Viedoklis: Veterānu sporta nav?
Šogad Latvijas sporta veterāni izcīnīja visdažādākā kaluma medaļas Eiropas un pasaules čempionātos. Cik no tā visa, un vai vispār, tika atspoguļots Latvijas plašsaziņas līdzekļos?! Un kur gan ir valsts atbalsts?
15 medaļas pasaules čempionātā vieglatlētikā, deviņas medaļas Eiropas telpu čempionātā vieglatlētikā, bronzas godalga Eiropas čempionātā volejbolā, sudrabs un bronza pasaules čempionātā maksibasketbolā – tā ir tikai daļa no veterānu iespētā 2007. gadā. Tikai nez kāpēc lielākā daļa sporta līdzjutēju maz ko par šiem panākumiem ir dzirdējuši vai lasījuši...
Intervijā šī viedokļa autoram Latvijas Sporta Veterānu (senioru) savienības (LSVS) prezidents Daumants Znatnajs minēja, ka viss atduras pret naudu – ja piesolīsi, par tevi rakstīs. Skarba patiesība.
Taču būtiskākais ir tas, ka par veterāniem nospļauties ir arī valstij. Jauniešus, juniorus un pieaugušos, kuri izcīnījuši medaļas Eiropas un pasaules čempionātos aicina pie sevis visa veida prezidenti, pasniedz prēmijas un atzinības rakstus, taču veterāniem par šajos gados paveikto nav pateikts ne "puspliks paldies". Veterāniem "uz pleca uzsit" pašvaldības un rajonu laikraksti, bet valsts, šķiet, izliekas, ka sporta veterānu mums nav. Ik gadu valsts piešķirtā summa (līdz šim 3000Ls, šogad – 12000Ls) LSVS ir nožēlojami smieklīga. Tai pat laikā ministri sev piešķir krietni lielākas kompensācijas un prēmijas, lai gan valstī, pašu vārdiem, ir "taupības režīms". Lēts cirks...
Veterānu (senioru) sportam jāieņem tāda pati vieta, kāda ir jauniešu un junioru sportam. Ja jaunajiem sportistiem prēmijas tiek maksātas, lai pateiktos par sasniegto un motivētu trenēties arī nākotnē, tad sporta veterāniem ir jāpasakās par to, ka veltījuši savu dzīvi sportam. Ir jāizstrādā adekvāta sistēma, lai palīdzētu sporta veterāniem. Valsts var atļauties nodrošināt bezmaksas medicīnisko aprūpi šiem dažiem simtiem sportistu, jo, nenoliegsim, šie cilvēki nereti ir atstājuši savu veselību sportā.
Nav ko brīnīties, ka parādoties publikācijai par veterānu sportu portālā eSports.lv, cilvēki, kas savā dzīvē, iespējams, neko vairāk par pamatskolas vai vidusskolas izglītību nav sasnieguši, vīpsnā un ironizē par tēmu "kam tad tas interesē". Viņi jūsmo par jaunajiem sporta talantiem, kas, nav izslēgts, pēc kāda laika pazudīs no skatuves, neizturot profesionālā sporta uzliktos pārbaudījumus.
Ja par veterāniem nerakstīs un viņu panākumus neizcels, diez vai interese pati no sevis radīsies. Viņi ir pelnījuši citu attieksmi. Gan no valsts, gan, lai piedod man kolēģi, arī no žurnālistiem...
[+] [-]
[+] [-]
Vai arī vienkārši kā agrāk bij kad malā katru dienu varēja apskatīties šis dienas pagātni!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Veterāni-mostaties.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Nevaru teikt neko sliktu par mūsu rajona attieksmi par sporta veterānu aktivitātēm,vienmēr tās tiek atbalstītas-uz mačiem nodrošināts transports un arī finansiālā puse vienmēr tiek atrisināta pozitīvi,tāpēc jau arī sasniegumi ir vērā ņemami: 1.vieta LSVS 44. Sporta spēlēs,mums ir sava PČ vieglatlētikā Laila Kuriloviča daudz labi sportisti,kas startējuši Eiropas un PČ kā Sanita un Madars Breides un citi.
Skumji apzināties,ka citos rajonos tā nav kā piemēram Jelgavas,kur vienmēr bijuši labi augstas klases sportisti kā Staņislavs un Rasma Skruļi,Ilgonis Miķelsons u.c. Republikas čempionātā,kad vaicājām,kur tad Jelgavas spēcīgā komanda-viņi nav,jo nevienam tas vairs neinteresējot.
Piekrītu,ka valstij jāciena savi sportisti un tik tiešām būtu apsveicami,ka parlamentā mums būtu savs aktīvs deputāts,kas nākotnē varētu visus šos sasāpējušos jautājumus risināt un nešaubos ne mirkli,ka veterānu kustībai būtu daudz atbalstītāju.