10. jūnijs
1996 Kolorādo "Avalanche" ar Sandi Ozoliņu ierindā pabeidz Stenlija kausa izcīņas finālsēriju pret Floridas "Panthers" - 4:0. Pēdējā mačā uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešami trīs papildlaiki, līdz beidzot Ūvem Krupam izdodas pārspēt Džonu Vanbīsbruku. „Avalanche” pirmo reizi kopš pārcelšanās no Kvebekas iegūst hokeja galveno balvu. Patriks Ruā „Avalanche” vārtos atvaira visus 63 metienus (sērijā 147 no 151), Vanbīsbruks tiek galā ar 55 no 56 metieniem. Džo Sakiks „play-off” guva 18 vārtus un tika atzīts par Stenlija kausa izcīņas vērtīgāko spēlētāju.
1989 17 gadus vecā Aranta Sančesa-Vikario kļūst par pirmo spānieti, kura uzvarējusi Francijas atklātajā tenisa čempionātā sieviešu vienspēlēs - izšķirošajā mačā 7:6, 3:6, 7:5 pār favorīti Štefiju Grāfu.
1984 Parīzē līdzjutēji vēro vienu no visu laiku spraigākajiem Francijas atklātā tenisa čempionāta vīriešu vienspēļu fināliem, kurā Ivans Lendls ar 3:6, 2:6, 6:4, 7:5, 7:5 pieveic Džonu Makinroju. Lendlam šī bija pirmā „Grand Slam” uzvara, savukārt Makinrojs tā arī nekad neizcīnīja šo titulu uz māla seguma korta.
1981 Lieliskais britu vidusdistančnieks Sebastjans Ko Florencē uzstāda pasaules rekordu 800 m skrējienā, kas noturējās 16 gadus. Ko finišēja pēc 1:41,73, par 0,6 sekundēm labojot paša pirms diviem gadiem uzrādīto laiku. 1997. gadā Dāniju pārstāvošais kenijietis Vilsons Kipketers vispirms atkārtoja Ko rezultātu, bet tad divreiz pēc kārtas to arī pārspēja.
1975 Leģendārais brazīlietis Pele paraksta trīs gadu līgumu ar Ņujorkas "Cosmos" futbola klubu par 2,8 miljoniem USD sezonā. Kinalja, Kruifs un Bekenbauers seko viņa piemēram, bet Džordžs Bests spēlēs Losandželosas "Aztecs".
1962 Igors Terovanesjans ar ukraiņu un armēņu asinīm Erevānā uzstāda pasaules rekordu tāllēkšanā - 8,31 m. Terovanesjans par trim centimetriem pārspēj amerikāņa Ralfa Bostona gadu iepriekš Maskavā uzrādīto rezultātu. Terovanesjana un Bostona divcīņa turpināsies līdz pat Boba Bīmona fenomenālajam lēcienam 1968. gadā.
1934 "PNF Stadio" arēnā Romā 50 000 skatītāju klātbūtnē un vietējā tālaika fašistiskā diktatora Benito Musolīnu vērīgās acs pieskatīti itālieši pirmo reizi kļūst par pasaules čempioniem futbolā, finālmačā papildlaikā ar 2:1 pieveicot Čehoslovākiju. 69. minūtē Čehoslovākija izvirzījās vadībā. Tikko saņēmis medicīnisko palīdzību laukuma malā un atgriezies ierindā, līdzjutējus šoka stāvoklī noveda Antonins Pučs. Viņš izpildīja stūra sitienu, saņēma atpakaļ bumbu un no asa leņķa ar spēcīgu sitienu pārspēja Džampjēro Kombi. 82. minūtē Raimundo Orsi, saņēmis piespēli no sava tautieša argentīnieša (Itālija pirms turnīra pastiprināja sastāvu ar vairākiem itāliešu izcelsmes Argentīnas futbolistiem) Enrikes Huaitas, ar lielisku sitienu no soda laukuma stūra, piemānot Planičku un pārceļot bumbu tam pāri, panāca izlīdzinājumu. Lai gan Čehoslovākijai gan pamatlaika izskaņā, gan papildlaika sākumā bija iespēja vēlreiz izvirzīties vadībā, visu izšķīra viens precīzs mājinieku sitiens. 95. minūtē pēc Džuzepes Meacas un Huaitas saspēles laukuma malā bumba nonāca pie nepiesegtā centra uzbrucēja Andželo Skjavio. Apskrējis aizsargu, viņš sita bumbu zem Planičkas vārtu pārliktņa. Čehoslovākijas spēlētājiem spēku atbildēt vairs nebija...
1962 Londonā notiek pirmās universitāšu sacīkstes airēšanā, kas pazīstama kā Kembridžas un Oksfordas augstskolu divcīņa. Pirmajā braucienā Oksforda izrādījās pārāka, sāncenšus apsteidzot par divu laivu tiesu un distanci veicot 14 ar pusi minūtēs. Nākamās sacensības notika tikai 1836. gadā, un šoreiz Kembridža revanšējās, pieveicot Oksfordu par minūti.