Atbild Dainis Dukurs:
Kas pirmsolimpiskajā gadā ir zināms par konkurenci skeletonā? Ar ko jārēķinās brāļiem Dukuriem? Vai ir gaidāms kāds pārsteigums, no kura jāuzmanās?
Apritē atkal ir atgriezies olimpiskais čempions Džons Montgomerijs no Kanādas. Pagaidām vēl klusi, bet viņš uzsācis mērķtiecīgu gatavošanos. Vācu nometnē pārbaudes mačos visus par pussekundi apsteidzis Aleksandrs Krekels, kas jau ir bīstamāks signāls. Krievi ir noalgojuši vācu treneri un tas nozīmē, ka Aleksandrs Tretjakovs būs kā allaž labs ne tikai startā, bet arī uzlabos savu sniegumu trasē. Domāju, ka par medaļām sitīsies kādi desmit cilvēki – vēl bez nosauktajiem minēšu amerikāni Metjū Antānu, britu Kristianu Bromliju, kanādieti Eriku Nelsonu, austrieti Matiasu Gugenbergu, jaunzēlandieti Benu Sendfordu. Tomēr par tumšajiem zirdziņiem tomēr uzskatu krievus, kas, gatavojoties Sočiem, izmantos visus līdzekļus, lai tur paņemtu augstākās godalgas. Likme ir augsta, viņi to paši saprot. Tas mazliet baida. Tomēr – mēs strādājam. Starp citu, tagad meklēju Sočos uzticamu cilvēku, kurš pirms sacensībām sagaidīs mūsu tehnikas konteineru. Arī tad, kad no Sočiem brauksim vai lidosim prom, man gribētos, lai vienlaikus ar mums dotos arī skeletoni. Tādu pašu loģistiku esmu izstrādājis arī Leikplesidai (ASV) – mans draugs, ASV kamaniņu sporta federācijas menedžeris Dmitrijs Felds skeletonus savāks un ieliks savā mašīnā, līdz brīdim, kamēr atbrauks sportisti. Arī Vistlerā (Kanādā) esmu vienojies ar mūsu bijušo komandas biedru Ivo Pakalnu – viņš tagad strādā tur – ka viņš mūsu tehniku pieskatīs. Šī sezona kopumā jāvelta arī rūpīgai konkurentu vērošanai un sportistu fiziskajai gatavībai. Bet paši braucieni ir vienkārši jāizbauda – svarīgas ir iekšējās sajūtas un, tad būs arī uzvaras.
[+] [-]