Līduma: "Šaušana uzlabojas, taču stabilitātei vajadzīgs laiks"

Stafeti Līduma saņēma kā pēdējā, vairāk nekā divas minūtes aiz otras neveiksmīgākās komandas Igaunijas. "Kad viens pats skrien, īstenībā, daudz grūtāk - jūtu, ka būtu jāslēpo ātrāk, bet grūti sevi piespiest. Sacensībās vajag kaut kādu azartu, bet te - brauc pa mežu lepnā vientulībā, visi tev aplaudē. Īsti nesaprot, vai es pirmā, vai pēdējā," par skumjo situāciju pasmaidīja sportiste, tomēr aizstāvot savu komandu. "Lai aizbrauktu uz šo olimpiādi ar komandu, mēs visas aizpagājušogad un pagājušogad "zemi grauzām". Kvalifikācija notika pasaules čempionātos, un pagājušogad Korejā, kad vajadzēja tikt divdesmitniekā, bet pēc pirmā posma mums bija mīnus sešas minūtes, likās - kāda tur 20. vieta, murgs! Taču kaut kā knapi tikām. Ja reiz esi olimpiādē ar komandu, tad jāstartē - vairākām valstīm neizdevās arī tas. Un jāsaprot, ka speciāli jau neviens tos soda apļus neķer."

Sadalījumu pa posmiem noteikusi loģika un līdzšinējās sekmes Pasaules kausa posmos, taču šoreiz iegāza jau pirmā šaušana. "Pati uzskatu, ka es visefektīvāk varu noskriet tieši otrajā posmā. Žannu pirmajā posmā liek tāpēc, ka viņai ir ļoti labas ātruma īpašības, kas ir svarīgas tieši startā - tur jāmēģina grupai tikt kaut kur pa vidu. Jo skaidrs, ka pirmajā aplī neviens nekur neaizmūk un neviens arī neatpaliek. Līdz šautuvei tu atnāc kopā ar visiem, vienalga stiprs vai vājš. Šādā sastāvā Oberhofas un Rūpoldingas stafetē mums viss diezgan labi sanāca, tāpēc nemainījās - šķita, ka optimālais. Protams, stulbi, kad stāvi startā un gaidi, un gaidi, un gaidi... Taču, kā ir, tā ir - tāds ir mūsu līmenis," secina Līduma, izmantojot iespēju pateikties visiem līdzjutējiem, kas atbalstīja.

Līdz ar stafeti olimpiskie starti sieviešu biatlonā beigušies, un skaidrs, ka Madarai tie nav bijuši veiksmīgi vecās problēmas - sliktās šaušanas dēļ. Šodien sportiste atklāja, ka šajā jomā pēdējā pusgada laikā izdarīts ļoti daudz, taču speciālisti atzīst - lai stabils rezultāts būtu arī sacensību režīmā, vajadzīgs laiks. "Ar trenera atļauju pagājušajā vasarā man bija iespēja patrenēties pie viena ļoti laba šaušanas trenera. Tie gan bija tikai četri treniņi, taču arī pēc tam ar savu padomu viņš man palīdzējis visu Pasaules kausu laiku. Treniņos mans rezultāts šogad ir ļoti audzis - pirms tam nekad nebiju šāvusi tā, ka pa visu treniņu tikai viens vai divi sodi. Taču jau pašā sākumā viņš pateica - šādā stilā ir jānostrādā divi gadi, un tikai tad var parādīties stabilitāte mačos. Olimpiādē pēc individuālajām sacensībām viņš pateica: "Madara, šobrīd tas ir normāli...""

Diemžēl ir arī apstākļi, kurus treniņos uzlabot nav iespējams. "Latvijā šajā līmenī esam tikai četras, un katrā startā rezultātam jābūt tādam, lai tas neradītu problēmas. Visu laiku jādomā par nākotni, redz - ja tagad nenoskriešu, man vairs nebūs iespēju trenēties... Nevari noskriet kādus mačus sev par prieku un izbaudīt. Cilvēki man šeit prasa: nu, kā tev gāja? Kad pasaku, ka ne visai, saka - tas nekas, bet - "did you have fun?" [Vai guvi no tā prieku?] Kanādiešiem tas šķiet pašsaprotami, bet mums tā ļoti pietrūkst - iziet uz sacensībām vienkārši "to have fun". Bet, nu - ko nu tagad vairs," nopūšas Līduma, taču neko vairāk kā iepriekš par savām turpmākajām gaitām nevar pateikt. "Šobrīd apzināti par to nedomāju. Man jākoncentrējas uz sacensībām. Ja gribam saglabāt Latvijai vietas startiem Pasaules kausā nākamgad - neatkarīgi no tā, kas būs sportistes, jo Latvijā aug arī jaunās meitenes - jābrauc un jāstartē atlikušajos divos posmos šoziem. Citādi viņām no nulles izsist trīs vai četras starta vietas - tad būs 20 gadiem jāpaiet. Tas nozīmē, ka līdz 25. martam man par sevi viss ir skaidrs. Pēc tam? Pēc tam būs pavasaris. Tad redzēs."