Karro par aizvadīto treniņnometni ASV, policiju un meitenēm...
Pagājušā gada nogalē liela ažiotāža tika sacelta ap Matīsu Karro, jo, kā nu ne - pirmo reizi Latvijas jauno laiku vēsturē kādam no latviešiem bija reāla iespēja iekļūt pasaules TOP3 motokrosa komandas sastāvā. Šāda iespēja pavērās mūsu talantīgajam jaunietim, kurš jau vairākus gadus ir pierādījis sevi kā konkurētspējīgu sportistu pasaules elitē, līdz ar to arī loģisks solis no ''Suzuki'' rūpnīcas komandas puses. Taču, kā jau mēs daudzi zinām, viss neizvērtās tik rožaini kā vēlētos, jo Matīsam bija jāatrod un jāsniedz komandai savs līdzfinansējums (150 000 EUR), lai pilnvērtīgi startētu visu sezonu visos pasaules čempionāta posmos.
Visa ziema aizvadītā smagā darbā un kārtīga pirms sezonas treniņnometne ASV, kas bija lieliska iespēja Matīsam pierast pie motocikla pēc ziemas pauzes, kas ļoti svarīgi tieši uz sezonas sākumu, lai sportists būtu maksimāli sagatavojies atbildīgajiem startiem. Atgriežoties Matīsam no ASV, jautājām par to, kā viņam tur veicās un arī nedaudz par sadzīvi un atziņām, kuras guvis šajā treniņnometnē.
Kā nonāci līdz šādai iespējai – trenēties ASV pirmssezonas posmā?
Parādījās iespēja un biju 100% pārliecināts, ka jābrauc. Braucot uz nometni, pastāvēja iespēja, ka tikšu trenēties pie Raen Hjuge, taču dažādu apsvērumu dēļ apstākļi sakārtojās tā, ka izpalika šī kvalificētā speciālista konsultācijas. Bet pozitīvais no šīs nometnes bija tas, ka izmēģināju jaunos ''Honda'' motociklus - motorus, rūpnīcas amortiņus un pabraucu kopā treniņus ar tādiem ''dūžiem” kā Max Anstie, Tomy Serle, Jonathan Baragan, Julian Bill. Kopumā nometnes laikā diezgan daudz braucām ar motociklu - vidēji 4 -5 reizes nedēļā, gandrīz katru dienu. Biju aizbraucis paskatīties arī AMA Superkrosu, jāatzīst, ka bija diezgan iespaidīgi.
Kā izskatās klātienē?
Forši, man īpaši patika posms Losandželosā, liela cīņa bija MX1 klasē, kas man arī uzsita azartu.
Kurš bija Tavs favorīts?
It kā jau nevaru teikt savu favorītu - būs lieki konflikti! (smejas) Viens no maniem favorītiem ir ''Old Man”, bet ne vienīgais.
Pastāsti par trasēm, kādas ir atšķirības starp Eiropas un Amerikas trasēm? Ko ieguvi no Amerikas trasēm?
Amerikas trases atšķiras ar to, ka tās ir daudz plašākas un daudz ātrākas, lieliem lēcieniem un interesantiem, specifiskiem līkumiem. Tāpēc braucot ļoti jākoncentrējas, jo arī ātrums ir liels. Lai šajās trasēs apdzītu vietējos čaļus, pārsvarā jāstrādā uz lēcieniem un jābūt labam ātrumam līkumos. Sākumā treniņos braucu ar standartiņu un vajadzēja kārtīgi ''spridzināt”, lai vietējos apdzītu. Šeit vietējie diezgan agresīvi brauc, pie kā arī pats treniņos mēģināju piedomāt. Lēcieni bija ātrāk jānoslāpē, līkumi jāizbrauc labāk - jānoslogo mocis. Papētīju kā citi sportisti te slāpē lēcienus, pēc tam pats treniņos mēģināju, kamēr sanāca. Kad biju aizbraucis uz AMA Superkrosu, apbrīnoju to, cik Roczen līkumos ir liels ātrums. Pēc tam treniņos pie sevis arī mēģināju piedomāt tieši par ātrumu līkumos. Mēģināju iegūt lielu vidējo ātrumu līkumos, lai ātrāk uzlieku kāju uz kāpšļa un noslogotu moci, lai neizbuksē pēc līkuma, lai ir vilkme – strādāju pie visiem sīkajiem knifiņiem, lai maksimāli uzlabotu ātrumu trasē.
Vai esi ieguvis pašpārliecību šīs nometnes laikā, jo īpaši, kad esi pabraucis kopā ar ātriem TOP sportistiem?
Jā, ir tāda pārliecība, ka varu ātri braukt un sacensties ar šiem sportistiem. Tagad tikai šis ātrums jārealizē sacensībās.
Vai jūti ziemas treniņprocesa darba rezultātus?
Rezultāts noteikti ir, jūtos ļoti labi un ar katru braucienu varēju braukt aizvien ātrāk un ātrāk. Fiziskās sagatavotības ziņā jūtos ļoti labi. Jāatzīst, ka braukšanas treniņi un to rezultāti jau nav tas pats, kas oficiālas sacensības. Atšķiras gan emocionālās, gan fiziskās izjūtas, kad jāsāk domāt par konkurentiem un viņu apdzīšanu. Bet kopumā esmu ļoti labi pastrādājis šajā ziemā un vēl tagad nedēļu turpināšu trenēties.
Kas vēl interesants notika?
Bijām aizbraukuši uz īru bāru Amerikā un atpakaļceļā biju šoferītis. Braucot atpakaļ, pēkšņi pamanīju diskotēka spoguļos mirgo, protams, policija, jo atļautais ātrums bija 50km/h, bet es braucu 80-90 km/h. Biju ļoti pārbijies. Sākumā lika izkāpt no mašīnas, pārbaudīja vai neesmu dzēris, bet, kad policists uzzināja, ka esmu atbraucis uz motokrosa treniņnometni, tad pēkšņi visa runāšana izmainījās un policists palika par baigo čomu, pat ieteica trases, uz kurām vajadzētu braukt trenēties. Beigās pat sodu neuzlika.
Un vēl viens atgadījums. Kad bijām aizbraukuši uz vietējo bāru papusdienot, protams, neizpalika piedzīvojumi ar vietējām meitenēm. Pakoķetējām tik tālu, ka beigās pat bija jālaižas prom, jo palika pārāk ''karsti” un tieši…
Vēlam veiksmi Matīsam gatavošanās posmā un noteikti gaidīsim viņu ierodamies Battery Superkausā.
+3 [+] [-]
tad viņas bija tik briesmīgas ?
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]