9. februāris

1998 Vācietis Georgs Hakls Nagano izcīna trešo olimpisko zeltu kamaniņu sportā pēc kārtas. Olimpisko karjeru leģendārais vācu sportists sāka 1988. gadā Kalgari, kad izcīnīja sudraba medaļu vieniniekos un palika ceturtais divnieku sacensībās. Divās nākamajās spēlēs viņš kļuva par čempionu, bet Nagano tika pie trešās zelta medaļas pēc kārtas, turklāt kļūdams par pirmo kamaniņu braucēju, kurš uzrādīja labāko rezultātu visos četros braucienos (1980. gadā Leikplesidā līdzīgs sasniegums bija pa spēkam mūsu Verai Zozuļai). Tosezon Hakls zaudēja visos sešos Pasaules kausa izcīņas posmos, jo visu uzmanību bija pievērsis jaunajām paša darinātajām sliecēm. Oponenti protestēja pret viņa dzeltenajiem aerodinamiskajiem braucēja zābakiem, taču tas viss kopā ļāva Haklam uzvarēt četros olimpiskajos braucienos! Pēc četriem gadiem Soltleiksitijā vācietim neizdevās kļūt par četrkārtējo olimpisko čempionu – nācās piekāpties Armīnam Cīgeleram. Hakls mēģināja vēlreiz 2006. gadā Turīnā, taču palika tikai septītais.
1997 Skotijs Boumens kļūst par pirmo NHL treneri, kura vadītās komandas uzvarējušas 1000 spēlēs. Togad Boumena trenētā Detroitas „Red Wings” izcīnija Stenlija kausu, bet pēc gada šo panākumu atkārtoja. Boumens kopumā NHL karjerā izcīnījis 2141 uzvaru regulārajā čempionātā, tālu apsteidzot tuvāko sekotāju leģendāro Elu Ārboru, kam tikt pie lielāka cipara par 782 neļāva mazais tālaika spēļu skaits NHL. Trešo vietu rangā ar 693 uzvarām ieņem pašreizējais Čikāgas „Blackhawks” stūresvīrs Žaks Kenevils.
1995 Vieglatlētikas sacensībās Madridē krievu sprintere Irina Privalova uzstāda pasaules rekordu 50 m skrējienā, finišējot pēc 5,96 sekundēm. Šis rekords joprojām nav pārspēts, un visu laiku otrais labākais sasniegums pieder Merlīnai Otijai (6,00). Šajā pašā dienā Privalova turpat atkārtoja pašai piederējušo pasaules rekordu arī 60 m skrējienā – 6,92 sekundes. Un arī šim sasniegumam neviena konkurente nav pietuvojusies – ranga otrajā vietā esošās Geila Dīversa un Meriona Džonsa skrējušas 6,95 s.
1991 Leģendārais bnbokseris Šugers Rejs Leonards aizvada savu pēdējo cīņu par pasaules čempiona titulu profesionāļiem (11 gadus pēc pirmā mača). Leonardam ir 34 gadi, viņa oponents Terijs Noriss ir 11 gadus jaunāks un divas reizes (otrajā un septītajā raundā) notriec titulēto sāncensi uz dēļiem, bet vēlāk uzvar pēc punktiem. Leonards pēc sešiem gadiem mēģinās atgriezties virsotnē, taču Ektors Kamačo viņu nokautēs piektajā raundā un piespiedīs beigt karjeru.
1980 Riks Barijs savā pēdējā NBA karjeras sezonā kļūst par pirmo NBA spēlētāju, kurš vienā mačā realizēja astoņus trīspunktniekus. Tas notika Hjūstonas „Rockets” un Jūtas „Jazz” spēlē, kurā Barijs trāpīja astoņus no 12 trejačiem. Šobrīd līgas rekordistu laurus dala Kobe Braients un Danjels Māršals, kuri vienā spēlē realizējuši pa 12 trīspunktniekiem. Barijs karjeras laikā paspēja izcīnīt NBA čempiona titulu (1975. gadā Goldensteitas „Warriors” rindās, kļūstot arī par „play-off” fināla vērtīgāko spēlētāju), astoņas reizes piedalīties „All Star” spēlēs, nopelnīt līgas labākā debitanta balvu (1966) un kļūt par jaunāko spēlētāju, kurš mačā guvis 57 punktus. „Warriors” ir iemūžinājis Barija 24. numuru.
1964 Artūrs Ešs kļūst par pirmo tumšādaino tenisistu, kurš iekļauts ASV Deivisa kausa komandas sastāvā. Pirmajā sezonā Ešs gan pie lielas spēlēšanas netiek (piemēram, Amerikas zonas finālā pret Indonēziju tiek sūtīts kortā, kad ASV uzvaru jau nodrošinājusi), un no rezervistu soliņa noraugās, kā viņa komandas biedri Čaks Makkinlijs un Deniss Ralstons cīņā par titulu ar 3:2 uzveic austrāliešus. Arī nākamajā gadā, kad ASV jāaizstāv tituls, Ešs pie spēlēšanas netiek, toties vēlāk kļūst par pastāvīgu komandas dalībnieku, un 1968. gadā palīdz amerikāņiem pēc piecu gadu pārtraukuma atgūt trofeju.
1936 Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs tiek sadalītas medaļas kalnu slēpošanā. Garmišā Partenkirhenē dāmas un kungi sacenšas kombinācijā, un abās disciplīnās uzvar mājinieki. Dāmām zelta medaļa tiek tālaika kalnu slēpošanas slavenībai Kristlai Krancai, kura nobraucienā uzrāda sesto rezultātu, bet ir ātrākā abos slaloma braucienos, bet kungiem nepārspēts paliek Francs Fnīrs, kurš nobraucienā uzrāda otro laiku, bet slalomā ir nepārspējams.
1900 Dvaits Deiviss nodibina jaunu tenisa balvu, ko pēc viņa nāves nosauks par Deivisa kausu. Ideja par turnīra sarīkošanu radās četriem Hārvarda universitātes studentiem gadu iepriekš. Taču tālāk šo ideju virzīja tieši Deiviss, kurš izstrādāja turnīra formātu un par saviem līdzekļiem pasūtīja kausu. Pirmais mačs notika 1900. gadā, un ASV komanda, kurā spēlēja arī pats Deiviss, Bostonā ar 3:0 pieveica Britu salu vienību. Sākotnēji turnīrs saucās „International Lawn Tennis Challenge”. 1905. gadā par Deivisa kausa turnīra dalībniecēm kļuva arī Beļģija, Austrija, Francija un Austrālāzija (tā dēvēja Austrālijas un Jaunzēlandes apvienoto komandu). Līdz 1979. gadam turnīru rīkoja neatkarīga komiteja, bet tad tas pārgāja ITF paspārnē. Deivisa kausa rekordiste ir ASV, kas turnīrā uzvarējusi 32 reizes (pēdējo 2007. gadā).
1986 Sanktpēterburgā notiek pirmais pasaules čempionāts daiļslidošanā. Programmā ir tikai viena disciplīna – vīriešu individuālās sacensības, kurās uzvar vācietis Gilberts Fukss, kurš apsteidz austrieti Gustavu Hīgelu un divus krievu daiļslidotājus. Hīgels titulu ieguva nākamajā gadā, un vēl divas reizes (1899 un 1900) tika pie zelta medaļas. Fuksam panākuma atkārtošanu nācās gaidīt desmit gadus.