Kā izturēt piedzīvojumu sacensības līdz galam?

1. Psiholoģiskais aspekts. Piedzīvojumu sacensības ļauj uz zināmu laiku aizmirst ikdienas problēmas. Distancēties no tām. Turklāt itin bieži pēc pārciestajām "mocībām" vecās, šķietami neatrisināmās problēmas ir iespēja aplūkot no cita redzes punkta jaunā gaismā kā patiesībā mazāk nozīmīgas, un daudz vieglāk atrisināmas problēmiņas. Tas ir arī legāls iemesls atslēgt mūžīgi darba lietās esošā cilvēka mobilo telefonu, jo sacensībās, izņemot, ja esat nolēmis izstāties, mobilā telefona lietošana lielākoties aizliegta...

2. Fiziskais aspekts. Nekad jau nevar zināt, kas patiesībā ir grūtāk – izturēt fizisko vai psiholoģisko slodzi. Reizēm liekas, kas tad Latvijas mežos un purvos var būt tik pārcilvēciski grūts? Ja kontrolpunkts atrodas ezera vidū un airējoties uz to, pēkšņi uznāk pamatīgas vēja brāzmas, spriedze ir nopietna. Gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā! Nerunājot par laivošanu jūras viļņos... Bieži sportiski cilvēki, kas mēdz uzskriet krosiņu, ziemā slēpo un peld baseinā, un sevi uzskata par fiziski ļoti spēcīgiem, piedzīvojumu sacensībās uzzina savu fizisko spēju patiesās robežas - pārvietošanās šāda veida sacensībās, nav tikai vienveidīga fiziska slodze noteiktai muskuļu grupai. Un daudziem tas ir liels pozitīvs pārsteigums – varu vēl ātrāk un ilgāk!
3. Apģērbs. It kā šķietami dabiska un nekaitīga lieta - kokvilnas apģērbs. No tāda ieteicams atteikties, tā vietā dodot priekšroku sintētiskajiem materiāliem. Sintētiskā materiāla apģērbi uzsūc mazāk mitruma un žūst daudz ātrāk. Ja apģērbs ir smags un ilgi žūst, organisms patērē vairāk enerģijas, jo tam jānes liekais smagums, jāsaražo lielāks siltuma daudzums. Turklāt mitrs un raupjš kokvilnas apģērbs (it īpaši zeķes!) mēdz uzberzt tulznas. Sintētisko bezšuvju apģērba gabalu (it īpaši – veļs) priekšrocības ir nepārspējamas. Sacensībām šķēršļotā apvidū nepieciešams krekls ar garām rokām, un nekādā gadījumā neejiet mežā īsos šortos! Asi koku zari var pietiekami sāpīgi apskādēt jūsu kājas un rokas. Gaišs apģērbs palīdz ieraudzīt ērces, ja tās izvēlējušās pieķerties tieši jums…

4. Apavi. Piedzīvojumu sacensībās ietiecams doties ar vieglām, izturīgām sintētiska materiāla sporta kurpēm, kas ātri žūst un nav smagas. Augstie un masīvie trekinga apavi (arī armijas parauga apavi) startēšanai sacensībās Latvijā nav īpaši piemēroti, jo bieži jābrien pa purvu, dubļiem, jāšķērso mazās upes. Nav lielas jēgas apavus uz laiku novilkt, jo naktī brienot par rasainu zāli, tie vienalga samirks. Ņemt līdzi rezerves apavus arī nav prātīgi, jo galarezultātā iegūsiet vienu lieku slapju un smagu apavu pāri mugursomā. Bēdīgi kļūst skatoties uz tenisa, aerobikas vai ielas apavu pielietojumu mežā – ar tādiem "gludzoļu" apaviem var tikai kaklu nolauzt. Specializētiem, piedzīvojumu sacensībām piemērotiem apaviem ir īpaši izstrādāti zoļu "zīmējumi". Ejot pa šķēršļotu apvidu, tie samazina iespēju izslīdēt gan uz priekšu, gan uz sāniem un atpakaļ.

5. Pārtika. Visefektīgākā ir īpaša sporta pārtika, kas domāta ilgstošām fiziskām aktivitātēm. Pirmais no kā vajadzētu atteikties – "enerģijas" dzērieni ar taurīnu un guaranu, kas dod īslaicīgu un tikai šķietamu enerģijas pieplūdes efektu. Līdzīgi ir ar kofeīnu. Sastopama arī piedzīvojumu sacīkstēm atbilstoša sporta pārtika ar kofeīna piedevām, taču to ieteicams lietot tikai ilgstošu sacensību noslēgumposmos.

Garās distancēs rekomendē lietot individuāli sabalansētu uzturu. Piemēram, lielāko daļu aizņem sporta pārtika, bet to var dažādot ar kaut ko, kas sniedz baudījumu, pat psiholoģisku atslodzi. Tā varētu būt kaut vai gaļas maizīte, lai arī īpaši liela jēga no tās organismam nebūs, bet, konsekventiem gaļēdājiem būs vismaz psiholoģisks mierinājums, ka ir ēsta gaļa. Vai arī baltmaize ar riekstu sviestu un ievārījumu, žāvēti augļi, rozīnes, aprikozes, dateles, jo organisms ātri izmanto ogļhidrātus. Arī nedaudz siera. Taču jāņem vērā fakts, ka karstā vasaras dienā ne visi produkti piemēroti uzglabāšanai mugursomā.

6. Šķidrums. Visu sacensību laikam nepieciešamo ūdens daudzumu no starta līdzi nav iespējams paņemt! Diennaktī tie ir vismaz 4-6 litri ūdens (atkarībā no laika apstākļiem, slodzes intensitātes u.c.). Latvijā ir pietiekami daudz viensētu, kurās var palūgt ūdeni. Lai gan ir dzerts ūdens no lielajām upēm, ezeriem, pat purviem, es tomēr to neieteiktu darīt. Mazās, tīrās upītes, avoti – tā ir krietni labāka izvēle. No speciālajiem sporta dzērieniem jāizmanto tie, kas domāti lietošanai ilgstošu slodžu laikā (nevis tie, kas domāti lietošanai pēc slodzes vai pirms tās – atšķirība ir būtiska!). Piemēram, dzērieni, tāpat kā sporta pārtikas batoniņi, kas satur proteīnu, nav piemēroti lietošanai slodzes laikā.

7. Ekipējums. Tā kā Latvijā krokodili un milzu ķirzakas nedzīvo, un arī ķert zivis nebūs laika - aizmirstiet par Rembo nažiem ar makšķerāķiem spalā ar atskrūvējamu vāciņu. Tie sver vismaz puskilogramu. Nazis jebkurā gadījumā gan var izrādīties noderīga lieta, iespējams pat tāds, kuram ir arī papildus vēl citi instrumenti no tā saucamās multitool sērijas. Ja runājam par dažādiem mošķiem, Latvijas, īpaši Kurzemes mežos, jāuzmanās no ērcēm un odiem, tāpēc ieteicams nodrošināties ar pretērču un pretodu aerosoliem. Reizēm komandai noder arī svilpe – lai arī komandas sadalīšanās ir nepieļaujama un bieži vien beidzās ar ilgu meklēšanu, katrās sacīkstēs kāds kaut kur "aizmirstās". Vējā vai lietū "ūjināšana" mēģinot sasaukt komandas biedrus ir apgrūtināta.

8. Orientēšanās. Kompass - pats par sevi saprotams. Savukārt, ūdensdrošs iepakojums kartei palīdz saglabāt karti lasāmu. Protams, noteicošais orientēšanās jomā ir zināšanas.

9. Apgaismojums. Lukturis ar stiprinājumu uz galvas, jo rokas būs aizņemtas ar kartes, virves, aira vai velosipēda stūres turēšanu. Labi sevi pierādījuši lukturi ar vairākām diodēm, kas ar pāris AA vai AAA veida baterijām darbojas pietiekami ilgu laiku. Tomēr šad tad naktī orientējoties sarežģītā apvidū noder arī lukturi ar spēcīgāku, koncentrētāku gaismas staru.
10. Pieredze un zināšanas. Ar ko atšķiras "top" līmeņa komandas no pārējām? Ar to, ka tās ir ātrākas. Skrien. Labi orientējas apvidū. Tik pat kā neapstājas, bet visu veic gaitā. Viena otra komanda plāno maršrutu vēl pēc vecajiem pārgājienu standartiem - noteiktu laiku iet, pēc tam apstājas, atpūšas. Šāda taktika nav "uzvaroša". Viss jādara kustībā! Arī ēšana un dzeršana. Lai būtu iespējams padzerties neapstājoties braucot ar velosipēdu vai airējot, izmanto speciālus ūdens rezervuārus (mugursomā) ar caurulīti. Atpūsties iespējams vietās, kur notiek disciplīnas maiņa vai gaidīšana uz šķēršļa veikšanu. Un vēl – komandas biedru savstarpēja palīdzība, gan fiziska, gan ar uzmundrinājumu.
Raksts pārpublicēts no vortāla adventurerace.lv