Diena "Roland Garros" kortos kopā ar latviešu tenisa faniem

Vispirms jau jāatvainojas, ka viena bloga diena tika izlaista. Ernesta Gulbja zaudējums Gaelam Monfīsam nedaudz nosēdināja emocijas, kas mača laikā bija pat ļoti sakāpušas. Līdzās tam pietiekami ilgs laiks latvieša preses konferences atreferēšanai, nokļūšana uz jau trešo viesnīcu un zīmju valodas paraugstundas ar viesnīcas pārvaldnieku. Bet tas viss jau lielākā pagātnē.

Protams, neliels pārsteigums bija tas, ka arī vakardienas spēļu programmā nebija atrodams Līgas Dekmeijeres vārds. Tas viss tikai tamdēļ, ka vienspēļu otro kārtu sasniegusi austrāliete Ešlija Bārtija, kura ir viena no Līgas pretiniecēm. Bārtijas mačs tika ieplānots pēcpusdienā (nevis no rīta), tāpēc vēl vienu spēli organizatori viņai nepiešķīra. Pasteidzoties notikumiem uz priekšu, jāsaka, ka labākajā gadījumā Parīzes kortos Līga varēs uzspēlēt piektdienas vakarā (ja nelīs).

Pa ceļam uz kortiem, braucot metro, pamanu francūžus lasām jaunākos laikrakstus ar Monfīsa un Tsongas fotogrāfijām – labi viņiem. Kortos nosacīts miers. Diena atkal nomākusies un vismaz centrālā korta pirmā spēle starp mājinieci Mladenoviču un austrālieti Stosuru nav pārāk apmeklēta. Sazinos ar jau vairākkārt pieminētajiem latviešiem Elvi un Mārtiņu, noskaidrojot viņu šīs dienas plānus. Biļetes viņiem šoreiz ir uz visiem āra kortiem (sākot no nr.2 līdz nr.18), tādēļ nolemju šo dienu pavadīt kopā ar viņiem, pie reizes nedaudz uzzinot, kā tad viņiem gājis šajā turnīrā.

Gaidīti vai negaidīti, bet visai ātri kortos ierodas lietus. Tas nav pārāk spēcīgs, tomēr kaitinošs. Elvis ir izvēlējies spēli astotajā kortā starp rumāni Viktoru Hanesku un krievu Dmitriju Tursunovu. Kamēr līst lietus, tikmēr šī korta tribīnes ir tukšas, tāpēc pie pirmās nokrišņu samazināšanās dodamies ieņemt vietas. Sargājot savas vietas gan no lietus, gan citiem skatītājiem, tur pavadām gandrīz stundu, līdz parādās laukuma strādnieki, kas, aplausiem skanot, atbrīvo kortu no plēves. Vēl pārdesmit minūtes un kortā ierodas arī spēlētāji. Nu tik sāksies mačs!

Taču seko diezgan liela vilšanās – Tursunovs pēc astoņām nospēlētām epizodēm nolemj spēli neturpināt kājas muskuļa savainojuma dēļ. Visa gaidīšana velti. Kā nākamais interesantais mačs tiek nolūkots trešajā kortā starp itālieti Foņīnī un čehu Rosolu. Rosols pērn Vimbldonā apspēlēja Nadalu, bet šogad Parīzē abiem iespējams tikties trešajā kārtā. Elvis noskaņots atbalstīt tieši čehu, es un Mārtiņš itālieti. Taču gājienā no viena korta uz otru mūs atkal pārsteidz lietus. Šoreiz tas ir spēcīgāks, taču īslaicīgāks.

Slēpjoties pēc lietus puiši pastāsta, ka iedīgļi braucienam uz Parīzi meklējami jau pērnā gada vasarā, kad nolūkots izdevīgs Air Baltic piedāvājums, bet biļetes uz turnīru gan pirktas tikai mēnesi iepriekš. Turnīra oficiālajā mājaslapā tās vairs nav bijušas pieejamas, taču atrasta vietne, kurā cilvēki, kuri dažādu apsvērumu dēļ netiek uz turnīru, tirgo savas biļetes bez uzcenojuma. Ar biļetēm abiem ļoti paveicies – klātienē izdevās redzēt abas Ernesta spēles, jo tieši trešdien viņiem bija Šatriē korta ieejas kartes. Mārtiņš ik pa brīdim vēl atceras Gulbja un Monfīsa spēles notikumus, nebeidzot būt pārsteigts, cik gan labi francūzis aizsargājies un cik atšķirīgi ir vērot spēli TV un klātienē: „TV ekrānos bieži vien izskatās, ka viņi bieži vien iesit bumbiņu vienkārši tīklā, bet klātienē var redzēt, ka pirms tam tiek noskriets tik daudz un izdarīti daudz sitieni no vienas uz otru pusi”.

Lietum norimstot, tiekam trešajā kortā. Publika pamazām ieņem savas vietas un to negaidīti uzkurina kāds no korta strādniekiem – ierodoties tīrīt plēvi no lietus ūdeņiem, šis skūtgalvis palūdz aplausus, ko arī saņem. Ja sākumā viņš ir zvaigzne, tad pēc minūtēm 20 jau staigā pa kortu nokārtu galvu. Spēles tiesnesis tieši viņam norāda, ka korts nav sagatavots pietiekami labi – blakus novilktajai plēvei ir palielas peļķes. Visas spēles laikā smaids viņa sejā vairs neparādās.

Pati spēle starp Rosolu un Foņīnī nav diez ko kvalitatīva. Abi pieļauj padaudz kļūdu, čeham to ir vairāk. Visvairāk šajā mačā piesaista itālieša uzvedība. Viņš kortā uzvedas diezgan bravurīgi, brīžam viņa gaita atgādina nelielu gailēnu. Spļaušana uz līnijām, nemitīga bubināšana pie sevis un brīžam naidīga skatīšanās pretinieka virzienā – it kā jautri, bet tajā pašā laikā nedaudz nepieņemami. Pēc diviem uzvarētiem setiem Foņīnī vienu setu atdod, bet ceturtajā atkal ir labāks, iepriecinot itāliešu fanus.

Mēs trešajā kortā nolemjam nepalikt – Mārtiņš vēlas apskatīt Vavrinkas spēli, Elvim gribas redzēt kādu dubultspēli, bet es tieku deliģēts preses centrā noskaidrot, cik nepiespiestās kļūdas bijušas Lukašam Rosolam. Prognozes svārstās starp 60 un 70, bet ir tikai 51. Mediju centrā satieku savu paziņu, japānieti Eriku Tanaku. Pastāstu, ka biju uz Foņīnī spēli un viņa saviebjas. Viņai šis spēlētājs nemaz nepatīkot, tieši izturēšanās dēļ. Otrs tāds esot francūzis Lodrā.

Viņa vēl pastāsta, ka dosies fotografēt uz Halles turnīru, kur spēlēs arī Gulbis, bet visai drīz iznākšot japāņu tenisa žurnāls, kurā būšot viņas sagatavots materiāls par Ernestu (interviju viņa veica Deivisa kausa laikā Monako). Lappuses par Ernestu PDF formātā tikšot nosūtītas arī man. Mūsu sarunas laikā pie Erikas pienāk vēl daži žurnālisti no Āzijas un izsaka man nožēlu par Gulbja neveiksmi, bet norādot, ka spēle bijusi laba. Japāniete piedāvā iet paskatīties Šarapovas spēli, taču izrādās – jau atkal līst...

Pavisam drīz saņemu sms no abiem latviešiem ar jautājumu – vai šodien vispār vēl kaut kas būs. Abiem šī ir pēdējā diena Parīzē, tāpēc gribas redzēt pēc iespējas vairāk tenisa. Debesis diez ko rožainas nav, arī pulkstenis ir jau pusastoņi, tāpēc cerības uz vēl kādas spēles sākšanos ir nelielas. Taču pavisam negaidot lietus pārstāj un kortos palikušie skatītāji pieprasa tenisu. Oficiāla paziņojuma, ka spēles vairs nebūs nav, tāpēc cerības parādās.

Uz lielā tablo parādās, ka uz sestā korta spēlēs krieviete Marija Kiriļenko, kura tiek uzskatīta par vienu no daiļākajām tūres sportistēm. Uz šo kortu arī dodamies – tas būtu kā labs noslēgums šīs dienas programmai. Sestajā kortā rosība pārāk raita nav, kamēr blakus kortu strādnieki jau uzkopuši. Tajā dubultspēli pret Spānijas sportistēm uzsāk dāmu ranga līderes, itālietes Sāra Erani un Roberta Vinči. Tā kā abi puiši spēlē tenisu (abu vārdi atrodami Latvijas ranga pirmajā simtā), tad spēles epizodes tiek komentētas arī ar nedaudz profesionālu pieskaņu.

Tikmēr sestā korta tribīnēs parādās Aleksandrs Ovečkins, kurš ir saderinājies ar Kiriļenko. Tas nozīmē, ka arī Marijai ir jābūt. Pēc dažām minūtēm parādās arī viņa un viņas sāncense, bloga sākumā pieminētā austrāliete Bārtija. Ilgi viņām neizdodas uzspēlēt, jau atkal iesaistās lietus. Gan Mārtiņš, gan Elvis paspēj nofotografēties kopā ar Ovi, bet pēc tam vēl tiek skriets uz kādu no kortiem, kur notiek kāda spēle. Slapjās kājas šoreiz ir nieks. Pēdējie izbaudītie tenisa skati puišiem paliek no dāmu dubultspēles un čehietes Lucijas Safaržovas smaids, atstājot pielijušo kortu.

Ir nedaudz žēl, ka nākamās spēles jau būs jāskatās TV ekrānos, tomēr puiši ir apņēmības pilni nākamajā gadā ierasties uz vēl kādu „Grand Slam” turnīru (šis abiem bija pirmais). Plānā esot nākamā gada Vimbldonā. Elvis uz „Roland Garros” cepurītes ieguvis Kirstenas Flpkensas, Dominikas Cibulkovas un Boba Braiena autogrāfus, Mārtiņam feisbukā jau gozējas bilde ar Cibulkovu. Vēl pēdējie foto pie pie lielā spēļu zara un atstājam kompleksu. Uz atgriešanos...