Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleMeklēt vai maldīties
Foto: Romāns Kokšarovs, F64, SA+
Latvija ir palikusi pie hokeja siles. Kas mūsu priekšā uz galda? Daži sasisti šķīvji, pusizdzerts kompots un ar nazi kokā ieskrāpēti vārdi – es varu arī aiziet... Šķiet, ka šādas domas pēc atvieglošanās vakar bija daudziem no mūsu izlases. Domas?
Pasaules čempionāts Slovākijā priekš sarkanbaltsarkanajiem noslēdzās ar iespējami labāko galarezultātu un skarbu pēcgaršu. Jādomā, tā saglabāsies mutē vēl ilgi. Vajadzētu. Vai bijām pelnījuši šādus pārdzīvojumus? Noteikti. Vai bijām nepelnīti nokļuvuši šajās kurpēs? Nē, viss tapa ar pašu rokām un izpratni. Starp citu, arī ar pašu meistarību, kas šoreiz atbilda 13. vietai. Ne augstāk. Un nevajag vaidēt par veiksmi, par fortūnas dibenu, ko, iespējams, redzējām biežāk nekā citkārt. Kas notiktu, ja netiktu diskvalificēts Kulda, savainots Dārziņš – ja mēs iemestu to vienu bullīti pret somiem vai dāņiem... Znaroks saka – tad viss būtu savādāk. Jā, iespējams, ka savādāk, tikai šādas varbūtības jārisina nevis pēc spēlēm pie pionieru ugunskura, bet gan konkrētajā vietā un laikā. Šeit un tagad! Ja neesi stiprāks, tad tavs metienu skaits uz pretinieku vārtiem pēc pulksten divpadsmitiem nepārvēršas par gūtajiem vārtiem. Izlase parādīja, ka tā prot spēlēt labi. Bet tajā pašā laikā mēs redzējām, cik viņi spēj būt nesavākti, nemākulīgi, pelēki... Galējību paraugstunda, kas tomēr ir labāk, ja būtu tikai viena krāsa. Piemēram, melnā. Šoreiz tā nebija un tas jau ir ieguvums. Paturam prātā, ka komanda uz pasaules čempionātu aizbrauca kā izpļaukāta mātesmeita pēc godīga darba siena pļavā – ne tāds grābeklis rokā, ne tā lakatiņš uzsiets, mute netīra, kājas nemazgātas... Nu, labi, siens novākts, bet citādi - galīgi garām... Tā taču runāja par šo komandu, saklausījušies apkārt un pa virsu. Jūs domājat, ka hokejisti to nedzirdēja?
Pavasaris jeb gatavošanās bija nervoza un kā izrādījās vēlāk – tieši psiholoģiskā noturība šo komandu samala, bet – tomēr nepārvērta kotlešu masā. Vieni atteicās spēlēt, citi sevi pažēloja... Daži raksturi un dažas personības mēģināja flirtēt ar dažāda veida pārbaudījumiem. Sanāca tā, ka tie, kas tomēr izlases nozīmīti piesprauda pie sava krekla, beigās gandrīz tika padarīti par nerriem. Kāda bija izvēle? Kas palika aiz izlases durvīm? Daudz to kauliņu nav, taču tā atkal noteikti nav to puišu vaina, kas tomēr šajā pavasarī gribēja un spēlēja valstsvienībā. Līdzatbildība par rezultātu Latvijas hokejā nav Znaroka ūsas, kas, ja nepatīk – var tikt noskūtas. Mēs diemžēl nevaram atļauties cimperlēties vai gražoties ar savu noskaņojumu, jo tas kā redzams, tomēr ir liela izšķērdība. Taču šo apņēmību nav jēgas audzināt vai atgādināt, kad puikas jau lieli. Ja ģimenē vai jauniešu vecumā nav iemācīts, tad brieduma gados jau ir par vēlu. Lūk, mācība! Baltās avis būs visos laikos, tomēr ganāmpulkam viņu blēšana nedrīkst kļūt par vadošo virzītājspēku. Šoreiz uz vienu pusi mazliet pavilkās... Nepārspīlēsim ar paaudžu salīdzināšanu, jo arī tajos agrīnajos jeb labajos hokeja laikos, nebija tā, ka visi skrēja, cēlās un krita par karogu. Taču spēles nervam tie daži tomēr nekaitēja. Šoreiz tā nebija, tāpēc atkārtošos – labi, ka spējām savākties. Tas parāda, ka ar saknēm viss ir kārtībā. Vien daži apvītušie un nokaltušie zari ir jāapgriež, bet tas tāpat kā pie ābelēm – jādara katru gadu un – bez ceremonijām vai galda runām.
Ozoliņš kā izlases menedžeris sāka labu darbu – tas ir jāturpina. Jo sakārtotība visos jautājumos ir vajadzīga, neatkarīgi no grupas, kurā spēlējam, vai pretiniekiem – pret ko spēlējam. Latvijas hokeja izlasei ir jābūt kā noteiktam kvalitātes standartam – gan laukumā, gan ārpus tā, un, ja kādam vēl šajā pavasarī vērās mute, lai norādītu uz sadzīviskajiem vai komforta trūkumiem, tad uzskatīsim, ka tā ir pagātne. Sandim tā noteikti bija laba skola, kurā pirmie kucēni jau bija iemesti maisā ar uzrakstu – jūrskola... Izlases sakarā menedžera lomai vajadzētu tikai pieaugt, arī treneru jautājumā. Znaroks nepārsteidza – arī tad, kad atzinās, ka viņam tomēr vajadzētu uz kādu laiku paiet malā no šīs komandas, arī tad, kad viņš jau pēc pēdējās spēles teicās – neatceroties, līdz kuram datumam vai gadam ir spēkā viņa līgums ar federāciju kā galvenajam trenerim. Maz kāds ievēroja, taču čempionāta laikā bija viena spēle, uz kuru Oļegs un viņa kolēģi izgāja bez kaklasaitēm. Tas bija tas lielais pašapmāns, ko izlases treneris bija ieņēmis galvā – sak, šlipses mums nes nelaimi... Ar atpogātām krādziņām viņi vadīja spēli pret slovēņiem... Un mēs vēl te runājam par komandas psiholoģiju! Labā ziņa – vismaz abas uzvaras tika izcīnītas jau ar uzsietām kaklasaitēm, kas priekš Znaroka ir jauns pavērsiens viņa trenera karjerā (šeit vajadzētu pasmaidīt).
Arī Kirovs Lipmans pēc čempionāta sāka amizēties ap vārdkopām – varu aiziet, varu atkāpties, varu paiet malā... Protams, ka to viņš var, tikai – jēga? Labāk, lai Kirovs turpina meklēt naudu, jo tā hokejam nekad nebūs par daudz. Lai arī Lipmana personā daudzi saskata visu problēmu sākumu, tomēr neviens no hokeja sabiedrības nevar pateikt – ko vajadzētu darīt savādāk, vai vairāk (vai varbūt mazāk), lai būtu labāk. Ja šādas atbildes vai versijas nav – tad pagaidām stāvam pie ratiem. Ar ļurināšanu var nodarboties Saeimā... Sāksim vai turpināsim ar to, ka jauniešu un junioru vecuma izlasēm ir jābūt kā lielās izlases sistēmu miniatūriem modeļiem – nav svarīgākas, vai mazāk svarīgākas lietas, ja runājam par valsts komandām. Federācijai ir jāpalīdz arī tām mūsu hokejistu iniciatīvām (Sorokins, Naumovs, Bārtulis, Skrastiņš), kas vasaras mēnešos veicina dažādu metodisko un praktisko nodarbību klātbūtni pie mūsu hokeja saimniecības. Nometnes vai klīnikas – nosaukumiem nav nozīme. Visu izšķir kvalitāte. Ja tā ir, tad pasākumi ir jāceļ debesīs, talantīgākajiem hokejistiem ir jādotē iespēja tajos piedalīties utml. Latvijas hokeja saimniecība prasa inventarizāciju, bet, lai to veiktu, ir vajadzīga kompetence un zināšanas. Tā pamazām rodas. Arī grūtības palīdz nonākt uz pareizā ceļa, vai – vismaz to meklēt. Jo meklēt ir labāk un - tas nav tas pats, kas maldīties...
+7 [+] [-]
ak tad tāpēc šlipses nebija, es jau domāju, ka tas kā tāds baltais karogs
+8 [+] [-]
+8 [+] [-]
+8 [+] [-]
Arī Lipmans, lai ko tur muldētu par viņu, ir LV hokejam vajadzīgs, jo NAV jau neviena, kas nāktu ar risinājumiem.
Kā parasti mūsu valstī- visi kritizē, bet risinājumus nedod.
P.S. Sausa runa- prozit un paldies komandai par raksturu!
+9 [+] [-]
+4 [+] [-]
+8 [+] [-]
-3 [+] [-]
visumā priecēja ka komanda spēj saņemties, priecēja spēles pret stiprajiem, kā parasti bija spēles pret vājajiem, nekad nesapratīšu kāpēc jāmetas jāguļas jākrīt jākapā tikai pret stiprajiem, bet pret vārguļiem ne spēka spēles, ne īsta presinga, tiešām znaroks tāds muļķītis ka domāja apspelēt dāņus utt. uz vienas slidas, bez spēka spēles, bez parastās 1-4 taktikas ????????
un vispār treneris izvēlas bullīšu metējus, neiemeta neviens, te 99% vainas ir trenerim, viņs redz kas notiek treniņos, kāda angīna ir saškam un cik sasistas galvas ir citiem, bet znaroks NEKAD nebūs labs treneris jo nav elastīgs, visi zin ka saška met labi un metīs vienmēr, tas nekas ka 3x nevarēja iemest, metīs arī 4o, un kas ir interesanti, agri vai vēlu taču iemetīs un znaroks teiks es zināju to!! smieklīgi paliek. znaroks ļoti reti spēles laikā maina kaut ko kardināli, parasti ja aiziet tad arī aiziet kā ir, pirms spēlēm, niansēs iedziļinās, tas protams ir labi, bet ja nemāk spēles vadīt tad jēgas no viņa nav, to varēja arī maskavas dinamo redzēt, ka ja komandā viss strādā viņa rullē, bet tikko aiziet kaut kas ne tā - mierīgi spēles 10 var zaudēt pēc kārtas.
+7 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Lūk arī atbilde!
[+] [-]
Es patreizējo situāciju LHF gribu salīdzināt ar Brežņeva laikiem PSRS, kurš būdams jauns un enerģisks sagrāba visu varas kontroli savās rokās, un līdz ar to deva iespēju saviem padotiem ne par ko neuzņemties atbildību. Brežņevs palika vecs, un īsti vairs nevilka, un līdz ar to izveidojās totālā stagnācija, jo apakšas joprojām ne par ko neatbildēja.
Atceries,kad Brežņevs 1982. gada novembrī izbeidza šīs pasaules gaitas, kas notika. Viena liela PSRS sabiedrības daļa bļāva, ka tagad sāksies karš ar ASV,jo uzskatija,ka Brežņevs bija miera garants. Bet kā zināms,tad nekāda kara nebija.
Kāpēc es to rakstu?
Tāpēc ka mēs esam jau pieņēmuši (nozombēti),ka Lipmans ir LV hokeja attīstības garants.
Ja mēs patreiz uztveram, ka nav šī gaišā cilvēka,kas varētu LV hokeju izvest no stagnācijas, tad tas tiešām nenozīmē ka viņa nav.
Galvenais,lai LHF spice (lasi Lipmans) dod iespēju pēc labākiem demokrātijas paraugiem LHF pārņemt varu, un nevis savērpjot intrigas dod iespēju pārņemt varu kādam paša izraudzītam mantiniekam.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
P.S. neliels bezsakars sanāca.....
-1 [+] [-]
Iebāz pirkstu ūdenī, un kad to izvilksi paskaties vai tur paliks caurums. Tāpat arī ir dzīvē, jo viss plūst un visi caurumi aiztaisās ciet.
Nesaku,ka vienmēr viss notiek tā kā mēs vēlamies ko izmainot, bet mainot tomēr ir cerība,ka būs ja ne labāk,tad vismaz savādāk.
Izvirzīt jau Tu mani vari, bet tas nenozīmē, ka es arī tikšu par LHF prezidentu, jo tik vienkārši šai dzīvē nekas nenotiek.
[+] [-]
Ja publiskā telpā neizskan šie priekšlikumi kas jamaina LV hokejā, tad tas nenozīmē, ka viņu nav bijis.
Cits stāsts ir par to vai Lipmans ir šos priekšlikumus akceptējis un ļāvis realizēt.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja Lipmanis ir tik neaizvietojams, kā lielā daļa viņu dēvē, tad jādomā, ko viņš tāda "publiskā" organizācijā dara? Visam vajadzētu būt caurspīdīgam, nekādām zemūdens mahinācijām utt...
Varbūt jāpievērš uzmanība, kā Grindeksam sokas biznesā, kad Lipmans nebūs LHF?
Tas vnk ir smieklīgi, par cik neaizvietojamu Kirils pats sevi ir izveidojis
Tikai man kā mirstīgajam nav zināms, tā neaizvietojamība ir dēļ pienākumiem, vai dēļ mēsliem, kas nākamajam LHF prezidentam būs jāizsmeļ...
[+] [-]
Šuplera gadijumā Tu kliedz,ka viņš ir jāņem nost, pat neskatoties uz sasniegto samērā labo rezultātu ar RD, jo redz jamaina ir maiņas pēc. Bet Lipmana gadijumā, pat neskatoties uz acīredzamiem sliktajiem rezultātiem, Tu apgalvo ka, ka nevajag mainīt, jo nav kas aizstāj.
Ar to aizstāšanu var vilkt zināmas paralēles ar visu mūsu valsti.
Kurš pirms 4 gadiem varēja iedomāties, ka Vīķeni LV prezidenta amatā nomainīs izcilais ķirurgs Valdis Zatlers? Neviens. Vai viņš ir labāks par pārējiem abiem bijušiem LV prezidentiem pēc neatkarības atgūšanas? Manuprāt jā, ja nav labāks tiešā nozīmē, tad saprotamāks noteikti. Un tieši tāpec LV ir spēki,kas viņu vairs negrib par prezidentu, jo viņš mēģina kaut kādu kārtību ieviest visā šajā bardakā ko sauc par LV.
Ja mēs patreiz neredzam šo iespējamo nākamo LHF prezidentu, tad tas nenozīmē, ka viņš nav starp mums. Nāks īstais brīdis, un viņš visiem būs redzams.