Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2488, Did:0, useCase: 3

30. janvāris

30. janvāris
Mārgareta Korta

1999 Martina Hingisa izcīna savu pēdējo „Grand Slam” tenisa turnīru titulu vienspēlēs. Hingisa trešo gadu pēc kārtas uzvar Austrālijas atklātajā čempionātā, kura finālā ar 6:2, 6:3 pieveic Amēliju Moresmo. Tomēr viņa jau jūt spēcīgo Lindesejas Deivenportas un māsu Viljamsu elpu. Hingisa vēl piecas reizes spēlēs „Grand Slam” turnīru finālā, taču šī viņai bija pēdējā uzvara. Izcīnīta 18 gadu vecumā.
1989 Losandželosas olimpisko spēļu sudraba medaļniekam daiļlēkšanā (10 m tornis) amerikānim Brjūsam Kimbalam tiesa piespriež 17 gadu ilgu cietumsodu. Daiļlēcējs, kurš pats trīs gadus pirms Losandželosas olimpiādes smagi cieta (tika lauzti visi sejas kauli, kreisā roka, sarautas ceļgala saites, bija plīsusi akna), kad viņam uzskrēja mašīna, ko vadīja piedzēries stūresvīrs, atkārtoja ko līdzīgu, nu jau pats sēšot pie ruļļiem. Kimbala vadītā mašīna lielā ātrumā ietriecās pusaudžu pulciņā. Bojā gāja divi jaunieši, vēl četri guva traumas. Incidents notika divas nedēļas pirms 1988. gada ASV izlases atlases sacensībām, kurās sportists tomēr piedalījās, taču neiekļuva komandā. No cietuma Kimbals iznāca 1993. gada novembrī, aiz restēm pavadot nedaudz mazāk par pieciem gadiem. Šobrīd viņš Ilinoisā strādā par peldēšanas un daiļlēkšanas treneri.
1966 Mārgareta Korta septīto reizi pēc kārtas uzvar Austrālijas atklātajā tenisa čempionātā. Viņa pieveic sāncensi pusfinālā un uzzina, ka pretiniece izšķirošajā cīņā amerikāniete Nensija Ričija veselības problēmu dēļ finālā spēlēt nevarēs. Kopumā Korta „Australian Open” vienspēlēs uzvarēja 11 reizes. Viņa ar 24 izcīnītiem vienspēļu tituliem ir „Grand Slam” turnīru rekordiste.
1948 Sanktmoricā atklāj piektās ziemas olimpiskās spēles, kurās piedalīsies 636 sportisti un 77 sportistes no 28 valstīm. Šīs ir pirmās pēckara olimpiskās spēles, un kara elpa tajās vēl ir jūtama. Uz sacīkstēm netika ielūgti fašistiskās koalīcijas vadošo valstu Vācijas un Japānas sportisti. Par vienīgo sportistu, kam šajās spēlēs izdevās izcīnīt trīs medaļas, kļuva franču kalnu slēpotājs Anrī Oreljē, kurš uzvarēja nobraucienā un kombinācijā, bet slalomā bija trešais. Pēc 20 gadu pārtraukuma ziemas olimpiādē atgriezās skeletons, kurā nepārspēts palika itālietis Nino Bibija. Skeletonam nāksies gaidīt vēl 54 gadus, lai nostiprinātos olimpiskajā saimē.