Hokeja tulks – Kārlis Zirnis

Būdams vēl jauns censonis, kurš spēlēja Leonīda Beresņeva vadītajā „Juniors” komandā, Zirnim radās iespēja doties uz ASV – 17 gadu vecumā, kad sapnis par NHL vēl nebija izsapņots kā ikvienam pusaudžu hokejistam. Pirms došanās uz ASV, Zirnis spēja uzvarēt Latvijas čempionātā, kā arī pārstāvēt Latvijas izlasi U-18 un U-20 pasaules čempionātā B grupā.

Uzsākot hokeja gaitas Ziemeļamerikā, apmaiņas programmā Kārlis pabeidza vidusskolu un spēlēja hokeju Ziemeļamerikas hokeja līgā (NAHL) Geilordas „Grizzlies” komandā, kas pavēra durvis uz nākamo mērķi – stipendijas iegūšanu Alabamas Universitātē. Viņš četrās sezonās aizvadīja 133 spēles NCAA pirmajā divīzijā, gūstot 46 vārtus un izdarot 73 piespēles, izcīnot divus čempiontitulus CHA (College Hockey America) konferencē, kā arī kļūstot par vienu no rezultatīvākajiem spēlētājiem savā konferencē. Divas reizes, ierindojoties starp trim rezultatīvākajiem spēlētājiem (2000 – 2001 un 2001 – 2002 sezonā), viņš pirms savas pēdējās sezonas NCAA (2002 – 2003) tika nosaukts par pirmssezonas labāko spēlētāju.

Pēc augstskolas absolvēšanas Zirnim bija iespēja parādīt sevi Amerikas hokeja līgas (AHL) komandai Vilksberijas/Skrentonas „Penguins”, kas ir Pitsburgas „Penguins” fārmklubs. Zīmīgi, ka komanda atjaunota, bet šoreiz ar citu nosaukumu, 1999. gadā, kad K. Zirnis uzsāka studijas Alabamā. Raugoties no situācijas, ka Zirnis nebija nedz draftēts, nedz arī noslēdzis kontraktu, bažas radīja iespējamā situācija, netiekot pie līguma, un tiekot nosūtītam uz zemāka līmeņa līgām. Kā atzīst pats Zirnis, tad šoreiz nedaudz nobijās. Tā vietā Zirnim parādījās iespēja kopā ar bijušo Latvijas izlases aizsargu Igoru Bondarevu doties uz Centrālās hokeja līgas (CHL) komandu – Kolorādo „Eagles”, kuras sastāvā 2004./2005. gada sezonā izcīnīja līgas čempiontitulu. Interesanti, ka, pateicoties dalībai komandā, kura startē Ziemeļamerikas vienā no zemākajām līgām, K. Zirnis iekļuva hokeja Slavas zālē. Pašlaik starp hokeja vēstures relikvijām un Slavas zāles godinātajiem atrodama arī Zirņa hokeja nūja, ko tur pievienoja pēc tam, kad Kārlis guva izšķirošos vārtus finālsērijas piektajā spēlē. Nākamos gadus Zirnis izbaudīja rezultatīvas sezonas gan CHL, gan arī Dienvidu profesionālajā hokeja līgā (SPHL), karjeru noslēdzot 2009. gadā, nododoties trenera arodam Ziemeļamerikā, kur viņš trenē juniorus – AAA līmenī. Zirnis uzskata: „Darbs man ir tur. Jāskatās, kas nākotnē var notikt.”

Nevar nepiekrist, jo notikt var arī pilnīgi neparedzamais. Zirnis devās otrpus okeānam. Diez vai Kārlis domāja, ka tur iepazīsies ar savu sievu, izveidos ģimeni un iegūs kontaktus, kas, pateicoties savam pozitīvajam skatījumam uz dzīvi, pavērs nākamās durvis hokeja pasaulē. Nav jākļūst par hokeja spīdekli laukumā, lai apliecinātu mīlestību pret spēli un, iespējams, sasniegtu pat augstākas virsotnes.

Grūti pirms laika pateikt, kā šībrīža notikumi nākotnē savienosies un izveidos loģisku kopainu. Vien atskatoties pēc jau paveiktā var secināt, ka dzīvē sīkumu nav. „Jā, nedaudz tur (Nešvilas „Predators”) palīdzēju ar video. Tomēr tajā pašā laikā tas bija mans sākumpunkts. Vairāk ieguvu no treneru redzesloka. Un Latvijas izlases piedāvājums nāca tikai pēc tam,” Zirnis par darbu ar NHL klubu „Predators” un radušos iespēju strādāt ar Latvijas izlasi.
Ikdienā strādājot „Thunder AAA Hockey” hokeja organizācijā, kam ir saikne ar „Predators” organizāciju, Zirnim radās iespēja pavadīt daudz laika ar NHL visilgāk strādājošo treneri, Nešvilas „Predators” galveno treneri Beriju Trotzu un komandas video treneri Lorencu Feloniju, kura laikā ieguva vērtīgas zināšanas trenera sfērā un video trenera jomā. Zīmīgi, ka Šveices komandā spēlējošais aizsargs Romāns Josi ir „Predators” spēlētājs, kuru lieliski paspēja iepazīt Zirnis. „Grūti, ko mainīt pēc vienas vai divām spēlēm. Pārsvarā visas komandas, ja spēlē tā pirmdien, tad noteikti, ka arī trešdien tā darīs,” iespējams zināšanas par R. Josi ļāva veiksmīgāk Latvijas izlasei nospēlēt pret rezultatīvo NHL aizsargu.

„Latvijā video izmantošana treniņprocesā bija akmens laikmetā. Kārlis lieliski iedzīvojies ASV, teicami pārvalda angļu valodu un saprot NHL prasības. Universāls gan video, gan trenera arodā,” tā uzskata Latvijas U-18 hokeja izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns, kurš kopā ar Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretāru Māri Baldonieku piesaistīja Zirni kā asistentu U-20 pasaules čempionātā Kanādā. „Zinājām, ka Kārlis ir krietns vīrs, to pamanīja arī Teds Nolans,” turpina E. Miļuns. Tobrīd Kārlis pats nāca ar iniciatīvu, ka varētu palīdzēt ar video izgriezumiem. Ņemot vērā, ka Latvijas izlasē šāda posteņa nebija nedz pieaugušo izlasē, nedz arī junioru, tad pašiniciatīva tika uzņemta atzinīgi. Kārlis pa nakti sagatavoja materiālus, lai no rīta sapulcē varētu to parādīt.
„Nedomāju, ka varētu braukt uz Latviju un strādāt ar izlasi. Vienkārši tā sanāca, ka radās šāda iespēja. Pirmā iespēja bija ar U-20, kura piedalījās pasaules čempionātā Kanādā. - Ērika Miļūna vadībā. Var teikt, ka Ēriks deva pirmo iespēju parādīt, uz ko esmu spējīgs. T. Nolans tur bija kā konsultants, viņš redzēja manis paveikto, un tā viss process aizgāja pareizajā virzienā,” atminas Zirnis.

Piesaiste pieaugušo izlasei nāca vairāku apstākļu sakritības dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka Zirni pieaicināja Latvijas U-20 kā palīgu pasaules čempionātā. Ņemot vērā, ka turnīrs notika Kalgari, Kanādā, bija vienkāršāka Kārļa pievienošanās no Nešvilas. Otrkārt, Tedam Nolanam tas bija pirmais gads ar pieaugušo izlasi. Treškārt, Kārlis piedāvāja palīdzēt ne tikai tehniskajos jautājumos, piemēram, vai ar gultasvietām viss ir kārtībā, bet arī izteica piedāvājumu – sniegt iegūtās zināšanas video analīzes jomā, ko novērtēja Ē. Miļuns, bet jo sevišķi T. Nolans. „Galvenais treneris deva iespēju , viņam iepatikās, ko es darīju. Nevar teikt, ka tā ir tikai likumsakarība. Jādara savs darbs pēc iespējas labāk, kā tu to proti. Strādā un turpini darboties, tad arī rezultāts neizpaliks. Tomēr nereti nospēlē arī tādas lietas kā apstākļu sakritība. Šoreiz gadījās, ka izlases galvenais treneris ir no Ziemeļamerikas, un tā tās lietas aizgāja,” uzskata Zirnis. Tas sekmēja, ka Teds Nolans iekļāva Zirni darbā ar Latvijas izlasi ar skatu nākotnē, jo kā uzsver galvenais treneris, tad būtiski, lai ap izlasi būtu krietni cilvēki, tad arī rezultāts neizpaliks.

Pasaulē hokejs attīstās. Gandrīz visām komandām ir video treneris, kam tā nav, vēlas to piesaistīt. Latvija vienkārši cenšas iet attīstības kopsolī ar pārējām hokeja valstīm. „NHL tas ir kā standarts, kas pēc tam pārgāja uz citām līgām – Eiropu. Un nav tā, ka tas būtu vienreizējs darbs, izgriez pāris video, treneri paskatās un pēc tam vairs nav nepieciešama tālāka iesaiste. Tas ir konstants darbs, kas komandu paceļ augstākā profesionālā līmenī, palīdz ieskatīties niansēs, kas citkārt paliek nepamanītas.”

Intervijās izlases galvenais treneris Teds Nolans vienmēr uzsvēris, ka galvenais, lai izveidotu labu komandu, nepieciešams piesaistīt labus cilvēkus, kas veido komandas kopējo garu. Par tādiem jāuzskata gan spēlētāji, gan apkalpojošais personāls un, protams, arī treneri. Kārlis Zirnis uzskatāms par vienu no tiem. Par šāda komandas komplektācijas veida rezultātiem pārliecināmies, vērojot Latvijas izlases spēles Olimpiskajās spēlēs. Gandarīts Zirnis ir par izlases spēles stila maiņu: „Būtiskākais, ko esam panākuši, ka izlase iet uz nosprausto galamērķi – cīnās.”

Divu gadu ilgajā darbā ar Latvijas izlasi mainījušies arī citi uzsvari, ar izlasi vairs oficiāli nav Artūra Irbes. Piemērojoties situācijai, Teds Nolans uzticēja Zirnim ne tikai pildīt video trenera funkcijas, bet arī būt par trenera palīgu. Īpaši brīdī, kad Nolans bija aizņemts ar darbu Bufalo „Sabres”. „Jā, iesaistos šobrīd arī kā treneris. Sagatavošanās procesā izteicu Tomam Kūlenam savas ierosmes, un viņš izvērtēja, vai tās der. Galvenais treneris vienmēr uzklausa, ne vienmēr piekrīt, bet viņam pieder gala vārds. Allaž prasīja, ko es domāju, kā rīkoties konkrētā situācijā. Uzskatu, ka sadarbība mūsu starpā izveidojusies lieliska,” tā Zirnis.

Jautāts, kam visvairāk nepieciešams pievērst uzmanību, analizējot komandu spēli, Zirnis izsakās konkrēti: „Pats galvenais kā pretinieks iziet no zonas, kā viņi to dara, protams, vairākums un mazākums. Spēle aizsardzības un neitrālajā zonā, iemetieni. Tie būtu galvenie uzsvari. Hokejā nianses ir ļoti būtiskas, piemēram, daudzas komandas iemetienos kaut ko speciālu dara, piemēram, viens spēlētājs iet tur, otrs tur. Ja mēs to spējam atšifrēt un redzēt, ka viņi to darījuši vairākās spēlēs, tad zinām, ka trešajā un ceturtajā spēlē viņi īpaši nemainīs.”

Līdzīgi kā hokejistiem, arī treneriem dalība Olimpiskajās spēlēs ir nozīmīgs brīdis viņu dzīvē. „Tas ir liels pagodinājums manai ģimenei, ka varu pārstāvēt Latvijas izlasi. Cenšos par to daudz nedomāt, lai nesāktu lieki uztraukties. Vēlētos izbaudīt olimpisko gaisotni, bet, protams, visu uzmanību veltīju izlasei. Uzskatu, ka manā sportiskajā un personiskajā dzīvē tas ir viens no lielākajiem notikumiem. Bērna dzimšana, sieva un kāzas, tas ir kā viens posms. Nākamais, ko varētu atzīmēt - esmu piedalījies Olimpiskajās spēlēs. Tas ir liels sasniegums.”
Pirms došanās uz Sočiem Kārlis Zirnis bija sagatavojis video filmu, ko demonstrēja izlases pēdējā treniņā. Tajā bija salikti video fragmenti no Latvijas izlases spēlēm, uzsvaru liekot uz komandas vienotību un spēju paveikt varenas lietas. Video sagatavošana prasīja desmit stundas. Treniņprocesā, kad pa dienu darbs aizrit hallē, vakaros skatīti un sagatavoti video materiāli treneriem, tiek atrasts laiks, lai dotu papildus pienesumu komandai.