Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2488, Did:0, useCase: 0

2. jūnijs

2. jūnijs
Sepo Rēti

1996 Mihaels Šūmahers izcīna pirmo uzvaru, pārstāvot „Ferrari” F1 vienību. Tas notiek Spānijas GP, kur Šūmahers finišā par 45 sekundēm apsteidz Žanu Alezī no „Benetton”. Divu iepriekšējo čempionātu uzvarētājam kopvērtējumā Šūmaheram līdz trešajam titulam pēc kārtas aizsniegties gan neizdosies, un „Ferrari” komandai, lai beidzot (pirmo reizi kopš 1979. gada) uzvarētu pilotu vērtējumā, nāksies gaidīt līdz 2000. gada sezonas beigām, kad vēsturisko panākumu gūs tas pats Šūmahers.
1991 Soms Sepo Rēti Punkalaidunā labo pasaules rekordu šķēpmešanā - 96,96 m. Mēnesi iepriekš Rēti Šizuokā pīķi bija raidījis 91,98 m, bet rekordsasnieguma labošana par pieciem metriem piespieda IAAF mainīt nolikumu par sacensībās izmantojamiem šķēpiem, un par pasaules rekordu oficiāli tika atzīts Stīva Baklija 1990. gadā uzrādītie 89,58 m.
1991 Andreti ģimenes benefice "IndyCar" sacīkstēs Viskonsinā ("Miller 200"). Maikls finišē pirmais, Džons otrais, bet kā pēdējais uz pjedestāla kāpj vecākais no visiem - Mario Andreti.
1978 82 gadu vecumā mirst Madrides "Real" futbola kluba bijušais spēlētājs, treneris un prezidents pēdējo 35 gadu laikā Santjago Bernabeu. Bernabeu laikā "Real" sešas reizes uzvarēja Eiropas Čempionvienību kausā un 16 reizes kļuva par Spānijas čempioni, kā arī uzcēla iespaidīgo stadionu 95 000 skatītāju, kas vēlāk ieguva kluba leģendas vārdu.
1969 Nākamajā dienā pēc autoavārijas, kas notika netālu no Sarajevas, slimnīcā mirst Radivoje Korāčs. Trīs gadus pēc viņa nāves FIBA izveido klubu sacīkstes, ko nosauc par Korāča kausa izcīņu, bet Dienvidslāvijas Basketbola federācija nolemj savā valstī turpmāk basketbolu 2. jūnijā nespēlēt. 1964. gadā 30 gadus vecais „Žučko” ("Rudais") spēlē, kas noslēdzās ar 155:57, guva 99 punktus, gandrīz pārspējot Vilta Čemberlena rekordu.
1948 NHL apspriedes laikā Monreālā nolemj nodibināt Ārta Rosa balvu, ko pasniegt regulārā čempionāta rezultatīvākajam spēlētājam. Par pirmo balvas ieguvēju kļūst Elmers Lahs no „Canadiens”, kurš monreāliešu triecienmaiņā spēlēja līdzās Morisam Rišāram un To Bleikam. Balva tika nosaukta par godu Hokeja slavas zāles biedram, divkārtējam Stenlija kausa ieguvējam Ārtam Rosma, kurš pēc hokejista karjeras beigām turpināja veiksmīgi strādāt trenera un ģenerālmenedžera amatos (galvenokārt Bostonas „Bruins”). Līdz šim Ārta Rosa balvu saņēmuši 26 hokejisti, vecākais no viņiem ir Martins Sentluiss, kas pie balvas tika 37 gadu vecumā. Visvairāk šo balvu – desmit – ir Veinam Greckim.
1891 Starptautiskās Futbola asociācijas padome pēc ilgām debatēm akceptē 11 m soda sitienu ideju, ko, dēvējot par "Nāves sitienu", ierosināja Īrijas Futbola asociācija. Ideju par šāda veida soda sitienu 1890. gadā Milfordā (Ziemeļīrija) pirmais pauda vārtsargs un biznesmenis Viljams Makkrums. 1891./92. gada sezonā 11 m soda sitieni tika ieviesti.