Skrastiņš: "Padomājām, ka esam lieli meistari..."
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f-64
Tā ir laime savām acīm skatīties, kā hokeju spēlē Kārlis Skrastiņš. Nekā lieka, viss savlaicīgi, bet pēc mača Latvijas izlases kapteinis ir arī ļoti labs spēles analizētājs. Skrastiņu studijā!
- Grūti teikt, kāpēc mums izgāja, kā izgāja: pirmā spēle, uztraukums, respektējams pretinieks. Pirmajā trešdaļā bijām vairāk stāvoši, pēc tam, kad ieslidojāmies, sāka veidoties arī kaut kādi momenti viņu zonā. Mēs vairāk pieturējām ripiņu un otrajā trešdaļā rādījām tādu spēli, ar kuru jau kaut ko var izdarīt. Bet trešajā pēc pirmajiem gūtajiem vārtiem drusku atslābinājāmies, ko pret krieviem nedrīkst darīt: kā bija momenti, viņi mums atkal sameta iekšā. Pēc tam atkal bija normāla spēle - kā paši kontrolējam ripu, kustinām kājas un nepieļaujam rupjās kļūdas. Ja ripa ir jāmet ārā no savas zonas, tad jāmet, ja dod piespēli, tad tā jādod uz nūjas. Pret krieviem nedrīkst pieļaut paviršības. Bet tas nav tādēļ, ka mēs negribējām, bet krievu hokejistu meistarība tomēr ir augstāka.
- Ko Znaroks un Vītoliņš teica spēles laikā darīt?
- Spēlēt drošāk, bet, ja nav kam ripu atdot, mest ārā gar bortiņu. Tāpat spēlēja arī krieviņi - ja viņiem sēdās virsū, viņi izmeta ripu gar bortu ārā no zonas. Mums trīs goli bija, kad ripu vienkārši nedabūjām ārā no zonas. To arī Oļegs teica. Ka vajag nomierināties un, ja met, tad met ārā. Ja atdodam piespēli, tad uz nūju, bet ripu nepārturam.
- Gan runājot ar tevi, gan citiem puišiem, visi atzīst, ka ir jāspēlē vienkāršāk.
- Jā, bet no otras puses - gribas... Un pārāk vienkārši arī nedrīkst. Mēs drusku par daudz gribējām kaut ko izdarīt. Ja vari ripu pieturēt, tad pieturi un atdod piespēli, bet, ja to nav iespējams izdarīt, tad met ripu ārā no zonas. Drusku pārturējām ripu...
- ...un padomājām, ka esam jau lieli meistari!
- Tieši tā! Šī ir laba mācība visai komandai un mums tagad ir šāda pieredze. Tie paši čehi un slovāki arī būs spēcīgi. Bet puišiem šī ir laba izdevība uzspēlēt pret tādām zvaigznēm kā Ovečkinu, Kovaļčuku, Malkinu.
- Un, kā Ovečkins met, tā ir gols!
- Tā ir. Viņš ir viens no pasaules labākajiem spēlētājiem.
- Vai pašam esot laukumā, juti, ka dažiem mazais laukums rada diskomfortu.
- Varbūt, bet puikas jau te trenējās uz mazā laukuma, bet tas nav galvenais, kāpēc šāds rezultāts. Pirmās desmit minūtes mēs bijām vienkārši stāvoši, nebija ne kāju un nestrādāja arī galva. Stāvējām un skatījāmies, ko krievi dara. Pēc tam iespēlējāmies un parādījās arī momenti. Mēs arī viņu zonā uzturējāmies ilgāk. Tā ir pieredze.
- Kapteiņa palīgs saka, ka mēs bijām pelnījuši ar pātagu pa dibenu. Vai jūs tagad sadalīsiet, kurus pērsi tu un kurus pērs tavi palīgi?
- Es domāju, kā tā nevajag. Visi paši saprot, kur viņi kļūdījās. Tagad ir jāatpūšas un jāgatavojas nākamajai spēlei. Jābūt gataviem spēlēt ar čehiem.
Saņemās vīri un ticu, ka nākamās spēles būs tikai labāk!
Galvenais pasiem nepielaut kludas sava zona
Viela pārdomām.
2-6 nemaz tads rezultats nebija!
ta ka neizdoma
Ankipans iemeta pie 1-7
Nekas, nečīkstat par to, kas bija. Puiši ir profesionāļi un viņi zinās labāk par mums, ko viņiem jādara.
tagad tā laikam modē Latvijas hokejistiem runāt
iedomājos skatu, Sočiks taisa savu dievišķo pirueti, kamēr šamaijs grižas OVI vnk
piruete
''...spēlēja arī krieviņi...''
Jēkabs arī tā saka ..
bik rēcīgi