Ne tikai Rīgas "Dinamo" ir zem kritikas uguns...

Divi kolēģi vēl pirms Rīgas "Dinamo" spēles ar Maskavas "Dinamo" apsprieda, kā angliski pareizi būtu rakstāms "Biļete uz Somiju", domājot ar to rīdzinieku galveno treneri Peku Rautakalio. Runā, ka daži karstasinīgākie līdzjutēji jau esot pabijuši pie Somijas vēstniecības ar plakātu, lai Rautakalio brauc prom (kāds sakars Somijas vēstniecībai ar to, ka Rautakalio ir Rīgas "Dinamo" galvenais treneris - tas nu gan nav saprotams), bet kāds īpaši nepacietīgs fans jau esot sarīkojis akciju par "Dzelzs klints" atlaišanu. Un tas tikai pēc piecām (mačs ar maskaviešiem vēl nebija aizvadīts) spēlēm! Cik ļoti mums šī komanda tomēr nav vienaldzīga. Tas tikai priecē. Kura no akcijām būs tuvāk īstenībai, to lielā mērā parādīs rīdzinieku 12 spēles oktobrī. Varbūt aizmirstas būs visas akcijas?

Tikai slinkais nav izteicies par Rīgas "Dinamo" neveiksmīgo sezonas sākumu, kādu to diezin vai varēja paredzēt pēc pirmssezonas spēlēm un turnīriem, diezin vai tāda tā rādījās kaut vai pēc pirmā bezpunktu izbraukuma uz Kazaņu un Mitiščiem. Zaudēts, taču tik traki nebija (īpaši Mitiščos). Tad sekoja uzvara pār CSKA un priekšā bija vēl trīs spēles savā laukumā, turklāt divas no tām ar sava līmeņa komandām (Popradas "Lev" un Minskas "Dinamo"). Nekas neliecināja par trim nullēm pēc kārtas un, iespējams, tā iedomājās arī vismaz daži no spēlētājiem. Pekas Rautakalio prasībās nav nekā ārkārtēja - visa pamatā ir tas, lai katrā maiņā katrs atstrādā savu lomu par visiem simts procentiem pašatdeves un disciplīnas ziņā. Un pie tā arī ir jāpierod, to nevar iemācīties tik ātri. Ja kaut viens izkrīt vai nedaudz noslinko - pajūk visas maiņas pūles. Diezgan spilgts piemērs ir mūsu nomināli pirmā uzbrukuma maiņa, kurā pēc muguras savainojuma vēl nav labākajā sportiskajā formā Saša Ņiživijs. Kaut ko pārmest viņam nebūtu taisnīgi, taču iznāk, ka pašreiz tieši viņš ir pirmā trio "bremze". Cita lieta, kāpēc Rautakalio neatgriezās pie jau pārbaudītā varianta ar Džeimiju Lundmarku pirmajā trijniekā, jo viņam kopā ar zviedru Fredriku Varju un Miķeli Rēdlihu labi sanāca. No otras puses - tikai spēlējot, Ņiživijs arī var atgūt sportisko formu. Kas būs mainījies pirmajā maiņā un komandā kopumā, to varbūt redzēsim jau pirmdien Sanktpēterburgā - četras dienas starp spēlēm ir pietiekams laiks, lai būtu kaut nelielas pārmaiņas uz labo pusi. Tas ir laiks, kurā spēlētājiem pašiem arī ir, ko padomāt un pārvērtēt, jo nebūtu taisnīgi visu vainu par tikai četriem punktiem pirmajās sešās spēlēs (četras no tām mājās) novelt tikai uz galveno treneri vai treneriem.

Nemiers valda Kazaņā. Divkārtējiem Gagarina kausa ieguvējiem ir 4 uzvaras 7 spēlēs, komanda Austrumos ir piektā, bet tas nebūtu nekas - "Ak Bars" nevienā no KHL sezonām nav strauji startējis. Komandā esot slikta gaisotne, jaunajam galvenajam trenerim Vladimiram Krikunovam esot saspīlētas attiecības ar dažiem leģionāriem un viņš jau paspējis šajā sakarā izteikties - proti, ne jau es šos spēlētājus aicināju komandā, bet dāvinātam zirgam, kā zināms, zobos neskatās... Kazaņā daži jau iesaka mainīt Krikunovu, kamēr nav par vēlu un kamēr komanda vēl nav sadalījusies grupējumos, kamēr Krikunovs nav pavisam saplēsies ar leģionāriem, kuriem ir iebildumi pret "Mužika" komandas vadīšanas stilu un manierēm.

Pirms šīs sezonas ar pamatīgu naudas pieplūdumu savas ambīcijas apstiprināja Ņižņijnovgorodas "Torpedo" un - it īpaši - Čeļabinskas "Traktor". Ko redzam? "Torpēda" sāka ar trim uzvarām pēc kārtas, bet tad piedzīvoja trīs zaudējumus pēc kārtas un četrās spēlēs savā laukumā nebūt ne pret ierastajiem grandiem guva tikai vienu uzvaru (gluži kā Rīgas "Dinamo"!). Runu par trenera atlaišanu pagaidām nav, taču klusums nav mierīgs. Kā pa viļņiem spēlē "Traktor" - tikai divas uzvaras pamatlaikā 7 spēlēs ar sastāvu, kas ir nesalīdzināmi spēcīgāks nekā bija aizvadītajā sezonā. Neizpratnē par komandas sniegumu ir viens no talantīgākajiem krievu uzbrucējiem Jevgeņijs Kuzņecovs: "Nesaprotu, kas ar mums notiek. Vienu spēli aizvadām ļoti labi, bet tad divas pēc kārtas - briesmīgi, tad atkal viena divas spēlēs it kā labas, bet tad atkal nevaram neko..." Valerijam Belousovam Čeļabinskā ir īpaša uzticēšanās, viņš šajā pilsētā ir īpaša persona un tāpēc pagaidām tikai visradikālāk noskaņotie līdzjutēji jau atgādinājuši viņam par iešanu pensijā.

Vai pārliecinoši sāka sezonu Omskas "Avangard"? Tikai punktu ziņā tas ir Austrumos starp līderiem. Un vienmēr sīktais Astanas "Barys"? Tas ir tikai sezonas sākums. Tikai par to un ne par ko vairāk ir runa.