Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleHokeja izlases nākotne – Kulda, Bārtulis, Jekimovs
Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Latvijas hokeja izlases Vankūveras olimpiskais izgājiens sākās un beidzās ar četriem zaudējumiem. Daži teica, ka tas parādot mūsu patieso spēku un līmeni. Man domāt, ka olimpiādē mēs saskatījām Latvijas izlases nākotnes modeli. Tātad – 2018. gada ziema, latvieši atkal brauc uz olimpiādi...
Paaudžu maiņa, kas valstsvienībā sākās pēc Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm, ieviesusi dažas būtiskas korekcijas. Ja līdz noteiktam laikam ekspluatējām padomju laiku uzkrātos taukus un atbilstoši piedāvājām uz lielās hokeja skatuves tā sauktās padomju hokeja skolas vidējo līmeni, kas pārsvarā bija saistīts ar teicamu spēlētāju individuālo meistarību ar izteiktu uzbrūkošo hokeju, tad šobrīd tas viss ir pagātnē. Dzīve piespiež izlāpīties ar realitāti, kur pilnīgi pretēji agrākajam, tagad dominē aizsardzības kvalitātes. Rīgas „Dinamo” dalība KHL čempionātā un kluba ierobežotais budžets, kam jāsamērās ar krievu piķīgākajiem klubiem, diktē noteikumus arī ledus laukumā. Ja reiz „Dinamo” projekts ir bez maz vai izlases placdarms, tad attiecīgs ir arī pienesums. Nevar viennozīmīgi teikt, ka izlase ir klubs un otrādi, bet savu daļu līdzības tur var sameklēt. Pat treneru sakarā...
Tuvākos desmit gadus izlases toni un sekmes noteiks spēlētāji, kas šobrīd ir savas pieaugušo karjeras pirmsākumos. Vispirms tas attiecas uz aizsargiem – Oskaru Bārtuli un Artūru Kuldu, kas abi būs NHL klubu pamatsastāva spēlētāji. Pirmais sevi pārliecinoši jau ir pieteicis Filadelfijas Flyers komandā un izlases sastāvā Vankūverā, savukārt otrais šobrīd ir viens no labākajiem AHL sistēmas aizsargiem un pavisam droši nākamsezon valkās Atlantas Thrashers kreklu. Blakus viņiem iezīmējas Kristaps Sotnieks un Guntis Galviņš – kas abi būs tā sauktās Eiropas hokeja saimniecības kvalitatīvi produkti. Šis četrinieks kopā ar Georgiju Pujacu, Arvīdu Reķi , kā arī Jēkabu Rēdlihu un Oskaru Cibuļski, veidos valstsvienības mugurkaulu. Nākamos divus, trīs gadus šo pamatu vēl palīdzēs piesegt Kārlis Skrastiņš, taču galvenie spēles veidotāji tomēr būs šie - Bārtulis, Kulda un Galviņš. Uzbrukumā pārliecinoši iezīmēsies Miķelis Rēdlihs, Jānis Straupe, Lauris Dārziņš, Gints Meija, Miks Indrašis, Roberts Bukarts un Mārtiņš Karsums. Taču par izlases galveno motoru kļūs divi citi – Kaspars Daugaviņš un Roberts Jekimovs. Pie veterāniem vai mūžīgajām vērtībām līdz 2018. gada pieskaitīsim Cipuli un Spruktu, daļēji arī vismaz uz vēl vienu olimpisko ciklu Ņiživiju un Vasiļjevu, tomēr – pilnai laimei vajadzētu izrakt vismaz vēl vienu vai divus zīmīgus skrējējus un metējus, kas varētu nākt no, piemērām, deviņdesmit trešā vai ceturtā gada dzimušo paaudzes. Ja minētie hokejisti savā meistarībā turpinās progresēt – neredzu nevienu iemeslu, kāpēc mūsu hokeja izlase nevarētu vienā no nākamajām divām olimpiādēm būt augstāk par 12.vietu. Tāpat, gluži pamatotas ir cerības vismaz vienā gadījumā pasaules čempionātā aizspēlēties līdz pusfinālam. Astoņniekā pa šo laiku jātiek katrā trešajā gadā.
Izlases treneru jautājums būs cita intriga, bet Znaroks tas noteikti nebūs. Visticamāk, astoņpadsmitā gada olimpiskajās spēlēs, par izlases galveno treneri strādās Sandis Ozoliņš kopā ar Aigaru Ciprusu un Arti Ābolu. Pilnīgi iespējama arī Artūra Irbes parādīšanās pie valstsvienības stūres, taču tam būtu jāsakrīt ar laiku, kad pilnībā mainās LHF vadība un kārtība. Iespējams, ka vienā no cikliem izlase atkal pamēģina kādu ārzemju speciālistu, ko visticamāk valstsvienība brālīgi sadalīs ar Rīgas Dinamo interesēm. Vārdu sakot – Latvijas hokejā vienmēr būs interesanti.
+1 [+] [-]
+31 [+] [-]
+6 [+] [-]
Īstenībā tas nozīmētu katastrofu Latvijas hokejam - nākamo 4 gadu laikā nevienas jauna censoņa izlasē (nebūtu tādu kā Bārtulis, Daugaviņš šobrīd)...
es tomēr gribētu cerēt, ka kāds, kam šobrīd ir 16-18 gadu, vismaz dažus no nosauktajiem izkonkurētu no sastāva.
+6 [+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
+7 [+] [-]
Un par ko tur rakstīs?
Ja ar jaunajiem vārtsargiem darbs notiek pēc sistēmas - reizi divās nedēļās atnāk vārtsargu treneris, kurš visai aptuveni kko parāda (un arī ne jau to progresīvāko, kas mūsdienu hokejā ir), pārējā laikā ir tikai jāatvaira laukuma spēlētāju metieni (+ ik pa laikam apmeklējot kkādas vārtsargu nometnes)... nu nezinu vai uz 2018. gada OS vajadzēs ņemt vārtsargus, labāk paņemt kādu lāpstu, ko likt vārtos.
Katrā gadījumā cik man ir sanācis redzēt Latvijas nākotnes vārtsargus un no tā ko stāsta citi (kas viņus redz ikdienā), talanti itkā jau nu ir, taču nenotiek mērķtiecīgs un pamatīgs darbs ar jauno paaudzi.
Un ja vēl pieskaita klāt to, ka Latvijas jauno hokejs ir visai tāls no pasaules līmeņa, tad arī var redzēt tādus galīgi apjukušus jauniešus, jau tad, kad viņu zonai tuvojas ripa.
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
Pēc intervijas ar Maticinu noskatīšanās sāk likties,ka 2018 gadā LV izlase spēlēs B grupā,un par OS vispār varēs nesapņot.
[+] [-]
Cik zinu vienīgi Raitums kaut ko mēģināja veidot... bet kas tad vēl?
Vienīgi uz Naumovu cerība.. Jo vasiļonoks jau vecs paliek, Irbe Vašingtonā...
+3 [+] [-]
taču ar šī brīža Latvijas "vienkluba" hokeja sistēmu tas ir maksimums, ko var sasniegt...
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
attiecībā uz Kalniņu es būšu pesimists - neredzu vietu viņai izaugsmei Latvijā. Tāpat arī ir maz ticams, ka viņš aizbrauks uz ārzemēm uz klubu, kur ar vārtsargiem nopietni strādā...
-2 [+] [-]
Sliktakaja gadijumaa mes tomeer nebuusim B grupas komanda.
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+9 [+] [-]
Jā, ar junioru un jauniešu hokeju viss ir diezgan slikti, tomēr atcerēsimies, ka ne tik sen bija laiki, kad U20 izlase spēlēja par palikšanu B grupā, kamēr šobrīd jau izkrišana no A grupas tiek uztverta kā katastrofa un briesmu lieta.
Problēmas ir, nenoliedzami. Bet tas nenozīmē, ka mēs nebūsim 2018. gada Olimpiādē
+2 [+] [-]