Berlīne Bolta zīmē jeb daudz laimes, Usein!

Bez Bolta šis čempionāts noteikti būtu savādāks. Nebūtu tā spožuma un efektīguma, ko snieguši viņa pasaules rekordi 100 un 200 metru distancēs. Organizatori var pateikties Boltam par pilnajām tribīnēm, jo bez jamaikieša pasaules meistarsacīkstēm būtu cita garša. Jau rakstīju, ka dienā, kad notika 100 metru fināls, stadionā pulcējās aptuveni 50 000 līdzjutēju. Vakar vīri skrēja 200 metru finālu un tika sasniegts jauns apmeklētības rekords – lai gan oficiālo datu pie rokas nav, nešaubīgi varu teikt, ka savi 65 000 Berlīnes olimpiskajā stadionā pulcējās.

Biļešu cenas gan ir krīzes laikiem augstas (sākot no 30 eiro tālākajos sektoros līdz 150 eiro finiša zonā), turklāt to vērtība ir atkarīga arī no sacensību dienas. Acīmredzot dienās, kad gaidāmi aizraujošākie fināli biļešu cenu paaugstina, par ko vācieši pamatoti kurn, bet Bolta faktors nebija šķērslis tam, lai gandrīz pilnībā piepildītu stadionu, kura ietilpība ir 74 000 skatītāju vietu. Tieši dienās, kad startē Bolts, tribīnes ir visaizpildītākās.

Arī ielās jūtama Bolta radītās ažiotāžas aura. Stacijā pie stadiona izvietoti firmas "Puma" reklāmas plakāti, kuros attēlots pasaules sprinta rekordists un izdots retorisks jautājums: "Who faster?" (Kurš ātrāks?). Netālu no stadiona kursē Boltmobīlis, ar kuru par attiecīgu samaksu var izvizināties katrs, kas vien to vēlas. Arī suvenīru tirgošana ar Bolta vai Jamaikas simboliku iet uz "urrā". Sabiedriskajā transportā vārdu savienojums "Usain Bolt" ir viens no populārākajiem un pats skrējējs tiek nemitīgi apspriests. Ik pa laikam, un šādu brīžu nav retums, var redzēt, ka kāds atkal atdarina kādu no slavenajiem Bolta žestiem. Nepietiek, ka to dara līdzjutēji vai žurnālisti, arvien biežāk ar Bolta "firmas zīmēm" cenšas paspīdēt pat citi pasaules čempionāta dalībnieki.

Bolts ir vienīgais, kas šajā čempionātā līdz šim sasniedzis pasaules rekordus, taču par visu vairāk publika viņu mīl par brīvo un nepiespiesto attieksmi pirms un pēc starta. Vienīgā reize, kad jamaikietis iespringst, ir tās nepilnās 10 un 20 sekundes, kad viņš ir distancē. Pārējā laikā – viens vienīgs šovs, kas liek daudzajiem tūkstošiem skatītāju tribīnēs liek radīt milzu troksni un sajūsmu.

Vieglatlētiku mēdz dēvēt par sporta karalieni un karalienes ballē akreditēti daudzu valstu žurnālisti. Parasti lielākā daļa no tiem iegrimuši darbos, taču arī šajā situācijā ir izņēmumi. Proti, novērots, ka vienīgā reize, kad uz brīdi visi (!) mani kolēģi novērsās no darbiem, bija 100 un 200 metru fināli jeb reizes, kad skrēja Bolts. Patiesi, palaist garām fenomenālā jamaikieša skrējienu negrib neviens.

Skrejceļā Bolts [ja par piemēru ņem 100 metru distanci] pavada 564 reizes īsāku laiku nekā sarunās ar žurnālistiem pēc starta. Uzreiz pēc finiša ar jamaikieti runā gandrīz ikviena televīzija, kurai tikusi vieta "mixed zonā" (tādu ir padsmit – aut.). Paiet krietns laiciņš, kamēr sprinta karalis tiek līdz rakstošās preses "mixed zonai", kur ap viņu kā bites ap ziediem salido desmitiem žurnālistu. Parunājis ar vienu bariņu, Bolts dodas pie otra un tā tālāk. Pa vidu tam visam [pēc 200 metru fināla] viņš izmanto iespēju arī aprunāties un pajokot ar Volesu Spīrmonu. Diemžēl visiem žurnālistiem aprunāties ar Boltu neizdodas, jo tad sarunas ar Boltu, visticamāk, ievilktos ilgāk par stundu.

Brīdī, kad Bolts jau grasās doties prom, kāds mazliet apaļīgs ebreju žurnālists ap gadiem sešdesmit man palūdz, lai nofotografēju ar slaveno atlētu. Bet, ak vai, tavu neražu, Bolts ir tik ātrs (kāds gan tur brīnums?!), ka kolēģis pat nepaspēj izteikt piedāvājumu nobildēties, nemaz nerunājot par pašu procesu. Diezgan dabiski, ka ebrejs ir mazliet satraukts un saskumis, taču ko gan tur daudz bēdāties – var teikt, ka nofotografēties ar Boltu izdodas tikai izredzētajiem, bet mans amata brālis lai gan nāk no izredzētās tautas, tāds [izredzētais] šajā gadījumā nav.

Ticis cauri "mixed zonai" Boltam drīz vien jādodas uz preses konferenci. Pēc 100 metru finālsacensībām ierodoties konferencē jamaikietis smaidīgs sarunājas un joko ar savu tautieti Asafu Pauelu un šajā kompānijā diezgan pamests izskatās sudraba medaļnieks Taisons Gejs, savukārt pēc 200 metriem līdzīgā situācijā nonāk vicečempions no Panamas Alonso Edvards, kuram praktiski netiek uzdoti jautājumi. Jebkurā citā gadījumā puisim, kurš nepilnu 20 gadu vecumā sasniedz lielisku rezultātu (19.81), labojot Dienvidamerikas rekordu, tiktu pievērsta milzu uzmanība, bet šajā gadījumā viņš vienkārši paliek Bolta ēnā (var jau būt, ka Edvardam tiktu kaut kas pajautāts, bet jautājumu Boltam (un mazliet Spīrmonam) birst kā no pārpilnības raga, tāpēc kādā brīdī preses konferences vadītājs paziņo: "Three last questons" jeb "Trīs pēdējie jautājumi" – aut.). Jāpiebilst, ka Bolts 20 gadu vecumā 200 metru distanci skrēja 19.88 sekundēs...

Pats Bolts kā ierasts jūtas brīvi, daudz joko, taču reizēm arī prot būt nopietns. Piemēram, stāstot par to, ka pierādījis, ka smagi trenējoties un nelietojot aizliegtas vielas spēj skriet visātrāk pasaulē. Tāpat arī sprinteris uzsver: "Es nedomāju par pasaules rekordu sasniegšanu. Vienkārši skrienu un neradu sevi lieku spriedzi".

Starp citu, šodien, 21. augustā, Boltam aprit 23 gadi. Pats jubilārs ceturtdien gan atzina, ka neplāno īpaši atzīmēt savus šūpļa svētkus, jo ir ļoti noguris un vēlas atpūsties, kā arī sagatavoties 4x100 metru stafetes sacensībām. Jebkurā gadījumā, daudz laimes dzimšanas dienā, Usein Bolt!