Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2488, Did:0, useCase: 3

28. janvāris

28. janvāris
"Stade de France"

2007 Trešo reizi par Austrālijas atklātā tenisa čempionāta uzvarētāju vīriešu vienspēlēs kļūst Rodžers Federers, kurš finālā ar 7:6, 6:4, 6:4 pieveica Fernando Gonsalesu (čīlietis ceturtdaļfinālā tika galā ar Rafaelu Nadalu). Federers kļuva par pirmo tenisistu kopš 1980. gada Francijas atklātā čempionāta (Bjerns Borgs), kam izdevās uzvarēt „Grand Slam” vienspēļu turnīrā, nezaudējot nevienu setu.
2006 Par Austrālijas atklātā tenisa čempionāta uzvarētāju sieviešu vienspēlēs kļūst francūziete Amēlija Moresmo. Viņas pretiniece Žistīna Enēna pēc zaudēta seta un diviem geimiem otrajā setā cīņu neturpina veselības problēmu dēļ. Savainojumu viņa nav guvusi, vienkārši jūtoties slikti. Interesanti, ka Enēna kļuva par trešo tenisisti, kura šajā turnīrā nespēja pabeigt cīņu pret vīrišķīgo Moresmo – pirms tam spēles laikā izstājās gan Kima Klijstersa, gan Mihaela Krajīčeka.
1998 Parīzē durvis vēra viena no ievērojamākajām pasaules sporta arēnām "Stade de France". Šo stadionu uzbūvēja pasaules čempionāta finālturnīram, kas tovasar notika Francijā. "Stade de France", kas izmaksāja 290 miljonus eiro, tapa triecientempos - būvniecību sāka 1995. gada 2. maijā, bet durvis tas vēra pēc 31 mēneša. Stadiona atklāšanas dienā Francijas prezidenta Žaka Širaka klātbūtnē franču valstsvienība aizvadīja pārbaudes spēli pret Spāniju un, pateicoties Zinedina Zidāna gūtajiem vārtiem, svinēja 1:0 uzvaru. Tiesa, līdz pat pēdējam brīdim nebija zināms, vai mačs notiks, jo celtnieki izrādījās paskopojušies zālāja apsildes ierīcēm, un tas bija piesalis. Pēc sešiem mēnešiem Francijas izlase atgriezās šajā arēnā, un 1998. gada Pasaules kausa finālmačā pieveica Brazīliju, pirmo reizi tiekot pie titula. Bet līdz tam šajā stadionā notika turnīra atklāšanas spēle starp Brazīliju un Skotiju, kā arī vēl septiņas cīņas.
1974 Muhameds Alī boksa mačā pieveic Džo Freizeru un iegūst tiesības uz cīņu par pasaules čempiona titulu supersmagsvariem ar Džordžu Formenu. Šī bija otrā abu boksa lielmeistaru cīņa. Pirmajā no tām 1971. gadā Freizers uzvarēja, aizstāvot pasaules čempiona titulu, taču vēlāk to zaudēja Džordžam Formenam. Otrais mačs „Madison Square Garden” arēnā Ņujorkā bija par tiesībām izaicināt Formenu, un šoreiz Alī izdevās revanšēties, tiesa, tikai pēc arbitru lēmuma (lai gan ar diezgan pārliecinošu pārsvaru). Alī un Freizers tiksies vēlreiz 1975. gadā Manilā.
1959 PSRS vīriešu basketbola izlase ar 62:37 pieveic ASV izlasi, sagādājot amerikāņiem pirmo zaudējumu starptautiskā spēlē. Tas notiek trešajā pasaules čempionātā Čīlē, Santjago stadionā 30 000 skatītāju klātbūtnē. PSRS izlasē rezultatīvākie ir Maigonis Valdmanis (14 punkti) un Valdis Muižnieks (13), bet centrs Jānis Krūmiņš amerikāņu grozā salādē vēl septiņus punktus. Toreiz mūsējie pie medaļām gan netika, jo PSRS un Bulgāriju par atteikšanos spēlēt pret Formozu (Taivanu) izšķirošajā posmā neiekļāva.
1938 Avārijā bojā iet viens no pirmskara labākajiem autosportistiem vācietis Bernds Rozemeijers. Daudzu sacīkšu uzvarētājs Rozemeijers todien bija ieplānojis ātrumrekorda labošanu, un tas viņam uz Frankfurtes – Darmštates autobāņa arī izdevās (429,6 km/h). Tomēr ar Rūdolfa Karačolas sasnieguma pārspēšanu par 1 km/h viņam nebija gana. Sportistu gan brīdināja, ka palielinās vēja ātrums, un braukšana kļūst bīstama, tomēr Rozemeijers atkārtoti sēdās pie „Auto Union” stūres un devās pēc jauna rekorda, kas beidzās fatāli. Mašīna kļuva nevadāma, ieskrēja tilta uzbērumā, pašu Rozemeijeru izmeta no braucamā, un turpat ceļmalā no gūtajiem savainojumiem viņš mira.
1900 Leipcigas restorānā "Mariengarten" 86 klubu pārstāvji (ar 62 balsīm „par”) nodibina Vācijas Futbola asociāciju (DFB), kurā šobrīd ir 6,6 miljoni biedru un vairāk nekā 26 000 futbola klubu. Par pirmo DFB prezidentu kļūst „DFC Prague” kluba pārstāvis Ferdinands Heppe. Tajā pašā gadā tika nodibināta arī Vācijas Futbolistu asociācija un Vācijas Futbola un kriketa asociācija, taču tās savu darbību ierobežoja tikai pašā Vācijā. DFB apvienoja reģionālos čempionātus un izveidoja nacionālā mēroga turnīru. Par pirmo Vācijas čempioni 1903. gadā kļuva „Leipzig”.