Kāpēc Sprukta teiktais nepārliecina

Būtu skaidri un gaiši pateicis, ka nav ne fiziskā spēka, ne īstas motivācijas spēlēt, un viss būtu skaidrs, bet Jānis kaut ko maļ un maļ. Nacionālais jautājums tas neesot, ar treneriem viss kārtībā. Tātad nekāda naida nav arī no spēļu sērijas ar Maskavas "Dinamo". Kas tad īsti ir?

Jānis stāsta par nekārtību, kas katru pavasari valda izlasē. Zinu, ka tas mehānisms ir smagnējs, bet Sprukta stāsts šajā nodaļā izklausās aiz matiem pievilts. Galu galā tāpēc jau šogad izlases GM ir Ozoliņš. Lai sāktu sakārtot to, kas spēlētājiem vajadzīgs. Tā vietā, lai palīdzētu Sandim, Janka noiet no distances... Gluži tāpat kā Artūrs Irbe, kuram Latvijas hokeja sistēma nepatīk, bet pats tās uzlabošanā/sakārtošanā nav gatavs iesaistīties. Kā to vismaz mēģina darīt Ozo.

Tāpēc jau arī Ozo ir GM, lai turpmāk nebūtu situācijas, kad spēlētājam jāiet visu vasaru no Kirova kļančīt naudu par lidmašīnas biļetēm. No savas pieredzes zinu, ka Kirovs izmantos jebkuru iespēju, lai arī rītdien neatdotu to, kas jau vakar bija jāatdod. Tā ir viņa rakstura īpatnība. 1995. gada rudenī, kad trīsarpus mēnešus biju pie LHF prezidenta Lipmana par LHF ģenerālsekretāru, to ievēroju uzreiz. Federācijai bija kādi desmit parādi, no tiem vairāki 300 - 500 latu robežās. Kirovs apmaksu vilka, vilka... Varbūt ar domu, ka kādam apniks prasīt, bet varbūt tur dziļāka filozofija apakšā un tāpēc Lipmans ir viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem...

Jānis stāsta, ka viņš negrib graut kolektīvu. Ja nevar visu nometni strādāt kopā ar visiem, tad nebūšot godīgi izlasē ielēkt pēdējā mirklī. Hm. Pa kuru laiku Janka tā mainījis savas domas? 2006. gadā, kad abi ar Astašenko kļuva par Somijas čempioniem, izlasei pievienojās pēdējā brīdī, izspiežot no sastāva Žaltkovski, kuram tā bija pēdējā iespēja uzspēlēt pasaules čempionātā. Arī pēc gada Maskavā Jānis no Ročestras (AHL) varēja ierasties tikai uz otrā posma spēlēm (aizņemts play-off) un nedomāja, ka šādi viņš no trijnieka Ņiživijs - Semjonovs - Tambijevs izstumj centra uzbrucēju Semjonovu, kuram tas bija pēdējais pasaules čempionāts...

Par prēmijām izlasē. Jānis saka, ka tās neesot būtiskas. Loģiski tā arī būtu, ka 8000 eiro (pērn) nav būtiska, ja "Dinamo" saņem krietni vairāk. Var jau būt, ka tas bija tikai komandas lokālais joks, ka daži aktīvi dinamieši ģērbtuvē sāka pārspriest, ka jāprasa Kiram vairāk par pusotra mēneša darbu. Varbūt, ka puiši tiešām tikai ķircināja Lipmanu, taču citi puiši, kas bija blakus, to uztvēra nopietni... Un saviem draugiem un faniem jau krietni pirms Ziemssvētkiem stāstīja par spēlētāju kvartetu, kurš zemo prēmiju dēļ var iedot Kirovam kurvīti. Kam tas bija izdevīgi? Ne jau žurnālistiem, kuriem šādas ziņas pienesa un droši vien tas nebija izdevīgi arī Kirovam, kurš no liekas naudas nekad negrib šķirties. Bet zināt noskaņojumu (kaut arī joka līmenī!) bija svarīgi Latvijas hokejam. Un arī tāpēc GM ir Ozo. Lai vismaz dažiem sakārtotu smadzenes.

Jānis sūdzas, ka izlasē nav konkurences, jo Latvijā uz vietas jau nopietna hokeja nav. Kā Dānijā. Diemžēl Latvijā daudz kā nav. Gandrīz 150 000 nav darba... Liels pulks latviešu un arī visa Latvija kopā ir nonākuši banku verdzībā. Dažs nezināšanas, cits stulbuma vai alkatības dēļ, bet lielākā daļa gan cerot, ka būs darbs, būs bizness un Latvija plauks. Neplaukst! Tāpat kā neplaukst hokejs. Taču arī izdzīvošanas režīmā mēs (hokejs!) esam pietiekami stipri. Un būtu vēl stiprāki, ja tādi vīri kā ozoli (Sprukts) neatteiktu savas valsts izlasei.

P. S. Nekā personīga. Veiksmīgu nākamo sezonu, Jāni!