Gulbis: "Man nepietiek ar sasniegto"

Ernesta atbildes uz jautājumiem angļu valodā oficiālajā pēcspēles preses konferencē

Kas izšķīra mača likteni?
Es neesmu pieradis aizvadīt šāda līmeņa mačus, tas ir tikai pašsaprotami, ka izjutu papildus stresu un satraukumu. No spēles varu paņemt vienu pozitīvu lietu – to, ka varēju uzvarēt trešo setu ar visu satraukumu un nogurumu. Redzēju, ka arī viņam tāds ir. Es nebiju vienīgais.

Viņš pat kļuva neapmierināts…
Nav viegli. Manuprāt, šodienas spēle nebija augstas kvalitātes. Daudz mocīšanās, lai tikai noturētu bumbiņu spēlē. Ne es, ne viņš īsti nejuta spēli. Tā bija smaga cīņa. Es varbūt izpildīju piecus ļoti labus sitienus, summējot gan no labās, gan no kreisās. Arī serve nebija tādu kā vēlos. Un man bija sajūta, ka viņš jūtas līdzīgi.

Vai krietni siltākais laiks, kas pēkšņi pārsteidza Parīzi kaut kādā mērā ietekmēja cīņu?
Ja mani ietekmētu šādi laika apstākļi, tad ko man darīt Austrālijā (smejas). Nē, protams, karstumam nebija nekādas lomas. Es pat nezinu, kā to noraksturot. Arī Novaks nejutās labi. Beigās viņš bija nedaudz noturīgāks – divas reizes pārsita bumbiņu pāri tīklam, bet es kļūdījos. Man biežāk jānokļūst šādās situācijās, Grand Slam pusfinālos un tad zināšu, kas jādara, lai spertu šo nelielo soli pretī uzvarai.

Vai pēc sekmīgā trešā seta Tev bija ticība, ka maču ir iespējams uzvarēt?
Tā bija ļoti sarežģīta spēle. Protams, ka ticēju. Nav jēgas īpaši analizēt spēli, taktiku. Tas, kurš spēja iesit bumbu četras reizes pēc kārtas laukumā, arī uzvarēja.

Mača laikā bija vairākas epizodes, kad jūs viens otram atdevāt punktus. Vai vari pastāstīt nedaudz sīkāk?
Tas bija ļoti jauks žests no viņa puses. Paaugstinājuma tiesnesis apskatījās bumbas nospieduma vietu un noteica auts, bet Novaks notīrīja līniju, atzīstot, ka bijis iekšā. Es pajokoju par mūsu treneri Niki Piliču, kurš mums mācīja, kā jāskatās nospieduma vietas – lai redzētu pareizo, vēl jāapvelk līnija ap to (smejas). Tas tiešām bija jauks žests. Esmu par godīgu spēli. Vēlāk līdzīgā epizodē arī atzinu, ka bija iekšā – tur pat nebija lieku jautājumu.

Pastāsti nedaudz sīkāk par sajūtām tik ilgi esot Grand Slam turnīrā?
(Domā). Es tās izbaudīju. Jā, izbaudīju. Nevaru teikt, ka bija tikai pozitīvas emocijas. Bija daudz stresa. Pēc uzvarēta mača labi jutos apmēram stundu. Pēc tam jau sāku domāt par nākamo cīņu. Un atkal atgriežas spriedze. Jā, šobrīd es jūtos atvieglots. Neesmu priecīgs, ka zaudēju, bet esmu atvieglots, ka tagad man būs pāris brīvas dienas pirms došanās zāliena kortos. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad biju Grand Slam 2.kārtā (2008.gadā-aut.), sapratu daudz vairāk. Toreiz nesapratu kas un kā notiek, bet šoreiz mēģināju izprast visus te notiekošos procesus. Arī negatīvās lietas, lai nākamreiz būtu labāk.

Ko darīji pēdējās divas dienas? Kā izpausās minētais stress? Naktī nevarēji mierīgi gulēt?
Nē, satraukuma nebija vairāk kā pirms citiem mačiem šajā turnīrā. Ko darīju? To pašu, ko citās dienās. Stundas treniņš, pārējo laiku pavadīju savā istabā. Parīzi neizbaudīju (smaida). Šovakar vajadzētu iziet no istabas.

Veiksmīgais starts Parīzē dos iedvesmu vai papildus slogu pirms Vimbldonas?
Tas neko nemainīs. Iešu kortā un spēlēšu savu spēli. Cīnīšos līdz pēdējai izspēlēi. Ja zaudēšu pirmajā kārtā, tad zaudēšu.

Šeit sasniedzi pirmo “Grand Slam” pusfinālu, debitēsi TOP 10. Kura no minētajām lietām Tev ir svarīgāka un kā atzīmēsi šos panākumus?
Nesvinēšu. Man nepietiek ar sasniegto. Jau šobrīd gribu ko vairāk. Esmu atkarīgs no panākumiem (smaida). Esmu ticis tiem tuvu un ieguvis papildus motivāciju.

Tiešām nesvinēsi?
Nē. Varbūt ievilkšu kādu cigāra dūmu kopā ar treneri. Tas ir vienīgais netikums, kas man palicis.

Vai Parīzē sasniegtais būs kā atspēriena dēlis jauniem panākumiem. Tu tiešām esi gatavs, lai ietu uz priekšu?
Jā, tas izklausās pēc retoriska jautājuma. Jā.

Un cik tālu iesi?
Līdz pirmajai vietai.