Frišenbrūdere 47 gadu vecumā pirmoreiz kļūst par Latvijas čempioni vieglatlētikā

Latvijas čempionāta otrā sacensību diena Valmieras Jāņa Daliņa stadionā iesākās nedaudz vēsākajās rīta stundās ar šī čempionāta garākajām distancēm – 10 km soļošanu un uz pusi īsākas distances skrējienu.

Komentējot rezultātus soļošanā, diemžēl atkal jāmin sportā it kā tik neiederīgie vārdi – “pēdējie mohikāņi”. Šoreiz soļoja tikai trīs vīri un četras dāmas. Ja vīriem uzvarētājs Arnis Rumbenieks (Valmiera) 34 gadu vecumā jau 17. reizi kļuva par Latvijas čempionu (pirmo reizi tieši 10000 m distancē) – 42:03,15 (Lat SB), tad tukumniece Baiba Frišenbrūdere (dzimusi 1975. gada martā) par Latvijas čempioni kļuva pirmo reizi 47 gadu vecumā – 57:21,02. Pirms tam viņai bijušas daudzas uzvaras visa ranga veterānu sacensībās, arī ārzemēs. Latvijas Vieglatlētikas savienība tagad jautā: "Kur joprojām ir jaunie soļotāji?" Sudraba medaļas soļošanā saņēma Raivo Saulgriezis – 43:56,03, kā arī Vita Ormane – 1.06:31,49.

5000 m skrējienā par 2022.g. Latvijas čempioniem tika sveikti arī pērngad Jelgavā uzvarējušie – Agate Caune (Valmiera) – 16:24,57 un Uģis Jocis (Kuldīga) – 14:24,17. Rezultāti abiem labāki nekā pērn – Agatei pat tuvu personiskajam rekordam (16:17,56). Sudraba medaļas Edgaram Šumskim – 14:43,21 un Austrai Ošiņai – 17:05,57.

Savukārt par 2022. gada čempionu trīssoļlēkšanā var teikt leģendāros trīs vārdus: ”Atnāca, ieraudzīja, uzvarēja!” Elvijs Misāns jau pērn startēja tikai divas reizes – Eiropas kausos un Latvijas čempionātā, pie tam Jelgavā uzvarot ar sezonā labāko Latvijas trīssoļlēcēju rezultātu – 15,39 m. Arī šogad Valmierā bija startēt gatavs un arī varošs. Trīs lēcieni pāri 15 metru robežai – 15,21m, 15,28 m, 15,35 m Misāns desmito reizi tika sumināts kā Latvijas čempions trīssoļlēkšanā. Savukārt viņa Latvijas čempionu medaļu kolekcijā šī bija jau 36. godalga. Sudraba medaļa ar jaunu personisko rekordu vicečempionam tāllēkšanā – Sandim Dzenītim – 14,91 m. Trešais – Marks Grantiņš – 14,41 m. Šoreiz nestartēja jaunais un neapšaubāmi talantīgais Edvīns Hadakovs.

Diska mešanā abi jaunie Latvijas čempioni ir cēsinieki, trenera Māra Urtāna audzēkņi. Abiem – Aleksandram Volkovam (49,85 m Lat SB) un Vinetai Krūmiņai (47,56 m) pirmās Latvijas čempionu zelta medaļas. Savukārt otrajās vietās – pērnā gada čempioni Arnis Žviriņš – 48,89 m un Dace Šteinerte – 46,91 m.

Arī jaunie čempioni 400 m barjerskrējienā – Dmitrijs Ļašenko (52,29 sek.) un Amanda Radava (1:01,63 Lat SB) ir no viena novada. Kurzemnieki – liepājnieki. Interesanti, ka apbalvošanas ceremonijā šajā disciplīnās uz goda pjedestāla bija vēl pa liepājniekam: Aleks Pelcmanis – otrais ar jaunu personisko rekordu (53,32 sek.) un Amina Askarova – kā trešā arī ar personīgo rekordu – 1:02,26.

800 m skrējienā otro reizi par Latvijas čempionu kļuva 2018. gada uzvarētājs Daniels Bambals – 1:51,42, par 1.4 sekundēm apsteidzot vicečempionu Austri Karpinski.

Savukārt sievietēm otro reizi šajā čempionātā uzvaru svinēja Līga Velvere – 2;06,20 (Lat SB). Tāpat kā vakar 1500 m skrējienā, arī šajā distancē Līga pārspēja Kamillu Vanadziņu – 2:13,30.

Ne tik iepriecinošs bija augstlēcēju sniegums. Vīriešiem tikai 2,01 m augstumu pārvarēja Valters Jansons (Valmiera), bet sievietēm visas trīs labākās augstlēcējas pārvarēja tikai 1,74 m augstumu, uzvarēja Lāsma Zemīte. Var jau saprast – vakar bija lieliska diena: 6,45 m tālais lēciens raisīja ne tikai emocijas, bet arī nogurumu.

Abas pārējās medaļas saņēma U18 jaunietes Dagmāra Midzene un Agate Lāce. Līdzīgi kā diska mešanā vai 400 m barjerskrējienā, arī augstlēkšanā labākie ir no viena novada. No sešiem medaļu laureātiem trīs bija no Jēkabpils, bet divi – no Valmieras.

Toties pēc sacensībām trīssoļlēkšanā sievietēm viss goda pjedestāls bija ventiņu pārstāvēts. Trešo gadu pēc kārtas par Latvijas čempioni kļuva šīgada ASV studentu čempionāta laureāte Rūta Lasmane. Valmierā uzvara ar rezultātu 13,68 m. Otrajā vietā vēl viena ASV universitātes studente, tomēr arī ventspilniece - Darja Sopova ar savu šovasar tālāko lēcienu – 13,36 m. Trešā bija savulaik ASV studējusī Māra Grīva – 12,75 m.

Lai gan pēc sacensību programmas kā pēdējā disciplīna bija 4x400 jauktā stafete, spraigākie bija abi finālskrējieni 200 m distancē. Abās distancēs tika sasniegti šogad labākie rezultāti Latvijā. Oskars Grava 200 m distanci veica 21,24 sek., par 0,18 sek. apsteidzot Iļju Petrušenko. Gunta Vaičule kļuva par divkārtēju šī čempionāta uzvarētāju (vakar 400 m), uzrādot sezonā ātrāko skrējienu – 23,58 sekundes. Latvijas čempione sprintā Sindija Bukša šoreiz bija otrā – 24,13 sek.

Par valsts čempioniem 4x400 m jauktajā stafetes skrējienā kļuva SS ”Arkādija” kvartets Edvards Māris Kamarūts, Paula Katrīna Skalberga, Austris Karpinskis un Invida Mauriņa – 3:36,74. Liepājnieki tika pārspēti par 2,39 sekundēm

101. Latvijas čempionāts aizvadīts. 15 disciplīnās jaunie čempioni sasniedza šogad labākos rezultātus Latvijā. Vadoties pēc "World Athletics" punktu tabulām, 27 rezultāti pārsniedza 1000 punktu robežu. Sacensību augstvērtīgāko rezultātu sasniedza 400 metru sprintere Gunta Vaičule – 52.12 sekundes un 1122 punkti.

Izmantotie resursi:
Andris Staģis / athletics.lv