Laviņš, Daugaviņš un Nolans

Rodrigo Laviņš. Pieredzējušais izlases spēlētājs čempionātā ir aizvadījis ļoti maz spēles laika, taču noteikti ir viena no populārākajām personām Latvijas izlases līdzjutēju nometnē. Ne katram spēlētājam līdzjutēji mājās sagatavo plakātu šādā veidā izrādot cieņu par viņa ilggadējo kalpošanu Latvijas hokejam. Visu cieņu! Ļoti iespējams, ka šis plakāts Laviņam arī paliks kā patīkamākā atmiņa no, iespējams, pēdējā pasaules čempionāta. Tas, kas notika spēlē ar somiem, vismazāk atcerēties grib pats Laviņš. Lai atmiņas būtu vēl spilgtākas, zobgaļi smēja, ka vajadzēja pašam mest ripu Masaļska vārtos, nevis uzlikt ripu uz pretinieka nūjas. Būtībā, tas pats vien sanāca, jo sava vārtsarga degungalā uzdāvināt preiniekam ripu ir tas pats, kas iemest to savā kastē. Tā gadās... Pēc šī negadījuma Laviņš vēl pāris reizes parādījās laukumā, bet pret somiem zaudējumu noskatījās no tālākā rezervistu soliņa. Iespējams, ka tur viņš paliks līdz pat čempionāta beigām.

Kaspars Daugaviņš. Viņš tika atzīts par labāko spēlētāju Latvijas izlasē uzvarā pār somiem. Pelnīti, vai tomēr nē? Kā uz to visu paskatās. Ja skatāmies, ko Daugaviņš sastrādāja pretinieku zonā, nekādu jautājumu. Kā ripa bija pie Kaspara, tā somiem tika sakurta somu pirts. Ne jau vienatnē, bet kopā ar maiņas partneriem Miķeli Rēdlihu un Ronaldu Ķēniņu. Somu zonā Daugaviņš tik tiešām bija redzamākais tēls un arī savu golu viņš iemeta, bet, ja uz viņa snieguma paskatāmies ar basketbola trenera acīm, tad bilde ir pavisam cita. Kritiski basketbola treneri vērtē ne tikai gūto punktu daudzumu, bet arī viņa darba tikumu aizsardzībā. Kāda jēga, ja spēlētājs samet pussimts punktu, ja dēļ viņa savā grozā tiek ielaisti sešdesmit. Līdzīgi arī ar Daugaviņu. Golu viņš iemeta, bet dēļ viņa noraidījuma tika arī zaudēti vārti. Kasparam pret somiem bija divi noraidījumi. Nejaušība? Pret vāciešiem tas pats - atkal divi zaudējumi un pēc viena arī gols Gudļevsdka vārtos. Tiesa, pēdējam nav nekāda sakara ar spēli pret Somiju, bet tomēr... Personīgi man šķita, ka mačā pret Somiju labākajam spēlētājam paredzēto pulksteni vajadzēja dalīt uz pusēm - pusi Kuldam, otru Sotniekam. Arī viņi katrs guva pa vārtiem, taču papildus bonusus nopelnīja par epizodēm mača izskaņā. Ne kā Sočos, bet Sotnieks atkal izglāba komandu no vārtu zaudējuma, un to pašu kritienā ar roku noķerot ripu, izdarīja arī Kulda! Divas ļoti skaistas epizodes, kuras bija pelnījušas īpašu novērtējumu.

Teds Nolans. Kanādiešu speciālists nav pirmais galvenais treneris no citām zemēm un, iespējams, ka arī ne pēdējais. Savulaik ar izlasi strādāja zviedrs Kurts Lindstrēms un liela daļa tautas, ieskaitot pašus hokejistus, ķēra kaifu par viņa darba stilu. Daudz jauna, rietumnieciska pieeja darbam, nestandarta risinājumi u.t.t. Līdzīgi meldiņi tiek dūdoti arī par Nolanu. It īpaši pēc uzvaras pār Somiju, kad čivinātavā izskanēja pat viedoklis, ka Nolanam ir jādod mūža līgums darbā ar izlasi. Nenoliedzami, ka izlase ir sākusi spēlēt savādāk, bet, vai līdzjutējs būs pabarots tikai ar skaistu spēli, ar pašatdevi, ar cīņu un visu pārējo, ja nebūs paša galvenā - uzvaru? Atlika zaudēt vāciešiem un tonis par Nolana mūža darbu Latvijā ir mainījies uz pretējo pusi.