Pagājušā gada Latvijas labākais vieglatlēts Čakšs: "Sev vairāk jāuzticas"

Čakšs pagājušajā sezonā vasaras sākumā sacensībās Austrijā šķēpu aizmeta 87,57 metru tālumā, kas bija viņa personīgais rekords un visa 2021. gada piektais labākais rezultāts pasaulē. Tomēr galvenajā startā – Tokijas olimpiskajās spēlēs – latvietim nesekmējās un viņš ar rezultātu 78,73 metri palika 18. vietā.

Šobrīd Čakšs salīdzinoši vieglā režīmā Murjāņos gatavojas treniņnometnei Spānijā, uz kuru viņš dosies 10. aprīlī, tai ilgstot trīs nedēļas. Šajā laikā arī tiks ielikts pamats jaunajai vieglatlētikas sezonai. “Pēc Tokijas sapratām, ka šis tas jāpamaina tehnikā. Sev vairāk jāuzticas. Nezinu, kas bija pareizi jāsaliek, bet, cerams, sanāks nākamreiz.”

“It kā viss bija labi, biju gatavs. Iepriekš gūtās traumas biju izmetis no galvas, bet nesanāca. Neesmu sagrauts, viss ir labi. Tagad ir iziets četrgades cikls. Tagad tas ir jāatkārto, tikai ar citādākiem rezultātiem,” Čakšs ir apņēmības pilns atgriezties pie labiem rezultātiem.

Gaidāmajā vieglatlētikas sezonā sportistiem būs divas lielās sacensības – pasaules čempionāts Oregonā (15.-24. jūlijā) un Eiropas čempionāts Minhenē (15.-21. augustā).

“Skaidrs, sezonas galvenais starts būs pasaules čempionāts. Principā tāds būs arī Eiropas čempionāts, kas nebūs vieglāks, taču tajā varētu nebūt tik liela konkurence,” tieši Oregonā Čakšs 2014. gadā kļuva par pasaules junioru čempionu. “Protams, mani mērķi ir paši augstākie, bet jāskatās, kāda būs treniņnometne un rezultāti. Iekšēji, protams, vienmēr gribas kaut ko vairāk.”

Čakšs pauž gandarījumu, ka pagaidām izdevies izvairīties no savainojumiem, kas bremzētu gatavošanās procesu. “Katru gadu sanākusi notraumēšanās. Diezgan daudz ir strādāts uz tehniku un domu mēģināt aizmest labu rezultātu, nepieliekot visas pūles, lai iegūtu stabilitāti.”

Latviešu šķēpmetējs 2020. gadā izcēlās ar lielisku stabilitāti un lielākajā daļā sacensību sasniedza vismaz 80 metrus.

“Tas gads ar stabilitāti bija daudz patīkamāks nekā 2021. gadā, kad labi rezultāti mijās ar sliktiem. Vienas nesmukas sacensības ar diezgan sliktu rezultātu ir iekšēji nepatīkamas. Ja aizmetu 79 vai 80 metrus un nepalieku pēdējais, tas vismaz nav trieciens. Ja aizmetu 75 metrus, tad nākamajās sacensībās jautāju sev, vai atkal tā neaizmetīšu… Visu laiku domas ir par rezultātu. Tāpēc labāk ir stabilitāte un, piemēram, 80 metri, jo tad ir prātā doma, ka varu aizmest arī tālāk,” norāda Čakšs.

Pasaules čempionātā varēs piedalīties 32 sportisti, bet, kā jau pēdējos gados ierasts, kvalifikācijas normatīvi ir augsti. Lai iegūtu automātisku ceļazīmi uz meistarsacīkstēm, atlētiem šķēps jāaizmet vismaz 85 metrus. Kopš atlases sākuma Čakšs šādu rezultātu nav uzrādījis, bet viņš prognozē, ka tādi būs lielākā daļa čempionāta dalībnieku, jo pārējos sportistus, kuri nebūs izpildījuši normu, izraudzīsies pēc ranga.

Savu personīgo rekordu 87,57 metrus Čakšs uzmeta vien 18 dienas pirms pasaules čempionāta kvalifikācijas sākuma. Viņš un Rūta Lasmane tika nosaukti par pagājušā gada labākajiem Latvijas vieglatlētiem.