepiešķīra, jo abiem brāļiem – Paulam un Kārlim Pujātam visi rādītāji bija pilnīgi vienādi. Abiem sudraba medaļas par 5,05 m augstiem lēcieniem. Sievietēm neparasts gadījums. Šogad Latvijas čempiones nosaukums netika izcīnīts, jo Ildze Bortaščenoka pieteikta tomēr nestartēja. Kā vienīgā lēca 1996.g. dzimusī „B” grupas meitene Krista Obižajeva, pat veica 3,80 m augstumu, bet pēc arhaiska Latvijas čempionātu noteikuma paragrāfa uzvarētājas gods viņai tika liegts. Līdzīgi, kā pirms daudziem gadiem arī pavisam jauniņai Jeļenai Prokopčukai, tolaik vēl Čelnovai.
Sacensības tāllēkšanā izvērtās par ļoti spraigām. Ne mūsu Jānis Leitis un Elvijs Misāns, ne lietuvieši Darius Aucina un Marius Rudis neslēpa, ka veiksmes gadījumā labprāt izpildītu pasaules čempionāta normu – 8,10 m. Vistuvāk tai pēdējā lēcienā tika Jānis Leitis – tikai divi centimetri pietrūka līdz astoņiem metriem. Vienīgais gandarījums – personīgais rekords un Latvijas čempiona tituls. Tomēr relatīvi vistuvāk bija Elvijs – vismaz trīs lēcieni ar minimālu pārkāpumu bija krietni pāri astoņiem metriem. Tomēr jābrīnās par Elviju, kuram ar viņa lielisko lecamību un augumam neparasto ātrumu, tā arī nav izdevies šos komponentus sabalansēt ar precīzu trāpījumu uz dēlīša.
Sievietēm ļoti spraiga cīņa izvērtās starp Aigu Grabusti un Māru Grīvu. Abas arī neizmantoja daudzas iespējas aizlēkt tālāk nekā bija iespējušas – Aiga 6,52 m, bet Māra – 6,46 m. Aigai trīs lēcieni, bet Mārai pat visi pārējie pieci bija ar pārkāpumu.
Elvijs Misāns tomēr kļuva par Latvijas čempionu – trīssoļlēkšanā aizlecot 15,91 m, apsteidzot sezonas līderi ( 16,00 m) Maksimu Tkačovu ( 15,43 m). Sievietēm čempiones tituls Santai Matulei – 12,83 m. Tikai par astoņiem centimetriem tuvāk lēca Santas šīs sezonas sīvākā sāncense Sabīne Skrodere.
Lodes grūšanā kārtējā uzvara Mārim Urtānam – 19,73 m. Šeit otrais ar jaunu personīgo rekordu – 17,23 m jaunais cēsinieks Edgars Kononovs, bet trešais – Arnis Žviriņš – 15,92 m. Tieši tādā pat kārtībā visi trīs puiši nostājās arī pēc diska mešanas – pēc deviņu gadu pārtraukuma uzvarētājs Māris – 51,00 m, tad Edgars – 48,84 m un Arnis – 46,95 m
Lodes grūšanā sievietēm pārliecinošu uzvaru , jau trešo šajā čempionātā izcīnīja Aiga Grabuste – 14,13 m. Savukārt palikusi otrā lodes grūšanā ( 12,90 m), Diāna Ozoliņa „savu zeltu” paņēma diska mešanā – 44,97 m.
Vesera mešanā, izpaliekot Latvijas rekordistam Igoram Sokolovam, pie pirmā Latvijas čempiona titula tika Ainārs Vaičulens – 64,22 m. Iepriecināts var būt arī juniors Edgars Timmermanis – pirmo reizi pārvarēta 60 metru robeža – 62,94 m. Pirmo reizi Latvijas čempiones gods vesera mešanā, pie tam arī pirmo reizi pārvarot kādu sev tik nozīmīgu ( šoreiz – 40 metru) robežu arī vēl nesenai skrējējai – Karīnai Orlovai – 43,28 m.
Šķēpa mešana – pirmās sacensību dienas visgaidītākā disciplīna. Startēja vai visi un visas mūsu favorītes ( varbūt vienīgi izņemot Zigismundu Sirmo). Pirmās sacentās sievietes. Tur tiešām cīņa bija sīva un intriga aizraujoša. Uz Sintas Ozoliņas –Kovales 53,81 m tālo metienu Līna Mūze atbildēja ar 53,02 m. Sinta uzlaboja rezultātu līdz 55,72 m, bet Madara Palameika sāka savu uzvaras gājienu ar 54,65 m. Viss izšķīrās trešajā metienā – Madaras 58,10 m tālajam metienam Līna Mūze pretim lika tikai 55,09 m. Finālā vēl „sprēgāja” Sinta – 56,53 m un 56,89 m, bet goda pjedestāls jau bija redzams – tāpat kā pērn Madara atkal pirmā, Sinta – otrā, bet Līna pirmo reizi kāpa uz trešā pakāpiena.
Daudz vairāk tika gaidīts no vīru cīņām. Pirmajā mēģinājumā tikai Ēriks Rags pārsniedza 70 metru robežu – 71,36 . Šo rezultātu Ēriks pats vēl uzlaboja līdz74,10 m uz ko Vadims Vasiļevskis atbildēja ar 76,52 m. Čempiona titula piederība noskaidrojās jau pēc trešā metiena – pēc Vadima varenā, 85,68 m tālā metiena zelta medaļas liktenis bija izšķirts. Ēriks finālā vēl uzlaboja savu rezultātu līdz 76,72 m un savām deviņām Latvijas čempiona medaļām pievienoja arī trešo ( kopš 1995.g.) sudraba medaļu. Ar pēdējo metienu bronzas medaļas cienīgu rezultātu – 72,89 m sasniedza Ansis Brūns. Jautājums – kā tad ar Aināru Kovalu? Diemžēl atkal trīs „barankas”. Tas arī apbēdināja visvairāk !.
Latvijas 2011.g. čempionāts vieglatlētikā aizvadīts. Iespaidu un vielas pārdomām pietiekami daudz un nopietnas. Par to citu reizi.

Informācijas avots: parsportu.lv

Video apskats:
Latvijas čempionāts vieglatlētikā