6. janvāris

1999 "Juventus" futbola kluba aizsargs Paolo Montero pārspēj Džuzepes Bergomi Itālijas A sērijas rekordu - mačā pret "Milan" viņu noraida no laukuma 12. reizi karjerā. Ar to urugvajiešu aizsarga varoņdarbi gan nebeidzās – viņš „Juventus” klubā spēlēja vēl piecus gadus un tika vēl pie četriem sarkanajiem plāksteriem. Pasaules rekords saņemto sarkano kartīšu skaita ziņā pieder kolumbietim Herardo Bedojam, ko tiesneši no laukuma nodzinuši 43 (!) reizes.
1995 Lenijs Vilkinss no Atlantas "Hawks" kļūst par NBA uzvarām bagātāko treneri (939). "Hawks" ar 112:90 pārspēj Vašingtonas "Bullets", bet Vilkinss pārspēj leģendārā Reda Auerbaha sasniegumu. Kopumā Vilkinss regulārajā čempionātā kā treneris ticis pie 1332 uzvarām, taču pirms trim gadiem viņam rekordista laurus atņēma Dons Nelsons, kurš savā karjeras pēdējā sezonā trenēja Andra Biedriņa pārstāvēto Goldensteitas „Warriors” un latiņu pacēla līdz 1335 panākumiem.
1994 Dienu pirms ASV daiļslidošanas čempionāta pēc treniņa uzbrukumu piedzīvo viena no favorītēm Nensija Kerigena. Sportiste gūst ceļgala savainojumu, kas liedz viņai piedalīties sacensībās sacensības. Par čempioni kļūst Tonja Hārdinga. Sekojošajā izmeklēšanā tika noskaidrots, ka uzbrukumā piedalījies bijušais Hārdingas vīrs Džefs Džilūlijs un viņas bijušais miesassargs Šons Ekards kopā ar vēl diviem radiniekiem. Lai gan Hārdinga atzina, ka zinājusi par gaidāmo uzbrukumu, ASV Daiļslidošanas federācija nolēma jautājumu par viņu izskatīt pēc tiesas, un kā valsts čempioni sūtīt uz Lillehammeres olimpiādi. Kerigena ātri atveseļojās, noslēdza daudzmiljonu sponsoru līgumu, un arī viņai tika piešķirta ceļazīme uz olimpiskajām spēlēm, kurās Nensija tika pie sudraba medaļas, piekāpjoties vienīgi Oksanai Bajulai, tostarp Hārdinga netika pat labāk sešiniekā. Vēlāk sekoja tiesas process, kurā Hārdingai piesprieda trīs gadu nosacītu sodu, bet uzbrukuma dalībniekus sodīja ar reālu brīvības atņemšanu. Hārdingai arī atņēma čempiones titulu un diskvalificēja no sacensībām uz mūžu.
1980 Filadelfijas "Flyers" uzstāda NHL rekordu, aizvadot 35. spēli bez zaudējuma. Filadelfieši 1979./80. gada sezonā laika posmā no 14. oktobra līdz 6. janvārim izcīnīja 25 uzvaras un 10 cīņas aizvadīja neizšķirti. Šis rekords nav pārspēts vēl šobaltdien. „Flyers” tosezon bija galvenā pretendente uz Stenlija kausu, aizkļuva līdz finālam, taču tajā sešos mačos piekāpās Ņujorkas „Islanders”.
1951 Indianapolisas "Olympians" ar 75:73 pieveic Ročestras "Royals". Komandas uzstādīja NBA rekordu, jo spēle beidzās pēc sestā papildlaika. Mačs ilga četras stundas. Pēc mūsdienu standartiem klubu gūto punktu skaits ir stipri pieticīgs, taču jāatceras, ka uzbrukuma laiks ar 24 sekundēm tika ierobežots vien 1954. gadā. Tādēļ nav jābrīnās, ka sešos papildlaikos komandas izdarīja tikai 23 metienus.
1928 51 gada vecumā ar sirds nepietiekamību mira amerikāņu vieglatlēts Elvins Krencleins, ko dēvē par „modernās barjerskriešanas tehnikas tēvu”. Viņš ir vienīgais vieglatlēts, kurš vienās olimpiskajās spēlēs izcīnījis četras zelta medaļas individuālajās disciplīnās, turklāt to paveica trīs dienu laikā. 1900. gadā Parīzē Krancleins palika nepārspēts 60 m skrējienā (par nieka tiesu apsteidza Volteru Tjuksberiju), 110 m un 200 m barjerskrējienos, kā arī tāllēkšanā, kur viņa pārsvars pār otrās vietas ieguvēju kolēģi no Sirakjūsas universitātes Meijeru Prinsteinu bija tikai viens centimetrs. Uzreiz pēc olimpiādes Krencleins beidza sportista karjeru, atgriezās Milvoki un uzsāka zobārsta praksi.