10. februāris

Armands Podāns 2014-02-10 00:34

2002 Predrags Stojakovičs kļūst par pirmo neamerikāni, kurš uzvarējis NBA Zvaigžņu spēles konkursā (trīspunktniekos). Šo sasniegumu serbu basketbolists atkārtoja arī pēc gada. Kopumā viņš piedalījies trīs „All Star” mačos, bet NBA karjeru pēc 14 aizvadītām sezonām noslēdza 2011. gadā, kad janvārī pievienojās Dalasas „Mavericks”, izvelkot lielo lozi – dalasieši kļuva par NBA čempioniem, un Stojakovičs tika pie sava vienīgā līgas uzvarētāja gredzena. Un beidza karjeru. Stojakovičs ar 1760 realizētiem trīspunktniekiem ieņem sesto vietu līgā, ceturtajā ailītē viņš ir pēc trāpītiem soda metieniem (89,5%). Stojakovičs arī iegājis līgas vēsturē ar to, ka ir pirmais spēlētājs, kurš kopš mača sākuma guvis 20 savas komandas punktus pēc kārtas.
1999 Rass Kortnols no Losandželosas „Kings” kluba aizvada 1000. spēli NHL un pievienojas savam brālim Džefam, kurš šo robežu jau bija sasniedzis. Kortnoli kļūst par pirmajiem brāļiem NHL vēsturē, no kuriem abi aizvadījuši 1000 mačus. Džefs NHL spēlēja 17 sezonas, Rass – 16. Abiem kopā izdevās aizvadīt tikai vienu (1994./95.) sezonu Vankūverā. Džefs karjeras laikā 11 sezonās guva 20 un vairāk vārtus, Rass to spēja 10 čempionātos. Rass karjeru beidza ar 744 (297+447) rezultativitātes punktiem, Džefs – 799 (367+432). Džefs 1987./88. gada sezonā pievienojās Edmontonas „Oilers” un kļuva par Stenlija kausa ieguvēju, Rass tam bija tuvu nākamajā gadā, kad kopā ar Monreālas „Canadiens” aizkļuva līdz „play-off” finālam, kurā piekāpās Kalgari „Flames”. Kopumā 282 hokejisti NHL aizvadījuši 1000 un vairāk spēļu. Starp viņiem vēl tikai trīs brāļu pāri to spējuši – Kevins un Derians Hečeri, Brents un Rons Sateri, Skots un Robs Nīdermaijeri.
1996 Filadelfijā sākas šaha mačs starp tābrīža pasaules čempionu Gariju Kasparovu un IBM izveidoto superdatoru „Deep Blue”. Mačs ilgs līdz 17. februārim, un Kasparovs tajā uzvarēs ar 4:2. Taču pirmā partija iegājusi vēsturē ar to, ka „Deep Blue” kļuva par pirmo šaha datoru, kas uzvarēja tronī esošo pasaules čempionu.
1992 Bonija Bleira kļūst par pirmo sievieti, kura uzvarējusi 500 m distancē ātrslidošanā divās olimpiādēs pēc kārtas. Albērvilā viņa ir ātrākā, par 0,18 sekundēm pieveicot ķīnieti Je Cjaobo. Albērvilā Bleira tika pie zelta medaļas arī 1000 m slidojumā. Pēc diviem gadiem Lillehammerē amerikāniete izcīnīja arī savu trešo zelta godalgu īsajā sprintā pēc kārtas, turklāt nosargāja olimpiskās čempiones titulu arī 1000 m slidojumā, tuvāko sāncensi vācieti Anki Baieri-Lefu apsteidzot 1,38 sekundēm (šis ir lielākais uzvarētājas pārsvars 1000 m distancē olimpisko spēļu vēsturē). Lillehammerē Bleira kļuva par pirmo amerikāņu sievieti, kura olimpiskajās spēlēs izcīnījusi piecas zelta medaļas, kā arī pirmo amerikāņu sportistu, kas ziemas olimpiādē nopelnījis sešas godalgas. 2010. gadā šorttrekists Apolo Ono šo Bleiras rekordu labos.