Panika. Sodi. Sterilitāte.

Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš brīnumainā kārtā vēl nav padzīti no savām vietām. Šķiet, KHL ietvaros nebūtu nevienas komandas – tai skaitā Rīgas Dinamo – kur pēc desmit (10) zaudējumu sērijas, treneri paliktu savās vietās. Kāpēc Znaroks ir kļuvis par izredzēto? Kad viņdien apvaicājos par to pašam Oļegam, viņš pasmīnēja – sak, esmu mierīgs kā pūpols, lai viņi paši baidās... Kas ir „viņi” un – vai tiešām Znaroks nepārspīlē ar bravūru?

Maskavas Dinamo zaudējumi tiek vairumā gadījumos skaidroti ar savainoto spēlētāju skaitu, kas patiešām būtu kritisks jebkurai komandai. Te gan rodas retoriskas pārdomas – kas tās par slodzēm vai treniņu metodiku, kas spēj apkaut nevis vienu vai divus, bet gan kaudzēm labi noaugušus un trenētus stāvus. Krievu hokeja speciālisti, kam Znaroks un Vītoliņš ar savu spēles koncepciju un sasniegtajiem rezultātiem ir kā kauls rīklē, tagad ņemas vētīt laukumā notiekošo. Vieni spriež, ka dinamiešu pazaudējuši spēles zīmējumu, citi uzskata, ka šobrīd komandai ir vajadzīgas jebkādas pārmaiņas, treneru maiņu ieskaitot. Bet ievērojiet kādu īpatnību. Šie desmit zaudējumi nav radījuši nekādu publisku rezonansi no darba devēju puses – Iekšlietu resors, kas ir Maskavas Dinamo saimnieks, klusē kā kapakmens, lai gan iepriekš mutes nav ciet turējuši. Vai atceraties, ka pat vēlā rudenī no priekšnieku gala nāca mājieni, ka uzvaras – tas ir labi, bet spēli gan vajadzētu skaistāku. Tagad, kad zaudējumi ir kā dzērves kāsī, nav ne repliku, ne sašutuma, ne reakcijas, ne, atvainojiet – erekcijas... Tagad esam nonākuši līdz „viņiem”. Naivi domāt, ka Znarokam šobrīd viss ir vienalga – viņš, protams, gribētu beidzot uzvarēt, mainīt sezonas gaitu, lai varētu ar kaujas saucieniem uz lūpām sagaidīt izslēgšanas spēles. Nesanāk. Bet Oļegam ir iedots tāds mandāts, ka no malas izskatās – viņš ir ne tikai treneris, bet arī galvenais mužiks šajā sistēmā. Nav raksturīgi Krievijas iekšlietu nacionālajiem paradumiem, kuri dzīvo pēc principa – es esmu priekšnieks, tu esi muļķis... Kāpēc „viņi” tā uzvedas? Viena no versijām, kas ir diezgan ticama un nāk no resoram pietuvinātiem cilvēkiem – Maskavas Dinamo pārdzīvo nevis sportisko, bet gan finansiālo krīzi. Dzird runājam, ka komanda jau pāris mēnešus nav saņēmusi algas. Ticami. Ar to noteikti problēma nebūs gada turpinājumā, jo milicijas iespējas Krievijā ir plašas. Taču šobrīd – puikas spēlē par godu Znarokam un – nevis savam vēderam vai simboliem uz krekliem. Tieši tāpēc Znaroks stoiciski iet cauri ugunij un ūdenim, neskatoties uz katastrofālo sēriju, tieši tāpēc viņa vadība klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi. Psiholoģiski tas maskaviešiem nav vieglākais laiks un šajā ziņā Znaroks iztur sitienu, taču – normāli tas nav. Tādos apstākļos būs interesanti pavērot tālākos notikumus. Jo vienā brīdī arī zaudējuma sērijai pienāks gals, un, pilnīgi droši – arī maizi vīriem kaut kad atvedīs. Bet Znaroku droši vien pēc sezonas apbalvos ar vēl vienu ordeni – par varonību (ha, ha, hi, hi). Jo publiski viņš savu lietu nav nodevis, tas – fakts.

Ja Maskava vārdos dievojās, ka panika nav, tad Rīga vārdus nemeklē – tā vienkārši paniko. Kā lai savādāk izskaidro menedžera Sējēja pēdējos publiskos ziņojums, ka komandā tagad ir ieviesta sāpju naudas kārtība, ja spēlētāji neattaisnoti laukumā nopelnīs soda minūtes. Ko hokejā nozīmē neattaisnoti? Ja netur nervi un tu iebliez savam pretspēlētājam ar nūju pa galvu – tas ir neattaisnoti, jo sevi ir jāmāk savākt. Bet – ja pretinieks izskrien viens pret vārtiem un tu kritienā viņu nogāz – tas ir attaisnoti? Kā mūsu Dinamo tagad novilks šo robežu? Neticu, ka tā ir Sējēja ideja, jo viņš kā bijušais profesionālais hokejists labi saprot, ka neviens laukumā šajā vecumā neiet ar domu – eh, šodien paslidināšos, bet rīt – tad gan parādīšu visu, uz ko esmu spējīgs. Tādā vīzē varam iztēloties, kas darās hokejistu galvās, ja viņiem ir pateikts – sodīsim, ja būsiet neattaisnoti... Par agresīvu presingu varam aizmirst, jo tas parasti ir uz noteikumu pārkāpumu robežas. Kurš gribēs maksāt no savas kabatas par to, ka trenerim vajag, lai hokejists būtu agresīvs – attiecīgi, potenciāls jaunā soda mēra klients? Vai šādas darbības nepazemo treneru kolektīvu, jo tagad sanāk, ka viņi ar komandu netiek galā. Jo redz – ja večiem pasaka, ka viņiem būs par pārkāpumiem jāmaksā, tad viņi sāks spēlēt labāk. Vai tas ir pēdējais, kas šai komandai ir vajadzīgs, lai labi spēlētu hokeju? Tad jau nevajag trenerus – iedodam katram pa sarakstam ar soda mēriem un rukājam uz nebēdu: neprecīza piespēle – sods 100 eiro, pārmetiens – 250 eiro, nenosegts spēlētājs, kurš izdara metienu – 150 eiro. Ja vārtsargs ielaiž „ņemamu metienu” – 300 eiro... Un treneriem arī vajag savu tabulu: ja uz laukuma mača laikā nonāk vairāk hokejistu, kā paredzēts pēc noteikumiem – galvenais maksā kluba kasē 500 eiro, palīgi – pa 100. Ja spēlētājs saaukstējies, maksā jau komandas ārsts, ja salūzt nūja – sodīts tiek ekipējuma menedžeris... Tādā veidā mēs sasniegsim sterilitāti visā! Izklausās absurdi? Bet, vai absurdi nav sodīt profesionālus hokejistus par tā sauktajiem neattaisnotiem sodiem? Tātad – droši vien būs speciāla komisija, kas pateiks – kas ir attaisnojums. Tad vēl vajadzēs nest uz treniņiem vecāku parakstītas zīmes, kas pamatos, kāpēc vakar „jūsu dēls uz laukuma izskatījās tik švaks”... Ja viņš ir tik aprobežots, ka neattaisnoti skraida pa laukumu un izpildās, tad – kāpēc viņu vispār kāds ņēma šajā komandā. Klau, Normund, te jau velk uz tavu pusi...

Nu, labi – pajokojāmies. Taču vārdam panika pēc ceturtdienas mača jau būs cita nozīme. Jo pretinieks – izsalcis ne tikai pēc uzvarām vien... Bet mēs – gribam pierādīt, ka ne jau soda sankcijas nosaka mūsu spēles kvalitāti. Pieaugušo pasaulē tā tam vajadzētu būt.