51. Latvijas čempionātā telpās uzvar arī titulētais Rumbenieks

Svētdien 10 vecuma grupās sacentās soļotāji. Tiesa, viņu pārstāvniecība katrā no vecuma grupām un distancēm bija neparasti pieticīga, jo gandrīz vai katrā no vecuma grupām startēja tikai trīs soļotāji. Tomēr kāds iepriecinošs fakts tomēr bija – vismaz soļotājiem, kuri pārstāvēja Latgali (Ludzu, Daugavpili, Preiļus un Līvānus). Septiņi (no desmit) Latvijas čempionu tituli ir visu šo četru novadu soļotāju izcīnīti. Vēl vairāk – 17 no pasniegtajām 28 Latvijas čempionāta medaļām arī ceļos līdzi saviem īpašniekiem uz Latgali.

Latvijas čempioni. Vīriešiem 5000 m. Piekto reizi par čempionu telpās kļuva Arnis Rumbenieks – 20:04,27. Līdz ar to Rumbenieks tagad ir 15kārtējais Latvijas čempions soļošanā (arī 20 km un 50 km distancēs). Pērnā gada čempions Raivo Saulgriezis šoreiz bija otrais – 20:38,61.

Sievietēm 3000 m distanci tāpat kā pērn visātrāk veica Modra Liepiņa – 15:31,53. Tagad Modrai ir piecas Latvijas čempiones zelta medaļas.

51. Latvijas čempionāts telpās Valmieras Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas manēžā sestdien sākās ar daudzcīņnieku un soļotāju startiem.

Daudzcīņnieku divu dienu sacensības noslēdzās ar astoņu jauno Latvijas 2022. gada čempionu noskaidrošanu. Vīriešiem pirmo reizi par Latvijas čempionu telpu septiņcīņā kļuva pērnās vasaras Latvijas čempions desmitcīņā Pauls Bertrams Klucis (SC Mārupe), pie tam ar apaļu punktu summu – 5000 p. Tieši šī piecu tūkstošu punktu robeža ir kā pirmā bāka ceļā uz nopietna daudzcīņnieka karjeru. Paula Bertrama rezultāti pa diciplīnām: 60 m – 7,22 sek.; tāllēkšana – 6,56 m; lode – 10,92 m; augstlēkšana – 1,92 m; 60 m/b – 8,63 sek.; kārtslēkšana – 4,65 m un 1000 m – 3:09,05.

Septiņcīņā junioriem pārāks bija Andis Briška (Preiļi) – 4609 p. (7,62 – 6,06 – 13,08 – 1,83 – 8,67 – 3,60 – 2:58,45).

Jaunajam Latvijas čempionam U18 grupas jauniešiem Andrim Skadiņam (Bauska) bija ievērojams pārsvars pār sāncenšiem – 5119 p. (vislielākā punktu summa septiņcīņā šajā čempionātā). Pa disciplīnām: 7,33 – 6,59 – 13,83 – 1,91 – 8,46 – 4,20 – 3:01,54.

Visjaunāko daudzcīņnieku (arī viskuplāk pārstāvētu startējošo) – U16 zēnu septiņcīņā uzvarēja Kārlis Jēkabs Karlsbergs (Ogre) – 4262 p. (7,46-5,53-13,01-1,61-8,56-3,40-3:06,04.

Daudz spraigāk un arī intriģējošāk noritēja pieccīņas sacensības – it īpaši pieaugušajām daudzcīņniecēm un juniorēm (U20).Tā kā juniorēm visas pieccīņas disciplīnas ir analogas ar pieaugušajiem (kā barjeru augstumi un lodes svars), tad nereti sacensību nobeigumā juniores sniegums vērtējams augstāk par pieaugušo dalībnieču punktu summām. Tā notika arī šoreiz. Sievietēm galvenās favorītes bija 2018.g. Latvijas čempione, kā arī 2019. gada un 2020. gada vicečempione Kristīne Siksaliete (Valmiera) un pērnā gada Latvijas čempione septiņcīņā Krista Sprūde. Savukārt juniorēm augsti tika vērtētas Gerdas Kerijas Dreimanes (Bauska) un Martas Sīviņas (Ogre) potenciālās iespējas. Visu dienu šis kvartets cīnījās par iespējami labākiem rezultātiem, jo pārējās dalībnieces nebija konkurētspējigas cīņā par uzvaru. Sacensībām beidzoties šī kvarteta punktu summas bija: 1.vietā un Latvijas čempione kā pieaugušajiem, tā juniorēm Gerdai Kerijai Dreimanei – 3949 p. (9,13 – 1,74 – 11,52 – 6,10 – 2:33,14). Šeit īpaši jāizceļ jauni personīgie rekordi augstlēkšanā (1,74 m) un tāllēkšanā (6,10 m). Tāllēkšanā pirmo reizi pārvarēta sešu metru robeža un rezultāts 6,10 m ir šogad labākais Latvijā. Kopš 1961. gada, kad leģendārā Renāte Lāce pirmo reizi aizlēca tālāk par sešiem metriem (6,02 m), Gerda Kerija šajā „Sešu metru klubiņā” iekļūst ar 59.kārtas skaitli. Tieši tik daudz Latvijas tāllēcējas aizvadīto 60 gadu laikā lēkušas tālāk par sešiem metriem.

Kristīne Siksaliete bija savākusi 3927 p. (8,91-1,68-13,07-5,63- 2:29,62), bet otrā labākā juniore – Marta Sīviņa – 4815 p. ( 9,09-1,65-11,72-5,59-2:24,92). Savukārt Krista Sprūde (Liepāja) - 3734 p. (8,76-1,56-11,78-5,53-2:27,22). Līdz ar to Latvijas čempionātā pirmais trijnieks bija Dreimane, Siksaliete un Sīviņa, bet tikai junioru konkurencē –Dreimane, Sīviņa un Elīza Lemberga (Ogre/MSĢ) – 3320 p.

Arī uzvarētājai U18 grupas jaunietēm ir tāds pats uzvārds kā čempionei – Dreimane. Arta Marija Dreimane (Bauska) kļuva par Latvijas čempioni ar punktu summu 3495 p. (9,64-1,61-12,60-5,26-2:34,73).

Savukārt U16 meiteņu grupā par čempioni kļuva vēl viena ogrēniete – Adriana Reitmane – 3286 p. ( 10,09-1,52-11,33-5,31-2:30,60).

Sacensību izskaņā saskaitot medaļas varam konstatēt, ka četras zelta medaļas (puse !!!) dosies līdzi saviem īpašniekiem uz Bausku, divas – uz Ogri, bet pa vienai tiks Preiļiem un Mārupei. Latvijā šobrīd ir divi spēcīgi daudzcīņu atbalsta punkti – Bauska un Ogre. Septiņas medaļas Ogrei – pa 2 zelta un sudraba, kā arī 3 bronzas. Sešas medaļas (toties 4 zelta un pa vienai sudraba un bronzas) Bauskai. Pa divām medaļām Valmierai (abas sudraba) un Kuldīgai (abas bronzas). Pa vienai Preiļiem un Mārupei (zelta), Aizkrauklei, SS ”Spars” un „Arkādijai” (sudraba) un Siguldai (bronzas).

Izmantotie resursi:
Andris Staģis / athletics.lv