Marsels prasās... Varbūt labāk Maksims?

Saprotams, ka Hosas izmešana no AKBars ir ļoti daudznozīmīga – to varēja paredzēt jau pavasarī, kad klubs neizpildīja izvirzīto uzdevumu. Palika bez iepriekšējās sezonās izcīnītā kausa... Slovāks Kazaņā bija, spēlēja labi, taču kalnus negāza. Ja tiek meklēti grēkāži, kas padarīja AKBars par nopērtiem grēciniekiem, tad ārzemniekiem vienmēr būs priekšroka. Tas normāli – ja reiz leģionāru limits, tad komandā tiek ņemti tādi, kas var noteikt spēles rezultātu. Ja Hosa tur bija un nekas prātīgs beigās nesanāca, tātad – vainīgs. Hokejistam bija līgums ar komandu uz vēl vienu gadu, taču tas tagad pārtraukts. Abas puses vienojās par saprātīgu kompensāciju, lai Marsels būtu paēdis un varētu vēl piedāvāt sevi brīvajā tirgū. Tas, ka pirmais klubs, ko tagad sauc Hosas sakarā, ir Rīgas Dinamo – nav nekāds brīnums. No kurienes tad šī pasaules daļa uzzināja par tādu meistaru ar snaipera dotībām? Nenāk par ļaunu atgādināt, ka pat pēc pirmās sezonas, kad Hosa bija izdomājis paņemt no KHL vairāk nekā viņam deva Rīga, nekādas brīnumsvecītes viņam apkārt neviens nededzināja. Tādā vīzē uzbrucējs atkal nonāca pie Dinamo iztikšanas... Vai atgādināt, kā toreiz sprieda krievi? Nu, lai viņš nospēlē tāpat vēl vienu sezonu, tad paskatīsimies. Marsels nospēlēja, jo pats atdevās spēlei un arī apstākļi viņam bija kā Mārupes gurķim labākajā novada siltumnīcā. Par to paldies trenerim, kurš prata pamodināt hokejistā viņa snaudošo talantu. Kas notika Kazaņā? Nekas ārkārtējs. Leģionāra liktenis. Izrādījās, ka slovāks ir labs spēlētājs, taču citi treneri no viņa gaidīja un prasīja citu apvārsni, kas Marselam nav pa spēkam.

Lai gan tirgus cena pēc Kazaņā pavadītā gada Hosam ir kritusies, viņa aģents vienalga grib savam klientam izspiest vismaz miljons eiro sezonā. Šī iemesla dēļ aizrijās Atlant, kas bija pirmie pie galda un runāšanas. Viņi joprojām grib... Rīgas Dinamo menedžeris Sējējs savu attieksmi Hosas sakarā nav mainījis – ņemsim, ja viņš ņems to, cik dodam. Cik? Tas esot viņa otrās sezonas apmērs. Robežās – no 500 līdz 600 tūkstošiem eiro. Nav zināms, kādu atkāpšanās naudu Kazaņa iedeva atbrīvotajam hokejistam – ja tā ir kaut puse no līguma, kas bija atrunāts uz papīra (runā, ka vienu citronu viņš saņēma oficiāli, bet otru – kā dakteris...), tad Sējēja piedāvājums kopumā nav nemaz tik slikts. Ja tas ir mazāks, tad Marsels noteikti gribēs kompensēt neiegūto peļņu. Tomēr, jāpatur prātā, kas viņu sagaida Rīgā? Mainījies treneris, daļēji mainījusies arī komanda. Hosa nav tāds muļķis, lai nesaprastu, ka viņam šeit būs (-tu) jāspēlē savādāk. Tāpēc aģenta piezīmes ar motīvu – Marsels grib komandā, kas viņam garantē vietu un laiku pirmajā maiņā – izklausās nenopietni. Rautakalio nevienam savā komandā neko negarantēs, tāpat – nez vai Sējējs uz kaut ko tādu parakstīsies. Un vai vispār KHL ir tāda komanda, kas Hosam jaunākajam apsolītu pirmās maiņas maestro lomu.

Lai gan Valmierā treniņnometnē ir spēlētāju kā biezs, mūsu Dinamo vēl meklē uzbrucējus, kas noderētu KHL kaujas apstākļiem. Jaunais treneris ir atklāti paudis, ka slovāku un čehu hokeja skola nav viņa svētais vakarēdiens. Tātad – šajā ziņā, Hosam varētu nespīdēt... Bet vismaz viens uzbrucējs noderētu. Amerikāņu fārmlīgu sienāžu plūsma ir mazliet iebremzējusies – nav pat skaidrība par savējo Daugaviņu, kas joprojām sapņos piemin NHL. Viņš tā kā vēl atskatās pār plecu Otavas virzienā. Pametīšu šādu kaulu, laizīšanai un apzelēšanai. Ja reiz darbojamies brīvajā tirgū, varbūt ir vērts nocelt no plaukta kādu krievu? Viens tāds ar motivāciju tagad ir uzradies Sanktpēterburgā – bijušais SKA kapteinis Maksims Sušinskis. Labs, agresīvs, sparīgs laukumā. Uzbrucējam dažas dienas pirms nometnes sākuma, klubs izsniedza vilka pasi – uzteica darbu. Kas tur sīkāk starp abām pusēm – mistika, taču nenoliedzami, šobrīd KHL viens no skaļākajiem brīvajiem vārdiem ir tieši Sušinskis. Piedāvāt viņam? Meistarības ziņā viņš ir daudz lietderīgāks par Hosu. Otrs – naids un dusmas, ko var saprātīgi konvertēt. Revanšēties saviem bijušajiem darba devējiem par šādu pļauku – tur pat naudai būtu otršķirīga nozīme. Tā vismaz izskatās pēc sniegtajām intervijām. Rīga spēlē ar SKA vienā grupā – tātad, ir iespēja bijušos savējos dauzīt bieži un no sirds. Pilsēta patiktu, jo tuvu dzimtajai Pēterburgai, ģimenei nebūtu jāskrien pa Krievijas ārēm... Ko viņš vēl gribētu? Mazliet spēcīgāku sastāvu, lai būtu starp uzvarētājiem jeb favorītiem. Mūsu Dinamo tāds nav. Mazliet vairāk naudas, jo par viņa kājām, rokām un galvu var Krievijā dabūt vismaz pāris miljonus. Rīgai tā būtu nasta. Tiesa, viens ir prasīt, cits – dabūt. Šajā sezonas daļā klubu budžeti jau sadalīti, vai vismaz iezīmēti. Maksimālo labumu no tirgus Sušinskis vairs šobrīd neizspiestu. Tomēr – ja esam gatavi Hosam dot vismaz 500 000, tad Sušinskim piedāvāt kaut ko tuvu vienam miljonam būtu, ja ne attaisnojuši, tad atbilstoši hokejista kvalitātei un meistarībai. Turklāt, nav jau teikts, ka tieši tik viņš prasa. Starp citu, ļoti nopietni Maksimu tagad uzrunā Znaroks...