Guntis Ulmanis: "Ja "Dinamo" nepelnīs, projekts nomirs"

"Dinamo" projekts šobrīd sit augstu vilni. Pēc zaudējumiem tiek lamāti visi - sākot ar Ozoliņu un beidzot ar Ulmani. Pēc uzvarām iepriekšējā vakarā līdz ar zemi nolīdzinātie tiek celti Dievu kārtā... Nevienu dienu nav garlaicīgi, un, ja nebūtu "Dinamo", sports Latvijā liktos izmiris. "Dinamo" iesaiņojums tik tiešām izskatās krāsains un nevainīgs, taču kas notiek komandā, to pamana retais vai vispār nevienam nav pat nojaušamas. Priekškaru "Dinamo" iekšējai saimniecībai nedaudz paver viens no akcionāriem Guntis Ulmanis. Un, ja reiz bijušais Valsts prezidents saka, ka varot pienākt brīdis, kad "Dinamo" aiziet pa skuju taku, nav iemesla neticēt.

- Gunti, tu esi viens no retajiem, kurš piedalās "Sporta Avīzes" tradicionālajā aptaujā par aizvadītā gada labāko sportistu valstī, bet šoreiz nevēlies piedalīties. Kāpēc?
- Man patīk šī aptauja un vienubrīd jutos nedaudz noskumis, ka būsi aizmirsis par mani (smejas). Taču sākot pētīt labāko sportistu sarakstu, manī bija tukšums. Man šķiet, ka sporta kvalitāte ir strauji kritusies tieši šajā gadā. Iespējams, kļūdos, jo esmu vienīgi novērotājs un līdzjutējs. Iepriekšējos gados bija tā, ka apskaties anketu un jau ir redzami trīs vai četri izteikti favorīti, pārējos var piedomāt klāt. Šogad neapšaubāmus favorītus nesaskatīju, tāpēc nolēmu ieturēt pauzi.

- Ja tevis teikto dzirdētu Zintis Ekmanis, viņam būtu ko pateikt.
- Atzīšos, ka bobsleju pārzinu ļoti slikti. Es saprotu, ko nozīmē pirmā vieta, taču neko vairāk. Ja zēniem veicas un jo īpaši, ja veiksies olimpiskajās spēlēs, būšu priecīgs. Paskaties, kas notiek visapkārt. Sporta spēļu rezultāti, batālijas ap naudām, nemākulības profesionāli izmantot līdzekļus. Visur vienīgi nauda, nauda, nauda. Sarunā mēs noteikti nonāksim līdz "Dinamo", taču tur ne visu izšķir nauda. Mūsu sports ir nokļuvis krustcelēs, un jāatzīstas, ka šajā ekonomiskajā situācijā vairāk naudas nebūs. Līdz ar to ir jautājums - ko mēs gribam? Masveida sporta attīstību jeb - orientēties uz pasaules mēroga rezultātiem.

- Te mēs nonākam pie prioritātēm.
- Tas ir ļoti bīstams ceļš. Es ļoti labi saprotu šahistus, kērlingistus, parašutistus, jo viņiem visiem pie sirds ir sportošana. Prioritātes varētu noteikt, ja Latvija būtu daudz bagātāka. Tad mēs varētu atļauties sporta veidus sadalīt tautas un profesionālajā sportā. Es nepiekrītu izvirzīt teoriju par prioritātēm. Pieņemsim, izvēlēsimies sešus sporta veidus un vienīgi tiem dosim naudu, toties pārējos likvidēsim. Šāda prioritāte mums neder. Jāņem vērā, ka valsts nav vienīgā, kas veido šo sporta kultūru un masveidību. Arī sponsorēšana veido kultūru, un te mēs atkal nonākam pie "Dinamo". Kad mēs sākām, bija sponsori par dažiem desmitiem tūkstošiem, toties šodien ir pavisam cita aina.

- Nav nekas dzirdēts, ka pie "Dinamo" kabinetiem būtu sastājusies gara rinda.
- Nav gan. Ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, un loģiski, ka arī mums nav viegli piesaistīt papildu līdzekļus. Taču es redzu, ka daudziem uzņēmējiem, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, ir ļoti liela interese par "Dinamo", un viņi ir gatavi sponsorēt. Sponsorēšana nav tikai naudas ņemšana. Tajā ir jādod arī kaut ko pretī, un tautai redzamākie ir dažādi pārtikas produkti ar "Dinamo" logo. Ir arī citi veidi, kā atstrādāt sponsoru piešķirtos līdzekļus, - ar mākslu, ar kultūru, ar citām sabiedriskajām aktivitātēm.

- Ja Matulis piedalītos šajā intervijā, viņš uzreiz lektu kājās, - ražojat visādus štruntus, bet "Dinamo" alu nespējat uztaisīt.
- Šo kritiku gandrīz varētu pieņemt. Es to nosauktu par sponsorēšanas un taktikas trūkumu. Mēs sponsorēšanas sfērā darbā esam pieņēmuši četrus menedžerus, taču šajā pusgadā no viņiem neesmu saņēmis atdevi, kādu vēlētos. Tu pieminēji alus piemēru, bet es varētu nosaukt vēl desmitiem citu piemēru. Arī šiem menedžeriem jāmeklē prakse, jo "Dinamo" nav vienīgi profesionāla hokeja komanda. Profesionālai jābūt arī komandai, kas ir apkārt "Dinamo". Profesionālais sports prasa pavisam citas zināšanas. Čempions ir tikai viens, bet čempionātā spēlē 24 komandas. Profesionālajā sportā ir jāveido tāds apkārtējais fons, lai halle būtu pilna, neskatoties uz komandas vietu turnīra tabulā. Protams, es nedaudz pārspīlēju, jo arī mēs vēlamies lielisku rezultātu, taču "Dinamo" ir paraugs pārējiem, kas taisa brīnumus, visādus pigorus. Ja spējam piedāvāt šo paketi, skatītājam ir interesanti nākt uz arēnu. Viņam ir mainījusies domāšana, psiholoģija. Nav tā, ka līdzjutēji uz mūsu spēlēm nāk tāpēc, ka komanda ir piektajā vietā, un, ja būtu zemāk, vairs nenāktu. Mēs varam būt 20. vietā, taču skatītāju papildu hokejam vēl interesē, kā tiek veidots apkārtējais fons. Līdzjutējus interesē sportistu personības, un te paveras ļoti plašs darba lauks arī žurnālistiem. Ko hokejisti dara brīvajā laikā, kādos krogos sēž...

- Krogu apmeklējumi tiešām varētu interesēt, taču - vai nepietiek ar vasaras notikumiem?
- Ja viņi sēž krogos, arī par to ir jāraksta. Skatītājiem ar preses palīdzību ir jādzīvo sporta pasaulē, un, atnākot uz hokeju, viņiem ir pavisam cita interese par laukumā notiekošo... Neatkarīgi no tā, vai "Dinamo" regulāro sezonu pabeigs septītajā, astotajā vietā vai pat uzvarēs visā čempionātā, mēs no menedžmenta prasām, ka jau šodien jādomā par nākamo gadu, par nākamo sastāvu, par nākamo treneri. Mēs joprojām izjūtam sporta dzīves organizētāju deficītu. "Dinamo" ir nepieciešami divi trīs cilvēki, kuri kaut ko saprot no sporta dzīves organizācijas, un mēs viņus pieņemtu darbā ar ļoti labu atalgojumu. Taču nav šādu zinošu cilvēku, un mums nākas iztikt ar amatieru līmeni, pašmācības ceļā apgūstot zināšanas. Līdzīgi kā ar hokeja treneriem. Latvijā taču ir problēmas ar treneru kadriem!

- Tagad pārmet saviem darbiniekiem, kuri strādā nedaudz ilgāk par pusgadu. Kāpēc pēc pirmās sezonas bija nepieciešams mainīt menedžeru komandu, kas jau bija iestrādājusies?
- Mums laba menedžeru komanda vēl nav bijusi. Tā tikai veidojas. Pirmo komandu es neuztveru nopietni. Viņi bija laimes meklētāji. Negribu saukt uzvārdus, bet tur bija divi trīs tādi, kuri skatījās, kur varētu izdarīt tā, lai neaizmirstu savu labumu. Menedžmentam jāstrādā daudz plašāk. Šogad esam sākuši ar putraimiem, ar ūdeni, ar alu...

- Alus taču nav.
- Būs. Tas ir akmentiņš arī "Aldara" dārzā. "Aldarim" esam iedevuši zaļo ielu, un tieši viņiem ir jāpiedāvā "Dinamo" alus šķirne. Ja to neizdarīs "Aldaris", to darīs "Cēsis", "Tērvete" vai "Užava". Nav jau tā, ka mūsu menedžeri pilnīgi neko nav izdarījuši. Ir arī labas lietas, taču es neatbalstu kolu un čipsus ar "Dinamo" logo. Kā tad sanāk? Skolā aizliedzam skolēniem pārdot kolu un čipsus, taču mēs palaižam šo produktu līniju. Tātad mēs apzināti indējam bērnus.

- Vai tev kā vienam no "Dinamo" priekšniekiem nav vienalga, no kurienes pildās kluba kase?
- Man noteikti nav vienalga. Mēs esam par veselīgu un ilglaicīgu sporta veidu. Ko tas nozīmē, ja mēs popularizēsim kolu un čipsus un bērni, atnākot uz halli, sāks jukt prātā? Vecāki pateiks, ka vairs nelaidīs uz hokeju.

- Vai nenonāc pretrunā ar sevi, noliedzot kolu un čipsus, bet tajā pašā laikā esi par "Dinamo" alu. To taču arī var sadzerties un palikt dulls. Tā notiek gandrīz katrā "Dinamo" mājas spēlē.
- Ar alu ir zināma politika. Par laimi, bērni alu nedzer, vai vismaz viņiem nav atļauts to darīt. Lielajiem? Ja viņiem nav prāta regulēt alus devu, "Dinamo" viņiem nepalīdzēs un ar savu alu viņus nepataisīs par alkoholiķiem. Alus tomēr ir tautas dzēriens, un alus kultūra ir pavisam cita. Es nemaz nevēlos salīdzināt alus un kolas kultūru. Tās ir divas nesalīdzināmas lietas. Alus ir stabila vērtība daudzām nācijām - vāciešiem, čehiem, somiem un noteikti arī latviešiem. Kas ir kola? Viena vienīga veselības bendēšana. Mums ir programma, jo visiem ir skaidrs, ka "Itera" mūžīgi nefinansēs "Dinamo". Lūk, piemērs. Esmu ļoti gandarīt par Šķēles uznācienu politiskajā arēnā. Vienā no intervijām viņš definēja, ka ir kauns, ja valsts nespēj vienai populārai komandai sagādāt nepieciešamās finanses.

- Kopš kura laika Šķēlem patīk hokejs? Vai tev nešķiet, ka viņš, izmantojot situāciju, kad vēlas atgriezties premjera krēslā, "Dinamo" izmanto sava labuma iegūšanai, jeb šis paziņojums ir klajš populisms. Es pat teiktu - liekulība.
- Es nezinu, kādiem nolūkiem viņš izmanto "Dinamo" vārdu. Ja Šķēle to izmanto populisma dēļ, lai tā notiek. Tas vienīgi pierāda, ka katrs vēlas "Dinamo" nozīmīti pie žakete atloka. Manuprāt, nevajadzētu šķirot - ir vai nav populisms. Cilvēks ar gadiem mainās, sāk saprast sporta nozīmi, tad kāpēc lai viņš to nedarītu? Mēs priecāsimies, ja valdības līmenī saņemsim atbalstu. Redz, pasaulē daudzi politiķi iekļūst elitē, atbalstot populārus sporta veidus. Man tas vairs nav vajadzīgs, jo "Dinamo" ir sirdslieta, kurai veltu laiku. Kad ieeju arēnā, redzu desmit tūkstošus skatītāju, un komanda ir tikai 16. vietā, ko gan vairāk cilvēks var vēlēties. Diemžēl, ja mēs būsim pat septītajā vietā, arēnā vietas ir tikai desmit tūkstošiem. Skaidrs ir viens, - "Dinamo" nedomā apstāties pie esošās kvalitātes. Nākamajā gadā izvirzīsim konkrētu uzdevumu iegūt augstāku vietu. Pagājušajā sezonā iekļuvām play-off, daudzi par to kaifoja un tagad tik gaidīja, ka šogad būsim trīspadsmitie, nākamgad – desmitie, un nu tikai būs. Tagad pirmajās desmit spēlēs esam dabūjuši pa degunu un sapratām, kur esam nonākuši. Ir arī cits vērtējums. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš varēja apgalvot, ka šodien mūsu pašu latviešu puikas kā līdzīgi ar līdzīgiem cīnīsies ar jebkuru KHL komandu. Neviens.

- Saki, - nākamajā sezonā tiks prasīts augstāks rezultāts. Lai to sasniegtu, budžetā noteikti vajadzēs papildu vismaz piecus miljonus. Kur tos ņemt?
- MVD piemērs parāda, ka ar pieticīgu budžetu var spēlēt ļoti labi.

- Tātad - trenera jautājums?
- Viss kopā. Līdz pirmajām divdesmit spēlēm mums šķita, ka no komandas vajadzētu patriekt ļoti daudzus, un pēkšņi skatāmies, - spēle ir aizgājusi. Vai tad Vorobjovs ar "Ladu", kur algas kavējas mēnešiem ilgi, spēlē slikti?

- Jūs taču bijāt tuvu tam, lai atbrīvotu Šupleru?
- Paskaties, kāds ir padomes sastāvs. Visi ir pieredzējuši vīri, kuri nav pieraduši sasteigt lēmumu pieņemšanu. Neskatoties uz rakstiem avīzēs, neskatoties uz Šuplera reitinga kritumu no 80% uz 40%. Ne sportā, ne dzīvē nekas nenotiek uzreiz. Ja tagad komandā notiks kaut kādas izmaiņas, - vienīgi tikai ar skatu uz nākotni. Un nevis pamatojoties uz šodien vai aizvakar slikti nospēlētu spēli. Vai komanda slikti spēlēja pret "AK Bars"? Domāju, skatītāji ar spēli bija apmierināti, vienīgais mīnusiņš bija zaudējums....

- Par to, ka "Itera" visu mūžu nefinansēs "Dinamo", jau ieminējies, bet cik gadu ir garantēta krievu palīdzība?
- "Itera Latvija" nav vienīgi Krievijas gāze. "Itera Latvija" ir "Itera Latvija". Arī es nepārzinu tās finansiālo stāvokli, finansiālās aizkulises. Acīmredzot ir sakari ar Krievijas gāzes kompānijām, KHL ieinteresētība, kas palīdz noturēt šā brīža palīdzību. Nevēlos nosaukt konkrētus termiņus, taču esmu pārliecināts, ka ļoti īsā laikā mums ir jāpāriet uz lielāku pašmāju finansējumu. Tieši sponsoru jomā. Mēs naudu neprasīsim no valdības.

- No valdības vai no valsts uzņēmumiem?
- Valsts uzņēmumi ir pavisam cits jautājums. Runājot par tiem, ir jāskatās, kur ņēmuši šos līdzekļus. Piemēram, uz kā rēķina dzīvo "Latvenergo"? Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir tā klienti, jeb tieši no iedzīvotājiem veidojas "Latvenergo" budžets. Par valsts uzņēmumu iesaistīšanu "Dinamo" projektā nerunājam pirmo dienu.

- Viens piemērs jau ir - Latvijas dzelzceļš.
- Redz, ir smalkāk jāpapēta visa "Latvijas dzelzceļa" uzņēmuma uzbūve. Tur taču ir daudz meitas uzņēmumu, un ne visi ir vienīgi valsts uzņēmumi bez valsts dotācijām. "Dzelzceļnieki" mums nedod naudu, - še, te būs miljons un spēlējiet hokeju. Pirms sezonas viņi sarīkoja četru komandu turnīru, kas reklāmas un popularitātes ziņā sadarbībā ar Krievijas dzelzceļu deva ļoti lielu efektu. Ne vienmēr ieguvums ir jārēķina latos vai dolāros. Varam aizfilozofēties tiktāl, ka, pateicoties šim turnīram jau tuvākajā nākotnē varētu palielināties kravu pārvadājumi no Krievijas. Cik es zinu, Uģis Magone ir ļoti apmierināts ar šo sadarbību. Ja "dzelzceļam" vienam no retajiem uzņēmumiem mūsu valstī finansiālie rādītāji ir pozitīvi un pat uzlabojas, tas nozīmē, ka ir darīts kaut kas labs. Starp citu, Magone kā lielākais "Dinamo" sponsors regulāri piedalās mūsu padomes sēdēs, un atgādināšu, ka Uģis taču kādreiz bija Hokeja federācijas prezidents.

- "Dzelzceļš" jau ir hokejā, un vai tā ir zīme, ka nākamie varētu būt "Latvenergo", "Latvijas gāze"...
- Nezinu. Tas ir valdības jautājums, un to es saskatu kontekstā ar neseno Šķēles paziņojumu atgriezties valdībā. Ir taču milzīga starpība, ja "Latvenergo" vai "Latvijas gāze" iedod naudu elitāram sporta veidam, uz kura sacensībām klātienē atnāk paskatīties divdesmit cilvēku, vai nauda ir iedota "Dinamo", uz kuras spēlēm nāk desmit tūkstoši līdzjutēju un vēl miljons sēž pie TV ekrāniem. Un šis miljons neiet demonstrācijās, nedauza logus.

- Viens no tematiem, par kuru KHL kontekstā regulāri notiek domu apmaiņa, - ir vai nav šī līga Krievijas politikas sastāvdaļa? Plāna sastāvdaļa, kā paplašināt lielvalsts ietekmes zonu.
- Iespējams, tā tas arī ir, taču uz šo projektu paskatīsimies no otras puses. Vai nav tā, ka arī Latvija, spēlējot KHL, paplašina savu ietekmi Krievijā? Vai Latvijas atpazīstamība, pozitīvas domas par Latviju šajā gadījumā Krievijā neiet labestīgā virzienā. "Dinamo" izbraukuma spēles es bieži vien paskatos kādā no Krievijas TV kanāliem un esmu patīkami pārsteigts, cik profesionāli un pozitīvi "Dinamo" un Latvija tiek pasniegta Krievijas tirgum. Reizēm pat apbrīnoju krievu komentētāju pozitīvismu attiecībā pret mums. Es jūtu, ka pēdējo gadu laikā attiecības starp mūsu valstīm ir mainījušās uz labo pusi, un zināmā mērā tas ir arī "Dinamo" nopelns. Vēl pirms diviem gadiem Krievijā zināja vienīgi Ņiživiju un Skudru, bet tagad zina gandrīz visus spēlētājus.

- Ieminējies par Pēteri Skudru. Vai viņam komandā tiek gatavots amats?
- Man šādas informācijas nav. Zinu, ka Skudra ir ļoti neatlaidīgs un jauns cilvēks, kurš beidzis sporta gaitas un grib kaut ko darīt. Jā, Skudra ir biežs viesis "Dinamo" birojā ar saviem priekšlikumiem un padomiem. Pagājušajā nedēļā uzaicinājām viņu uz padomes sēdi, paklausījāmies, un, kā jau teicu, Latvijā ir ļoti maz zinošu un profesionālu cilvēku sporta saimniekošanā. Skudra mums pastāstīja savu redzējumu par profesionālā hokeja attīstību, par mūsu plusiem un mīnusiem. Mums bija ļoti interesanti paklausīties. Kaut ko no visa ņemsim vērā. Skudra ir cilvēks, ar kuru ir interesanti runāt par hokeju un arī turpmāk uzklausīsim viņu. Vai Skudram tiks piedāvāts amats, lielā mērā būs atkarīgs no viņa paša.

- Piekritīsi, ka nebija smuki, apejot ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, izmantot Skudras pakalpojumu, pieņemot komandā Arnasonu?
- Tas bija eksperiments. To tu saki, ka, paņemot komandā Arnasonu, mēs nekorekti rīkojāmies pret Sējēju. Es to nesaku. Arnasons bija eksperiments, kas sevi ir attaisnojis. Komandā vispirms bija milzīga rosība, un tu pats ar savu komentāru to veicināji. Arī citiem žurnālistiem šajā sakarā bija ko teikt. Parādoties Arnasonam, pēkšņi izrādījās, ka ir vēl kāds, kurš mums var piedāvāt spēlētājus. Jā, Arnasons nav zvaigzne, viņš ir vidējā līmeņa spēlētājs, raču viņam apbrīnojamā kārtā ir prasme atrast kopīgu valodu ar jauniešiem. Pats redzi, kā šodien spēlē Bukarts. Ar Arnasonu līgums ir līdz sezonas beigām. Pēc tās skatīsimies, vai ar viņu pagarināt līgumu vai - ne.

- Man arī ir viens foršs džeks, kurš prot spēlēt hokeju. Ņemsiet komandā?
- Liec galdā šī spēlētāja CV. Lai viņam būtu vismaz 200 NHL spēļu pieredzes, lai viņš tur būtu iemetis vismaz 50 golus. Mēs jau daudz neprasām. Tad mēs no šī spēlētāja iepriekšējiem klubiem paprasīsim rekomendācijas, kā viņš uzvedas ārpus hokeja laukuma. Diemžēl mēs tavu čomu nevarēsim pieņemt, jo komandas budžets ir ierobežots. Kad parādījās Arnasons, budžets atļāva pieņemt vēl vienu spēlētāju, un mēs to arī izdarījām. Vien piebildīšu, ka padomes stils nav un nebūs jaukties sastāva komplektācijā. Arnasons ir vienīgi ārkārtējs gadījums. Tu jautāji, ko mēs darījām brīdī, kad viens zaudējums sekoja otram un kāpēc neiztīrījām sastāvu. To mēs negribējām, taču ielaidām ”svaigas asinis”. Pagaidām ar tām pietiek. Pirmdien mums ir paredzēta tikšanās ar Šupleru un paklausīsimies, kāds ir viņa skatījums līdz sezonas beigām un vai ir domas par nākamo gadu.

- Ja esmu pareizi sapratis, komandā šobrīd nav paredzētas radikālas izmaiņas, visi treneri un spēlētāji sezonu pabeigs "Dinamo"?
- Patlaban nav nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Pēc notikušā taču ir redzams, ka sarosījies Sējējs un Ābols, tas pats Arnasons, Petrovickis. Mēs nedarījām to, kas jums, žurnālistiem, dotu iemeslu lieliem virsraksta burtiem rakstīt "Šuplers atlaists" vai "Šuplers padzīts no Latvijas". Es nevēlos prognozēt padomes vārdā, taču man šķiet, ka līdz sezonas beigām visiem prasīsim godīgi atstrādāt savu naudu. Vienīgi sezonas beigās domāsim un analizēsim, ko darīt tālāk.

- Tu nemitīgi slavē "Dinamo" projektu, - daudzās lietās esat gluži kā pionieri. Vai nevēlaties būt ja ne pirmie, tad vieni no pirmajiem, kuri atklātu visu spēlētāju algas?
- Pasaulē nav šādas prakses.

- Kā tad nav! Tūlīt varam ieiet attiecīgajās interneta mājas lappusēs un uzzināt ikviena NHL spēlētāja algu.
- Tādi ir viņu principi. Tu esi pārliecināts, ka tauta būtu priecīga uzzināt visu spēlētāju algas? Kāds būtu mērķis? Lai sāktos intrigas? Lai sāktu rēķināt, cik pensionārus mēs uzturētu par Ozoliņa algu? Ir vecais, bet labais teiciens - visas nelaimes sākas no salīdzināšanas. Es neesmu kategoriski pret atklātību un domāju, ka pienāks brīdis, kad publicēsim visu spēlētāju algas. Valstī jābūt nedaudz citai ekonomiskajai situācijai. Mēs citiem sporta veidiem esam aizgājuši tālu priekšā. Es ļoti gribētu, lai atdzīvotos basketbols. Pats taču esmu bijušais basketbolists un vēl lielāks fans nekā hokejā. Man ir ļoti žēl un sāp sirds par basketbolā notiekošo. Es ļoti ceru, ka basketbola sabiedrība izdarīs pareizos secinājumus. Jūs pārmetat mums par dažu kungu, ne spēlētāju, atskaitīšanu no "Dinamo", taču to mēs darījām tālredzīgi. To, ko basketbolisti neizdarīja ar savu saimniecību, mēs laikus izdarījām ar savējo. Tikām vaļā no cilvēkiem, kuriem bija pavisam citas intereses, visupirms - savs maks. Ir cilvēki, kuri nespēj norobežot sevi no tās lielās siles, kurā peldas lielas naudas summas. Viņi nespēj tai vienaldzīgi paiet garām, it kā nejauši pasmeļoties savam labumam. Tas ir bīstami.

- Šie daži kungi ir Koziols un vēl kāds no viņējiem?
- Es uzvārdus neesmu nosaucis, tu nosauci šo uzvārdu. Viesturs nav tas cilvēks, kurš ir manā redzeslokā. Man par viņu nav ko teikt nedz labu, nedz sliktu. Viņš ir kaut kur tālu aiz apvāršņa, kur es viņu nespēju saskatīt.

- Atgriežamies pie Arnasona, pie ceturtās maiņas. Kluba vadība deklarēja, - ja arī tikšot ņemts kāds ārzemnieks, viņš patiešām būšot meistarīgs vai arī nedrīkstēs būt vecāks par 28 gadiem. Arnasonam ir virs 30, un, kā pats teici, nav arī nekāda dižā zvaigzne. Kāpēc neievērojat pašu pasludināto kārtību? Visbeidzot, ceturtajā maiņā jāspēlē saviem jaunajiem, bet šodien tajā ir divi ārzemnieki.
- Maiņu numerācijas mums nav, un mēs to neesam ieviesuši.

- To gan man labāk nestāsti. Ja es būtu treneris, droši vien arī publiski visas maiņas liktu pirmajā, taču reāli katram trenerim ir savs rangs. Katrs taču redz, kura maiņa mača gaitā paliek rezervē. Ne jau pirmā...
- Es tev piekrītu, ka drosmīgāk un vairāk komandā jāiesaista jaunie spēlētāji, un tas ir viens no punktiem, ko visbiežāk pārmetam Šupleram. Šo pārmetumu vēlreiz izteiksim 14. decembrī padomes sēdē. Ja mums būs jauns treneris ar jaunām ambīcijām, ar jaunu skatījumu, viens no pamatjautājumiem būs mūsu hokeja nākotnes jautājums. Mēs nekad nenodosim pamatprincipu, ka komandā jāspēlē plus mīnus 70% pašmāju hokejistiem. Tas grūti realizējams, taču iespējams mērķis. Ir vairāki jaunie spēlētāji, kuri labprāt sildītos dāņu vai ungāru hokeja saulītē, taču "Dinamo" viņiem ir par grūtu. Kas notika agrāk, pirms desmit gadiem? Tiklīdz radās pirmā iespēja, tā prom uz kaut kādām Amerikas līgām. Šodien nekur vairs nav jābrauc, jo viss ir tepat. Vienīgi jāstrādā. "Dinamo" pirmsākumos daudzi šaubījās, vai mums izdosies sastāvu nokomplektēt ar 70% latviešu hokejistiem, taču mums izdevās. Bukartu jau pieminēju, un esmu pārliecināts, ka viņš ir mūsu nākotnes hokejists. Dārziņš? Reizi pa reizei viņš uzspīd, taču rodas iespaids, ka viņš sevi žēlo, varbūt kādā meitenē ir samīlējies un hokejs vairs nav pirmajā vietā.

- Kad veidojāt "Dinamo", droši teicāt, ka šis ir biznesa projekts. Šogad par biznesu vairs nav dzirdēts ne pusvārds. Kā tad ir?
- Ko katrs saprot ar vārdu "bizness"? Jā, bija šāda doma, taču šobrīd "Dinamo" ir izteikts investīciju projekts. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visi, kuri ieguldījuši šajā projektā, strādā savam priekam un laimei no tā vien, kad redzi pilnas skatītāju tribīnes. Ziemassvētku laikā pieņemts padarīt cilvēkus laimīgākus, iepriecināt viņus. Arī es šajā laikā taisu paciņas, aizbraukšu uz skolu, uz baznīcu, kādus divdesmit trīsdesmit cilvēkus padarīšu nedaudz laimīgākus. Savukārt "Dinamo" vienā vakarā laimīgākus padara uzreiz desmit tūkstošus. Ne tikai laimīgākus, bet arī daudz darbīgākus un enerģiskākus.

- Par to pašu desmit tūkstošu cilvēku naudu padarāt viņus laimīgākus.
- Jā, var teikt arī tā, taču mēs ieguldām vēl vairāk naudas. Šobrīd tie, kuri ieguldījuši naudu šajā projektā, ir skaidri apzinājušies, ka paies vēl kāds laiks, kad par savu darbu nesaņemsim neviena santīma. Ne algās, ne dividendēs. "Dinamo" nākotnē ir jākļūst par biznesa projektu, pretējā gadījumā pēc kāda laika mirsim. Tas ir skaidrs. Mums ir jādomā ne tikai par hokeju, bet arī par to, kas notiek visapkārt. Piemēram, par halli. Tagadējā arēna savas iespējas jau ir izsmēlusi. Šobrīd esmu pārliecināts, ja arēnā nebūtu hokeja, tā sen būtu bankrotējusi. Mēs diemžēl esam spiesti maksāt lielas summas, jo nav citas alternatīvas. Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešama sava halle.

- Kas jums traucē celt savu halli? Tagad esot pateicīgākais laiks būvniecībai.
- Mēs visu laiku domājam par halles būvniecību. Laiks nav pateicīgs, ir ziema...

- Pagaidiet pavasari un tad sāciet celt.
- Arī nākamgad nesāksim celt. Par visu ir jāmaksā, un "Dinamo" šā brīža vienīgā dividende ir milzīgā popularitāte. Vai Latvijā šāda komanda ir spējīga daudz nopelnīt, es ļoti šaubos. Jebkuros apstākļos. Arī treknajos gados. Katrā mājas spēlē arēna ir gandrīz pilna, un mēs tāpat neko nevaram nopelnīt. Mums jāmeklē plašāks tirgus, plašāks reklāmas tirgus, "Dinamo" jāpārvēršas par reklāmas produktu daudz plašākā telpā, nekā to atļauj Latvijas teritorija. Mēs varētu reklamēt velns viņu zina ko, kaut vai to pašu kolu. Pat, ja katrs cilvēks dienā izdzertu 200 pudeles, arī tad mēs nenopelnītu.

- Respektīvi, tevis noniecinātie "Dinamo" čipsi jāeksportē uz Krieviju.
- Piekrītu, un čipsu vietā varētu būt jebkurš cits produkts ar "Dinamo" logo. Latvijas tirgū "Dinamo" nekad nevar būt ar plus zīmi, un pēc kāda laika tam jāmirst. Lai tā nenotiktu, mums jāmeklē pavisam citi darbības lauki. Paši taču rakstāt, ka daudzi Anglijas futbola klubi nepieder angļiem, bet gan krieviem, vēl kādam citam. Tā ir ne tikai futbolā.

- Ja ieminējies par ārzemju investoriem, vai Krievijā ir bijis kāds lielais monstrs, kurš izrādījis interesi nopirkt "Dinamo"?
- Tu esi naivs vai izliecies?

- Es tev uzdodu jautājumu.
- Manuprāt, daudziem ļoti spēcīgiem investoriem no Krievijas būtu ļoti liela interese nopirkt mūsu "Dinamo". Tieši tā - nopirkt. Klubi taču ir prece, un līdz ar to var būt runāšana tikai par pirkšanu vai pārdošanu. Arī Krievijā agri vai vēlu hokeja komandas kļūs par preci, kad klubi atbrīvosies no valstiskās aizbildniecības. KHL taču ir ar netiešu Krievijas valdības atbalstu.

- Es šodien dodos pie "Dinamo" īpašniekiem ar domu pārpirkt komandu. Cik miljonu man jāņem līdzi?
- Vispirms mēs pateiksim, - atnāc pēc pāris gadiem. Cik maksā? Es tev droši vien palūgtu atnest dokumentus, kas pierādītu, ka esi maksātspējīgs.

- Man un Abramovičam "Dinamo" pārdotu par vienu un to pašu cenu?
- (Smejas.) Pagaidām neesam tikuši līdz "Dinamo" pārdošanai, un līdz ar to nav arī piedāvājuma. Mēs vienīgi zinām, ka "Dinamo" ir mūsu prece. Latvijas prece. Latvijas prece Nr. 1.

- Kā valdē tiek pieņemti lēmumi? Balsojot, vai tiek ņemts vērā akciju daudzums?
- Ar balsošanu. Gan padomē, gan valdē.

- Jautāju tāpēc, ka Savickim vienam pašam ir "Dinamo" kontrolpakete, un būtībā var sanākt tā, ka pārējie varat balsot, kā gribat, bet Savickis viens pats var izšķirt ikvienu jautājumu.

- Savickim pieder aptuveni 80%, un tu it kā spried loģiski, taču ne jau nauda visu nosaka. Mēs nebalsojam ar procentiem. Mūsu priekšrocība ir tā, ka visi esam solidāri, saprātīgi cilvēki. Man ir patīkami strādāt kopā ar Kalvīti un Savicki. Kad sanākam kopā ar pārējiem valdes locekļiem, vienmēr esam spējīgi atrast pareizos risinājumus. Debatējam un pieņemam saprātīgus lēmumus, viens otram neprasot, cik tev ir akciju. Ne reizi neesam nonākuši līdz principiālai balsošanai. Visi valdē esošie ir labi hokeja pazinēji, Kalvītis vien ir ko vērts. Kā viņš rūpējas par saviem dēliem! Esmu pārliecināts, ka viņa puikas dienās būs labi hokejisti. Vismaz Latvijas izlases kvalitātē. Tāpat kā Gulbis tenisā, tā arī Kalvītis hokejā. Viņi ir vecāki ar milzīgu atdevi.

- Tev nav jāatbild par Kalvīša agrākajiem darbiem, taču viņš pavisam nesen uzturēja bērnu komandu "Aisbergs". Dēli ir paaugušies, un "Aisberga" vairs nav.
- Par to tiešām lai atbild Kalvītis... Tāpat ar apbrīnu skatos uz Juri Savicki. Pirms "Dinamo" par hokeju viņš zināja tikpat daudz, cik par derīgajiem izrakteņiem uz mēness. Šobrīd toleranti, ieklausoties citos, viņš ļoti strauji progresē.

- Vai joprojām esi Latvijas Hokeja federācijas valdē?
- Esmu. Un darbojos tikpat intensīvi, kā "Dinamo" projektā.

- Pieņemsim, ka man ir ļoti liels uzņēmums, man ir ļoti daudz naudas, un es vēlos zināmu summu ziedot hokejam. Eju pie tevis un piedāvāju. Ko ieteiksi, kur man šo naudu likt - "Dinamo" vai Hokeja federācijā? Vai, sēžot uz diviem hokeja krēsliem, šādā situācijā neapjuksi?
- Es esmu ieinteresēts abos projektos. Latvijas izlase nevar iztikt bez "Dinamo", un "Dinamo" nevar iztikt bez Latvijas izlases. Mums šāda vienošanās pastāv, un "Dinamo" noteikti nav nekādas skaudības, ja sponsori izvēlas Hokeja federāciju. Mums ir jāstrādā abos virzienos. Tā būtu ļoti liela tuvredzība, ja es tagad uzstātos ar runu un teiktu - dodiet visu naudu "Dinamo". Hokeja federācijai ir jānodarbojas ar jaunatnes hokeja attīstību, citādi no tā vislielākā cietēja būs tieši "Dinamo".

- Kādas šobrīd ir attiecības starp Juri Savicki un Kirovu Lipmanu?
- Viņu starpā valda sadarbība. Katrā Hokeja federācijas valdes sēdē tiek runāts par "Dinamo", un katrā "Dinamo" padomes sēdē vienmēr tiek izskatīti sadarbības jautājumi ar federāciju. Pēdējā gada laikā nevaru nosaukt nevienu jautājumu, kurā nebūtu atrasta kopīga valoda ar federāciju. Tas laiks, kad Kirovs reizēm pabļāva, ka "Dinamo" atņemot naudu federācijai, ir pagājis. Izmantojot iespēju, pateikšu, ka Kirovs hokeja attīstības labā dara daudz lielāku darbu, nekā viena kluba vadība. Ja nebūs jaunatnes hierarhijas, nebūs "Dinamo", un mēs esam ieinteresēti veiksmīgā sadarbībā ar federāciju.

- Vai tu un Lipmans esat metuši plinti krūmos un vairs nedomājat par vēl viena pasaules čempionāta sarīkošanu Latvijā?
- Mēs uz laiku esam atkāpušies no šīs idejas. Jāsaka godīgi, - valdības bezatbildības dēļ tika palaista garām iespēja čempionātu Rīgā sarīkot jau 2014. gadā. Pasaules čempionātu var iegūt vienīgi tad, ja ir spēcīgas garantijas vēstules. No valsts valdības, no pilsētas vadības. Mēs šādu atbalstu neguvām, savukārt Lipmana personiskās iespējas ir izsmeltas. Acīmredzot jāpārvar krīzes gadi un jāgaida, kad valdībā būs hokeju saprotoši cilvēki, un tad Lipmans savu darbu paveiks. Un es viņam līdzi.

- Ja reiz esam pieminējuši valdi, un, neskatoties uz to, ka pats esmu deklarējis "Sporta Avīzē" par politiku nerunāt, taču šodien deputāti nobalsoja par to, ka viņiem algas netiks samazinātas. Ko tu šajā situācijā darītu Valda Zatlera vietā?
- Hmmmm.... Prezidentam nav nekādu tiesību pazemināt vai paaugstināt deputātu algas. Manuprāt, Zatlers bieži aicinājis deputātus izvērtēt savu darba samaksu un nekoncentrēties vienīgi uz pensionāriem, uz vienkāršiem ļaudīm. Godmaņa valdība krita tāpēc, ka neievēroja šo principu, un Dombrovska valdība tā paša iemesla dēļ ir zem jautājuma zīmes. Parlaments un valdība ir ļoti iecietīga pret savām un savu ierēdņu algām. Ļoti iecietīga.