Piektā diena Barselonā. Divas vietas labāko sešiniekā

Mēdz jau teikt, ka izloze ir akla, bet tik akla tā ir bijusi reti kad. Un atkal nezin kāpēc par labu mājiniekiem. Mūsu sieviešu izlasei 4x100 metru stafetes pusfināla skrējienā tika pielozētas četras no sešām sezonas spēcīgākajām vienībām Eiropā – sezonas līdere Krievija, 3. vietas īpašniece Francija, 5. rezultātu uzrādījusī Polija un sesto – Lielbritānija. No 2. skrējiena komandām Latvijas uzrādītais rezultāts bija vislēnākais (45,09 sekundes), bet Bulgārijas un Norvēģijas komandas šosezon startējušas nebija.

Tāpēc Marlēnai Reimanei, Ievai Zundai, Sandrai Krūmai un Jekaterinai Čekelei galvenais uzdevums bija maksimāli precīza stafetes maiņas veikšana un iespējami labāka rezultāta uzrādīšana. Tas arī tika īstenots ar jaunu sezonas labāko rezultātu (44,92 sekundes), kas ir trešais visu laiku labākais rezultāts šajā stafetē Latvijā. Arī pēdējās mūsu meitenes nepalika, jo aiz muguras tika atstāta ne tikai Norvēģija savā skrējienā ar Okparaebo priekšgalā, bet arī... viena no galvenajām favorītēm uz zeltu Vācija, kurai neveiksmīga bija pēdējā stafetes maiņa. Tā kā Latvijas sieviešu 4x100m stafetes komanda lielajās sacensībās startēja pirmo reiz, 16. vieta ir labs rezultāts (turklāt atgādināšu vēlreiz, ka sportistes, kuras Barselonā startējušas par savu vai sponsoru līdzekļiem, pusi no tiem atpelnījušas). Salīdzinājumam – pat Latvijas „visu zvaigžņu izlase” (I. Grigorjeva, V. Ikauniece, L. Ždanovska un L. Olijara) ar savu 1983. gadā uzstādīto Latvijas rekordu (44,41 s) šodien būtu bijušas tikai divas vietas augstāk.

Atlika vēl divas pēdējās Latvijas cerības, jo rītdienas sacensībām neviens no mūsu sportistiem nav kvalificējies. Pirmais cīņā iesaistījās lodes grūdējs Māris Urtāns. Tikai ar 3. mēģinājumu iekļuvis finālsacensībās, pastāvīgi (un uzmanīgi, testējot savainoto cirksni) uzlabojot sniegumu, Urtāns jau bija paveicis to, kas vēl nekad viņa sportista mūžā nebija bijis pa spēkam lielajās sacensībās – iekļuvis finālā. Tiesa, pēc šiem trim mēģinājumiem kāja par sevi atgādināja ar pilnu sparu. Otrs Māra uzdevums bija labs rezultāts (apmēram divdesmit ar pusi metru tālumā).
Šodien Māris sāka pēc līdzīga scenārija kā kvalifikācijā. Starpība tikai tā, ka pirmais mēģinājums bija krietni tālāks – 19,81 metrs (7. vieta pēc pirmās grūdienu sērijas). Otrajā jau 20,12m (jau sestā vieta), trešajā, kad lode atkal trāpa 20 metru apzīmējošo lentu – nullīte, tomēr joprojām sestā vieta. Ceturtajā grūdienā Urtāns tiek galā arī ar otru uzdevumu – 20,56 metri (tikpat tālu, cik trešajā vietā esošajam personisko rekordu labojušajam horvātam Mulabegovičam), bet piektajā vēl uzlabo savu rezultātu uz 20,72, izvirzoties 3. vietā! Arī 6. raidījumā ļoti respektējamie 20,64 metri, tomēr tieši pirms viņa latviešu sapņiem punktu pieliek 32 gadus vecais vācu veterāns Ralfs Bartels... Un sākas apbalvošanas ceremonija, kas uz sešām minūtēm aizkavē pēdējo Māra raidījumu...
Pirmo divu vietu ieguvēji – pasaules eksčempions, Pekinas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs un tagad Eiropas čempionāta sudraba medaļas laureāts pirms četriem gadiem Gēteborgā baltkrievs Mihņevičs un Pekinas spēļu čempions un pagājušā gada pasaules čempionāta 2. vietas ieguvējs polis Majevskis šoreiz bija citā līgā visu finālsacensību laiku. Nu jau Eiropas eksčempions un 2002. gada bronzas medaļas ieguvējs, 2009. gada pasaules čempionāta bronzas laureāts Bartels viņiem pievienojās pēdējā grūdienā. Par ceturto vietu šādā kompānijā nav, ko kaunēties, un daudz netrūka, ka Urtāns būtu ieņēmis kāda no viņiem vietu uz goda pjedestāla! Māris ir izdarījis visu, ko plānoja un varēja izdarīt. Lielisks sniegums!

Ar startu Latvijas, panākumiem bagātākajā vieglatlētikas disciplīnā – šķēpa mešanā līdzjušana šajā Eiropas čempionātā beidzās. Ērikam Ragan jau pēc pirmajiem trim finālsacensību mēģinājumiem. Pēc laba pirmā metiena neizdevās noturēties sektorā, bet pārējie divi (76,93m) bija pietiekami, lai apsteigtu ukraini Kosinski. Iespējams, šodien varēja samest 80 metrus, bet 35 gadu vecumā sacensību otrajam vecākajam (aiz krieva Sergeja Makarova) dalībniekam Ragam panākums ir jau pati iekļūšana finālā.

Ainārs Kovals Latvijas kanti turēja ilgāk. Jau pirmajā mēģinājumā 81,19 metru (tobrīd 5. labākais rezultāts), bet tas arī palika labākais Aināra mēģinājums. Kā parasti finālā „atmodies” bija visu triju lielo titulu vienlaicīgais īpašnieks norvēģis Andreass Torkildsens, kuram ar diviem personiskajiem rekordiem līdzi turēt mēģināja vācu talants de Cordo un beigās pabaidīja arī soms Pitkameki. Kovals izcīnīja 6. vietu. Arī soms Virkala uz papīra bija stiprāks par Aināru, bet no tiem, kam it kā vajadzēja būt aiz viņa, priekšā tikai ukrainis Pjatņica. Toties aiz muguras Makarovs un divi vismaz 86,45 metrus metušie čehi. Pirmsstarta prognozēs es tik optimistisks nebūtu, kāda izvērtās nobeiguma liste šajā sporta veidā Kovalam. Arī par rezultātu nav vērts kaunēties, jo labākais rezultāts šosezon ir tikai par apmēram metru tālāks. Turklāt no Latvijas sportistiem labāk Barselonā startējuši tikai Radeviča un Urtāns.