Zelta zivtiņas Oskars startēs Superkausā
Kuram gan nepatīk reizēm izbaudīt asas izjūtas? Jāatrod tikai drosme un griba. Visiem zināmais teiciens: „ Klusie ūdeņi visdziļākie” šoreiz būs vietā. Palasot Zeltazivitna.lv mājas lapā par Oskaru jeb īstajā vārdā Gati, rodas sajūta, ka informācija ir novecojusi jeb arī tā netiek līdzi Oskaram. Aktīvs dzīves veids visa gada garumā ir šī cilvēka dzīves sastāvdaļa, tāds pēc intervijas ir radies iespaids.
Šobrīd, kamēr laukā var priecāties par baltajām sniega kupenām, Gati aizrauj snovbords, bet jau 2010. gada sezonā motosportā pie starta barjeras mēs varēsim vērot jaunu, azartisku un cīņas spara pilnu motosportistu.
Sarunas gaitā Gatis atklāja, ka viņš visvairāk gaida „Superkausa” sacensības un tām intensīvi gatavojas. „Superkauss” viņa uzmanību ir piesaistījis ar savu dinamiku un tas ir pieejamāks arī neprofesionāļiem. Izvēlējies sev Kawasaki 250cc motociklu un pakonsultējoties ar savu treneri, viņš arī nākamgad plāno piedalīties tieši ar šo motociklu.
Lai noskaidrotu, kas patiesībā ir Oskars un kāda saistība viņam ir ar motokrosu un „Superkausu”, esam uzaicinājuši viņu uz interviju.
Kā tad īsti ir ar to Oskaru? Droši vien daudzi tā Tevi atpazīst, bet kā ir patiesībā?
Jā, lielākā daļa, kas mani nepazīst, sauc par Oskaru, bet patiesībā esmu Gatis Kimonts, bet priekš draugiem esmu vienkārši Gusts.
Vai nav tā mazliet dīvaini, ka priekš lielākā vairuma vairs neesi Gatis vai Gusts, bet gan izdomāts tēls Oskars?
Sākumā tā jocīgi bija, bet ar laiku jau pierod. Ar tādām lietām ir jārēķinās, ja sāc bieži parādīties TV ekrānā. Latvija ir dikti maziņa un Tu kļūsti ievērots un populārs ļoti ātri. Pašā sākumā, kad ZZ reklāmas parādījās, tad bieži sev aiz muguras dzirdēju, ka sauc mani par Oskaru, bet nu jau tas bums ir pierimis, visi gaida nākamās ZZ sērijas un reklāmas skatās drīzāk kā filmas.
Kā tad īsti kļuvi par Oskaru un kā dalība šajā reklāmas projektā ir mainījusi Tavu ikdienu un dzīvi kopumā?
Jau sen mans portrets bija ierindots vairāku reklāmas aģentūru arhīvos un laiku pa laikam mani aicināja uz dažādiem reklāmas pasākumiem, paralēli tam strādāju ikdienišķu darbu sporta preču veikalā. Tad nāca piedāvājums filmēties ZZ reklāmām. Sākumā nebija plānoti tādi reklāmas apmēri kā šodien jau pierasts, bet nu rezultātā šis projekts ir izvērsies par ļoti lielu daļu no manas dzīves. Bieži ir tā, ka nākas braukt uz filmēšanu pat četru dienu garumā un tā katru nedēļu. Līdz ar to nekāds parasts darbs no 9 rītā līdz 18 vakarā nav pat iedomājams.Kad scenārijs skaidrs, visas tehniskās lietas sakārtotas, ir zvans un man jālaiž uz filmēšanu. Paliek laiks tikai kalnam, mocim un tusiņiem.
Tātad esi liels ekstrēmo sporta veidu piekritējs?
Nu tā ir sanācis. Aktīvi snovoju ziemā un vasarā ritīgi maucu ar moci. Ķeru kaifu no tādām ekstrēmām lietiņām. Gandrīz visu ziemu pavadu uz kalna ar dēli pie kājām. Nu jau tas vairs nekaitās nekas kruts, kā bija, kad sāku snovot. Sākumā bija tā, ka viss kalns slēpo un mēs ar kādiem 3 čomiem maliņā snovojam. Tagad jau šī slimība ir aplipinājusi vai visu Latviju. Esmu arī Gaiziņā būvējis snovparku. Ja Latvijā sniega nav, cenšos braukāt uz ārzemēm, lai nepazaudētu sportisko formu. Piedalos vietējā mēroga sacensībās. Tā nu muļķojamies pa kalnu.
Un kā tad ir ar to moci? Kad „saslimi” ar to?
Viss sākās kā jau visiem, bērnībā stumdījām stelliņas un deltiņas. Bet tā arī tas viss pieklusa un aizmirsās. Bet nu jau vairākus gadus esmu atkal moča mugurā. Patīk tas adrenalīns un brīvības sajūta. Iedod ručkā un viss notiek. Pasaule sāk ātrāk griezties.
Motorkross Tev ir kā hobijs vai tomēr kas vairāk?
Asinīs noteikti kas vairāk kā vienkāršs hobijs, bet pagaidām trenējos, lai sasniegtu līmeni. Te nu jāsaka milzīgs paldies VV motoklubam un trenerim Valdim Vanagam par atbalstu. Tur pat netālu mežā ir izveidota trase, kur notiek treniņi. Tā nu mēs tur draudzīgi trenējamies un uzdzenam līmeni.
Tātad Tev plānā ir treniņi un noteikti arī kādas sacensības?
Noteikti trenēties un trenēties, tas visa pamatā. Bez treniņiem jau nevar iztikt nevienā sporta veidā. Kas attiecas uz sacensībām, 2010. gada plānā ir tāds brīnišķīgs pasākums kā „Superkauss”. Liels paldies Kasparam par šo pasākumu. Pagājušajā gadā pāris reizes biju skatītāju rindās, tad nu nolēmu, ka šogad pats mēģināšu braukt. Tad jau redzēsim, kā ies. Nezinu vai sanāks visus kausa posmus nobraukt dēļ finansēm, bet cik varēs, tik brauks.
Tad jau tik jācer uz sponsoru atbalstu un jābrauc.
Ar tiem sponsoriem ir tā, ka kamēr nav rezultātu, neviens tā baigi nesteidzas atbalstīt, bet nu cerēsim, ka kāds atbalstīs to Oskaru:)
Informāciju sagatavoja: Krišjānis Drēviņš, Eva Bičevska
+3 [+] [-]
Ilgi un rūpīgi glabātais noslēpums ir nācis gaismā!
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
- - - -
bet ja nopietni, tad lai viss izdodas.
[+] [-]
[+] [-]