Paļaujamies tikai uz "ārzemniekiem"?

Baltijas handbola līgā esam pastarīši. Pat nespēlējot vairs šajā līgā labākajiem Baltkrievijas un vienam no spēcīgākajiem Krievijas klubiem no Sanktpēterburgas, mūsu komandas - LSPA un Dobeles TENAX - ir pēdējās vietās. Tā tas bija pagājušajā sezonā, tā tas ir šajā sezonā. Izskatās, ka vienīgos punktus un uzvaras mūsu komandas spēj gūt tikai savstarpējās spēlēs, bet gan Lietuvas, gan Igaunijas komandām, kā arī Somijas eksčempionam vairs tikai zaudē, turklāt spēļu lielākajā daļā - diezgan bezcerīgi. Latvijas izlases sniegums Rīgas Domes kausa izcīņā Baltijas handbola līgā tikai lieku reizi apliecināja.

Ja Latvijas izlases rindās nebūtu spēlētāju no ārzemju klubiem, tad mēs šajā turnīrā būtu labākajā gadījumā trešajā vietā, turklāt nav nekādas garantijas, ka tikai ar vietējiem spēlētājiem būtu uzvarēja arī Lielbritānija. Latvijas izlases galvenais treneris Valdis Labanovskis šo turnīru bija iecerējis kā tuvāko rezervju pārbaudi un pirmām kārtām tas attiecas uz Latvijas virslīgas klubu spēlētājiem. Vielu pārdomām viņš ieguva. Divi trīs spēlētāji noteikti būs palīgi, taču diemžēl viņu lomas būs epizodiskas. Vēl lielāks diemžēl ir par to, ka atšķirība gan meistarībā, gan fiziskajā sagatavotībā starp "ārzemniekiem" pat no Vācijas 3. līgas un Latvijas virslīgas spēlētājiem kļūst arvien lielāka. Kā trenējaimes ikdienā, kā pilnveidojamie, tā arī spēlējam, tik gatavi arī esam... Citādi nekad arī nebūs.

Igaunijas izlase bija gandrīz labākajā sastāvā un tā šajā turnīrā bija galvastiesu pārāka par pārējām, turklāt igauņu vietējo klubu spēlētāji ne tikai daudz spēlēja, bet daudz arī izdarīja un nereti izcēlās ar asprātīgu spēli, ar interesantiem risinājumiem un labu kā tehnisko, tā taktisko un fizisko sagatavotību. Igaunijas izlases sastāvā bija 10 spēlētāju no vietējiem labākajiem klubiem Pilvas "Serviti" un HC "Kehra". Lietuvas izlasē vispār bija tikai divi spēlētāji no ārzemju klubiem un tikai viens no viņiem - saspēles vadītājs Aidens Malašinsks no spāņu "Granollers" - ir stabils pamatsastāva spēlētājs. Visi pārējie bija pašmāju klubu spēlētāji, tā ka šo Lietuvas komandu varēja saukt par Lietuvas klubu izlasi. Ja mūsu izlases rindās nebūtu kaut vai 3-4 "ārzemnieku" (piemēram, Borodovska, Krištopāna, Grišanova un Kukšas), tad mēs šai Lietuvas izlasei būtu zaudējuši "bez variantiem". Nekāds pārsteigums tas diemžēl arī nebūtu, jo Baltijas handbola līga tam ir ir spilgts apliecinājums. Pārspīlēju? Nākamajās BHL čempionāta spēlēs ir iespēja apliecināt pretējo. Ārzemju klubu spēlētājiem arī vajadzētu būt labākajiem, citādi taču viņus izlasē nemaz nebūtu vērts aicināt, bet ne jau tas satrauc - bažas rada tas, ka starpība starp vietējo klubu spēlētājiem un "ārzemniekiem" pat ne no virslīgu klubiem kļūst arvien lielāka un izlases kandidātu loks no vietējo klubu spēlētājiem līdz ar to kļūst arvien mazāks. Ko var spēlēt, ja puslaika vidū jau ir esi beigts fiziski?

Varbūt Igaunijā un Lietuvā rokasbumbā ir daudz vairāk naudas? Muļķības. Kaimiņvalstīs arī nav nevienas pilnīgi profesionālas komandas (vistuvāk tam ir Pilvas komanda), taču laikam ir cita attieksme un laikam daudz labāk sakārtota (īpaši Igaunijā) handbola samniecība visos līmeņos. Ir pēdējais laiks aizdomāties un sākt rīkoties nevis tikai gausties. Tā nav, ka mūs neparādītos talantīgi spēlētāji, taču laikam jau pietrūkst darba ar tiem (nupat notikušajās U18 izlašu spēlēs Latvija pārliecinoši zaudēja gan Lietuvai, gan Igaunijai, turklāt ievērojami atpalika no sāncenšiem arī fiziskajā sagatavotībā), pietrūkst gan pašu spēlētāju, gan treneru mērķtiecības un vēlēšanās pilnveidoties. Bez tā nekas nenotiks. Ja nemainīsies pirmām kārtām pašu attieksme, tad pēc gadiem nebūs arī glābēju "ārzemnieku", jo nebūs, kam uz labiem ārzemju klubiem braukt. Nevajag sevi mierināt ar to, ka, raug, Islandes izlasē spēlē gandrīz tikai un vienīgi ārzemju klubu handbolisti. Labāk ir padomāt par to, no kurienes un uz kāda līmeņa ārzemju klubiem "salinieki" tiek. Starp citu, pilnībā profesionālu handbola komandu nav arī Islandē.