Autors: Jānis Cīrulis

Gulbis: "Ceru, ka mana uzvara ir liels notikums Latvijas sportā"

Ernesta Gulbja atbildes žurnālistiem pēc uzvaras pār Rodžeru Federeru. Sportacentrs.com pārstāvja Jāņa Cīruļa uzdotie jautājumi atzīmēti ar saīsinājumu J.C.

Pirms mača nevēlējies atklāt medijiem savu spēles plānu. Vai vari to izdarīt tagad?
Nezinu gan (smaida). Plāns bija vairāk spēlēt uz viņa bekhendu un tad uzbrukt ar manu bekhendu pa līniju. Tas bija galvenais plāna punkts. Viņa forehand sitiens ir, iespējams, bīstamākais pasaulē.

J.C. – Parasti Tu salīdzinoši maz punktus uzvari ar savu otro servi, šoreiz šis rādītājs ir augstāks nekā vidēji – 60%. Kā to izskaidrotu?
Šodien kopumā neservēju tik labi kā spēlē pret Štepaneku. Pirmā serve negāja tik labi. Ja ar pirmo servi iegūstu daudz punktu, tad par otro bieži vien mazāk piedomāju. Šodien pret tādu pretinieku es nevarēju būt dross par nevienu izspēli. Viņš lieliski pieņem servi, jūt to, pat stāvot ļoti tuvu gala līnijai. Šodien serve nebija noteicošā, galvenais bija ievirzīt cīņu izspēlēs.

Medicīniskais pārtraukums – vai muguras dēļ?
Jā, mugura, nedaudz kāja. Negribējās saraut muskuli. Ticiet man, neesmu medicīnisko pārtraukumu cienītājs – tos izmantoju tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams. Šis, iespējams, bija kāds trešais manā karjerā. Nevēlējos to ņemt piektajā setā, diemžēl sanāca pirms viņa serves.

Vai biji pārsteigts, ka Rodžers pieļāva daudz kļūdas pēc šī pārtraukuma?
Es uz to tā neskatītos. Es spēlēju agresīvi un vinnēju punktus. Es nevēlējos iesaistīties garākās izspēlēs pēc saņemtās palīdzības.

J.C. - Tev nav bijuši daudz piecu setu mači. Kā fiziski juties?
Kā par brīnumu ļoti labi. Nu jā, paņēmu šo medicīnisko pārtraukumu, kad sajutu vienu vecu vainu. Pietika ar mazu masāžu, lai muskulis vairs nebūtu tik stīvs. Mans mērķis nebija viņu izsist no ritma. Ja tas izdevās, tad esmu priecīgs, ka tā.

Pēc spēles kortā sacīji, ka šī ir Tava karjeras lielākā uzvara. Kāpēc tā?
Iespējams, tā ir nozīmīgākā. Tomēr pieci seti. Biju viņu uzvarējis trijos setos, bet šāds panākums pār pašu Federeru piecos setos. Tas vairos manu pārliecību.

Cik nozīmīgs spēles uzvarētāja noteikšanai bija epizode otrā seta beigās?
Jā, man nedaudz paveicās tajā epizode. Pie 5-3 un 40-15 viņš uzsita smešu man virsū, tomēr šo punktu nospēlēju labi.

Vai savu uzvaru uzskati par pārsteigumu?
Viennozīmīgi. Paskataties uz rangu. Man šī ir ļoti liela uzvara.

Vai Tavas raketes Tev nodara kaut ko sliktu?
Kāpēc?

Jo Tu tās sodi un salauz?
Nē, nē. Es vienkārši respektēju katru laukumu, kurā spēlēju. Katrā ir jāsalauž viena rakete, lai tie būtu vienlīdzīgi. Citādi es izrādītu par maz cieņas Parīzei (smejas).

Vai Tu uzskati, ka tas ir labs žests, atdot salauzto raketi bērnam kā dāvanu?
Es domāju, ka tā ir lieliska dāvana. Es būtu ļoti laimīgs, ja kā bērns saņemtu salauztu raketi no spēlētāja. Viņam jau ir iespēja to neņemt. Tās ir mūsu izvēles iespējas – man lauzt vai nelauzt raketi un saņemt sodu, viņam ņemt vai neņemt salauzto raketi. Uzskatu, ka viņš izdarīja lielisku izvēli.

Esi uzvarējis Federeru un cilvēki ārpus tenisa noteikti gribēs uzzināt, kas ir šis puisis. Ko Tu gribētu, lai viņi zina par Tevi?
Neko (smaida). Jo mazāk, jo labāk. Pārsteiguma moments vienmēr ir patīkams.

Vai uzskati, ka māls ir tas segums, uz kura vari izcīnīt savu pirmo “Grand Slam” titulu?
Par ātru man uzdot šo jautājumu. Man patīk spēlēt arī uz zāliena, ātrāki segumi. Jā, šeit izdevies nospēlēt labi, kopumā māla sezona ir izdevusies, tikai viens slikts turnīrs (Montekarlo). Abi ar treneri Bresniku likām uzsvaru uz to, ka labi rezultāti jāsasniedz jau pirmajās sacensībās, nevis tikai Romā vai Madridē. Bet nevaru apgalvot, ka uz māla man būtu lielākas cerības nekā uz citiem segumiem.

Ko vari teikt par nākamo pretinieku? Kas būs uzvaras atslēga pret Berdihu?
Patiešām nezinu. Neesmu par to domājis. Tikko esmu pabeidzis spēli pret Federeru. Tad jau redzēsim.

J.C. - Vai vari salīdzināt savus mačus Philippe Chatriet kortā – pērn pret Monfīsu un šogad pret Federeru?
Šos mačus aizvadīju atšķirīgā fiziskā formā. Pērn spēki beidzās pēc trešā seta, kaut arī domāju būtu uzvarējis spēli, ja būtu paņēmis šo trešo setu. Šogad viss bija kārtībā.

J.C. – Un atmosfēras ziņā?
(Domā). Šim mačam vairāk biju gatavs. Zināju, uz ko eju. Pērn tā man bija debija šajā kortā, spēle pret francūzi. Šodien nebija francūzis, bet tomēr viens no pasaulē atpazīstamākajiem un mīlētākajiem sportistiem, kuru atbalsta visur. Šodien mani šis atbalsts pretiniekam nenospieda.

J.C. - Vai vari salīdzināt sasniegto ceturtdaļfinālu Parīzē šogad ar 2008.gadu?
Tajā laikā es nesapratu, ko es daru un kas notiek. Jā, uzvarēju Bleiku, kurš bija izliktais spēlētājs, taču nespēlēja labi uz māla. Tālāk bija Lapenti un Lodrā. Šoreiz 4.kārtā bija Federers, kas ir pavisam cits līmenis. Šobrīd es saprotu katru lietu, kas ar mani notiek. Izbaudu pat katru treniņu, katru rītu un vakaru. Pēc 2008.gada likās, ka viss notiks pats no sevis, kas bija mana lielākā kļūda.

J.C. - Saņēmi daudz apsveikumus no Latvijas šīs pusotras stundas laikā?
Pagaidām tikai no ģimenes. Mani jau nav kā apsveikt, telefonu nelietoju, epastu vēl neesmu lasījis (smaida).

J.C. - Tava uzvara ir liels notikums Latvijas sportā?
Es ceru. Man tas ir milzīgs notikums. Ceru, ka dāvāju Latvijas līdzjutējiem kaut daļu no tā pozitīvisma, ko šodien ieguvu es. Tas jau arī ir viens no iemesliem, kāpēc dzīvojam – enerģijas apmaiņa, emocijas, pozitīvisms. Ceru, ka iepriecināju daudz cilvēkus.