Maškancevs: "Unikāli - uzzināt par medaļu 19 gadus pēc sacensībām"

23. septembrī jau tika ziņots, ka Latvijas sportistam pienākas bronzas medaļa tāllēkšanas sacensībās pēc tam, kad viņu pārspējušais konkurents ir saņēmis diskvalifikāciju par manipulēšanu ar vecumu. 2003. gada jūlijā Kanādas pilsētā Šerbrukā notikušajā pasaules jauniešu čempionātā Maškancevs finālā labākajā mēģinājumā aizlēca 7,05 metru tālumā un izcīnīja ceturto vietu.

Bronzas medaļu izcīnījušais Saūda Arābijas tāllēcējs Ahmeds Nezars Al-Šarfa finālā lēca desmit centimetrus tālāk, taču Pasaules vieglatlētikas savienība (WA) anulēja viņa rezultātu, jo Vieglatlētikas integritātes savienības (AIU) izmeklēšanā ir konstatēts, ka viņš sacensību laikā bija vecāks par atļauto vecumu.

Dopinga lietošanas gadījumos, ko izdodas atklāt ar uzlabotām vecu dopinga analīžu pārbaužu metodēm, medaļas savus īpašniekus parasti maina pēc mazāk nekā desmit gadiem.

"Tas ir unikāls gadījums - uzzināt par medaļas piešķiršanu 19 gadus pēc sacensībām," saka Maškancevs. "Tas ir tiešām negaidīti. Tieši 23. septembrī, kad WA paziņojums tika publicēts, biju iegājis "Jāņa Rozes Grāmatnīcā" un pašķirstīju Andra Staģa uzrakstīto "Latvijas Vieglatlētikas vēsturi" par laiku, kad startēju pats (2003.-2007. gads). Patīkami bija atrast arī par mani rakstīto. Vakarpusē man draugs paziņoja, ka man piešķirta medaļa. Sākumā domāju, ka tas ir joks."

Viņš stāsta, ka pagaidām paziņojums ir vienīgā liecība, ka viņam pienākas medaļa un ka neviens no WA ar viņu vēl par šo tematu nav sazinājies.

Jau pēc sarunas, kas notika nedēļas nogalē, WA ir veikusi izmaiņas sportista profilā savā interneta mājaslapā, un pirmajā ailītē panākumu sarakstā Maškancevam tagad ir ieraksts par jauniešu čempionāta bronzas medaļas izcīnīšanu.

Tāllēcējs cer, ka savu medaļu kaut kad saņems, kaut gan viņš ir dzirdējis jau zināmo, ka reizēm sportisti nelabprāt vēlas šķirties no nelikumīgi iegūtās medaļas, to neatdodot vai arī tā ir pazudusi.

Parastā kārtība šādos gadījumos paredz, ka vispirms diskvalificētais sportists atgriež medaļu, kuru pēc tam pasniedz vai nosūta tās īstajam īpašniekam.

Atceroties 2003. gada sacensības Kanādā, Maškancevs bilst, ka tas bija viņa pirmais brauciens ārpus Eiropas, kas, iespējams, palīdzēja izcīnīt medaļu, jo "lielu iespaidu uz sportistiem atstāja aklimatizācija, kas traucēja sasniegt labus rezultātus tāllēkšanā".

Latvijas sportistam treneris Uldis Kurzemnieks, kurš līdzi nebrauca, jo rocības dēļ delegācijā bija tikai viens treneris un četri sportisti, bija līdzi iedevis plānu, kā trenēties un kā labāk tikt galā "gan ar aklimatizāciju, gan emocijām, kuras rodas no tā, ka esi atbraucis uz tik lielām sacensībām".

Rezultāti tāllēkšanā tiešām bija zemi, jo trijos no četriem pirmajiem pasaules U-18 čempionātiem bronzas medaļa tāllēkšanā tika iegūta ar vismaz 7,49 metrus tālu lēcienu.

"No pašiem lēcieniem daudz neko neatceros. Biju priecīgs par ceturto vietu, ko negaidīju. Iepriekš biju cerējis uz vietu labāko divpadsmitniekā, bet ne ceturto vietu. Arī rezultāts 7,05 metri nebija tik augstvērtīgs, tomēr pēc francūža Īva Reno, kurš finišēja otrais, biju otrais no eiropiešiem," atminējās Maškancevs.

Maškancevam čempionāts spilgti palicis atmiņā vēl vairāku iemeslu dēļ. Viņš nesa Latvijas karogu čempionāta atklāšanā, bet pēc sacensībām vairākas stundas pavadījis dopinga kontrolē, kur kopā ar viņu bija brīvprātīgais, kurš runāja latviski, bet kura vārdu sportists, gadiem ejot, ir aizmirsis.

Šis čempionāts bija zīmīgs arī ar to, ka tajā par pasaules junioru čempionu 200 metros kļuva jamaikietis Useins Bolts, kurš tobrīd specializējās 200 un 400 metros, tikai vēlāk pievēršoties 100 metriem.

Maškancevs atgādina, ka 2003. gads viņam bija veiksmīgs, jo viņš nepilnu mēnesi pēc sacensībām Kanādā uzvarēja Eiropas Jauniešu olimpiskajā festivālā (7,37 m). Savukārt 2007. gadā viņš ierindojās ceturtajā vietā Eiropas U-23 čempionātā Ungārijas pilsētā Debrecenā.

"Ja pēc četriem gadiem man paziņos, ka arī tur ir trešā vieta, būs forši," saka sportists, kurš augšstilba aizmugures muskuļu savainojuma dēļ sportista karjeru beidza priekšlaicīgi, mācīdamies Rietumu Kentuki Universitātē ASV.

Arī vienīgajā sezonā ASV koledžu čempionātā (NCAA) latvietis izcīnīja necerēti augstu vietu - septīto. Pēc studijām Maškancevs palika ASV un strādā par projektu vadītāju patēriņa preču uzņēmumā "Reckitt".

Latvija pasaules U-18 čempionātos vieglatlētikā līdz šim izcīnījusi astoņas medaļas - četras sudraba un četras bronzas.