Starp kaķiem maisā un sviestmaizēm ar desu…

30. aprīlis ir diena, kurā KHL komandām jānosauc spēlētāji, kurus tās aizsargās. Skan dīvaini, taču arī NHL pastāv šāda kārtībā. Komandas menedžeris veic tā saukto formālo līguma piedāvājumu un, ja tas tiek darīts, tad citiem gar šo hokejistu vairs nav nekāda darīšana. Vismaz līdz brīdim, kāmēr norit sarunas par katra personāža individuālo kontraktu. Kvalifikācijas piedāvājums vēl nenozīmē, ka spēlētājs noteikti paliks šajā komandā, taču tas skaidri parāda, kāda ir kluba stratēģiskā vēlme attiecībā pret konkrēto meistaru. Jēga ir aizsargāt tos, kam vēl nav 28 gadu slieksnis – ar vecākiem kadriem notiek brīvā tirgus sarunas. Rīgas Dinamo menedžeris Sējējs aizsargāto hokejistu sarakstā ielicis sešus, kurus viņš šobrīd noteikti negribētu atdot citiem. Tie ir – Dārziņš, Sotnieks, M.Rēdlihs, Galviņš, Meija, Karsums. Savukārt, Bērziņš, kas arī atbilst šai vecuma kategorijai, te nav ticis, kas nozīmē – domā pats, vecīt…
- Es Armandam teicu – ja pastrādāsi labi vasaras treniņnometnē un pierādīsi sevi no jauna, tad durvis uz komandu būs vaļā, bet šobrīd – nav neviena iemesla, lai kaut ko dāvātu avansā, - tā par savulaik NHL draftēto centra uzbrucēju saka Sējējs: - Saprotams, ja viņu savā pulkā grib redzēt citi – lai veicas! Bet mēs pagaidām ar Bērziņu nerēķināmies.

Kas notiks vai jau ir noticis ar tiem nosauktajiem sešiem? Viscerīgāk vedoties sarunas ar Galviņu un Dārziņu. Dinamo menedžeris pat esot patīkami pārsteigts, cik elastīgs savā turpmākā karjeras solī esot pirmais no šiem diviem. Lai gan sezonas laikā licies, ka tieši ar Gunti vajadzēs bakstīties visilgāk un sarežģītāk. Daļēji arī tāpēc, ka līdzšinējā darba alga Galviņam patiešām bija neadekvāti maza tam pienesumam, ko viņš demonstrēja uz laukuma. Taču – tas atkal ir komandas ieguvums, ka savulaik izdevās noslēgt tieši šādu līgumu. Arī ar Lauri praktiski esot panākta vienošanās par naudas lielumiem un noteikumiem, kas ir vēl viena labā ziņa. Dārziņš ir viens no tiem jaunajiem Dinamo uzbrucējiem, kuru ļoti nopietni sezonas otrajā pusē uzlūkoja varenie AK Bars. Nedomāju, ka pēc play off spēlēm šī gribēšana mazinājās, taču acīmredzot, hokejists šobrīd ir objektīvi izsvēris – par kādu cenu viņš varētu doties meklēt laimi uz citu KHL pilsētu. Var pieņemt, ka izteiktais Dinamo piedāvājums Dārziņam ir gana konkurētspējīs arī ar citu Eiropas valstu līgu kairinātājiem, kur Lauris varētu mierīgi atrast sev jaunu darba vietu. Pagaidām buksējot sarunas ar Karsumu un Miķeli Rēdlihu. Viņiem abiem labs aģents – Pols Teofanus. Attiecīgi, Sējējs var rēķināties ar nopietnu presingu, kas beigās var beigties ar…neko. To Normunds saprot, tāpēc kasa pakausi, lai izdomātu argumentus, ko likt pretī otrai sarunu pusei. Faktiski jau vārdam arguments ir tikai viens tulkojums šajā situācijā – naudas daudzums, ko Dinamo šiem hokejistiem var piedāvāt. Aizsargājot šos hokejistus, Rīga patur iespēju kontrolēt situāciju, taču – ja būs gribēšana no citiem, nez vai Savickis, Ulmanis&Co spēs pacelt šo spēlētāju paģērētās intereses. Protams, ja vien pēc abu uzbrucēju pakalpojumiem kāds šobrīd KHL ietvaros dzenās par katru cenu. Te drīzāk Teofanus varētu žonglēt nevis ar KHL, bet Eiropas piedāvājumu. Meijam vienkārši vajadzētu paņemt to, ko viņam dod, jo pamats izaugsmei ir ielikts labs un tadā gadījumā būs arī cerīgs turpinājums, savukārt, Sotnieks drīzāk aizbrauks uz Ameriku… Vismaz šo rindu autors šādā izvēlē saredz daudz lielāku pragmatismu, jo Kristaps veiksmes gadījumā patiešām var atrast laimi viņpus okeāna. Saprotams, ja vien dūša ir augstāk par papēžiem un potītēm.

Kas vēl notiek ap Rīgas Dinamo katlu? Par aizsargu Reķi visi tā kā jau ir dzirdējuši – viņš Sējējam ir jau kabatā. Citam vācietim Vasiļjevam arī būtu sirds Rīgā, taču Krēfeldē viņam tagad vācot naudu gandrīz vai kā gadatirgū – katrs no komandas līdzjutējiem esot gatavs kaut vai samest maisā pa savam iekrātajam eiro, lai tikai Herberts paliktu. Dinamo viņa algu diez vai varēs pacelt… Runāts ticis ar Daugaviņu, kam vēl palicis vēl viens gads divvirziena līgumā ar Otavas Senators – skaidrs, ka Kasparam acis spīd, taču ir dažas nianses. Pirmkārt, viņš noteikti vēl nav sapratis, vai spēs sev izkarot vietu NHL klubā – Otavai ir pilns ar hokejistiem, kam ir garantēti vienvirziena līgumi. Otrkārt, pēc KHL pirmās sezonas drafta, tiesības uz Daugaviņu pieder Torpedo. Jā, jā – kāds varbūt ir aizmirsis, taču tieši šis krievu klubs pērn nolēma uzlikt ķepu uz latvieša hokeja tiesībām šajā līgā. Tagad Dinamo menedžments pārrunu kārtā vēlas saprast, kas būtu jāupurē, lai Daugaviņš tiktu mūsu pilsētai. Viens no ceļiem – piedāvāt samainīties ar drafta tiesībām. Mēs pērn draftā piecirtām tādu Aināru Podziņu, no Kriļja Sovetov hokeja skolas. Iespējams, ka tieši šāda rokāde varētu piesiet krieviem dūšu, jo grūti iztēloties, ko vēl mēs varētu šajā veikalā piedāvāt. Aizsargu galā diezgan konkrēti iezīmējoties jaunā Andersona stāvs, kas pērn maisījās pa Čehijas līgu, bet šajā pavasarī visai stabili aizstāv savas pozīcijas Latvijas izlases treniņnometnē pirms pasaules čempionāta. Sējējs uzskata, ka ar šo hokejistu viņš faktiski jau ir panācis vienošanos, kas vēlreiz norāda uz Sotnieka krāsām un viņa iespējamo došanos pāri jūrām... Par sarunām ar veco galu, kurā galvenie personāži ir trīs vaļi – Ozoliņš, Ņiživijs un Masaļskis – pagaidām skaidrības nav. Vien zināms, ka ar Ozoliņu runās pats Savickis, savukārt par abiem pārējiem Sējējs saka – nu, tik daudz, kā viņi prasa, mēs noteikti nevarēsim pavilkt. Varbūt, lai arī šie divi iet un runā ar akcionāru... No pārējiem vien zināms, ka Sorokinam nekas nav piedāvāts un ar viņu nav pat runāts, bet citi vēl sēž piedāvājumu ierakumos...

Leģionāru meklējumos esot apzināts interešu loks. Visticamāk, Dinamo kreklā jaunajā sezonā redzēsim čehu uzbrucēju Lukašu Kašparu, ko Sējējs gribēja dabūt komandā jau pērn, taču toreiz hokejists vēl dzīvoja ilūzijās par savu iespējamo karjeru NHL kluba Filadelfijas Flyers. Neiekļuvis kluba pamatsastāvā, Kašpars novembrī parakstīja līgumu ar somu klubu Karpat, kur viņu šopavasar play off laikā vēlreiz uzmeklēja un apskatīja Sējējs. Vien jāatgādina, ka Kašparu 2004. gadā ar 22. kārtas numuru NHL drafta pirmajā kārtā izvēlējas Sanhosē Sharks – viņš tiek saukts par čehu talantu, kura spējas lielā līga nav pratusi novērtēt vien neveiksmīgu apstākļu sakritību dēļ. Ražens augumā, fiziski spēcīgs, bezbailīgs, centīgs – tā viņu raksturoja savulaik Sharks skauti. Rīgai uz papīra viņš piestāvētu, vēl jo vairāk tāpēc, ka Šuplers tīri mentāli varētu viņu saukt par savējo. Ja reiz jaunajam Hosam iepūtām karjeras burās citus vējus, varbūt šis čehu tīrradnis ies pa šo pašu ceļu? Starp citu, Sējēja un Šuplera pierakstos esot vēl vairāki čehi un slovāki, kuri šobrīd tiekot uzrunāti un pierunāti. Menedžeris un treneris viņus visus labi pazīstot, bet uzvārdi vēl netiek saukti – lai nenoskauž... Līdzīgi kā notika gadījumā ar nu jau bijušo Daugaviņa AHL kluba komandas biedru Džošu Henesiju. Šo divdesmit piecus gadus veco centru mēs bijām jau teju, teju sarunājuši, kad ceļam pārskrēja Šveices kaķis no Lugano komandas. Sējējs saka, ka tur liela loma esot bijusi hokejista aģenta spārnu vēzieniem – šiem Eiropas klubu un KHL līdzāspastāvēšana esot maize ar desu un gurķi... Dinamo šajā reizē esot palikusi gribot, bet nevar teikt, ka muļķos. Dažos gadījumos komanda skraida pa pasauli ar ķeseli, citos – pats hokejists maisa gaisu... Piemēram, aktīvi sevi brīvajā tirgū šajā pavasarī pieteicis austriešu uzbrucējs Olivers Zecingers, ko Eiropā jau iesaukuši par ... team killer. Katru sezonu savulaik Nešvilas Predators sarakstos iekļuvušais (nevienu spēli NHL tā arī neaizvadīja) maina klubus un tā jau pēdējos desmit gadus... Viņa pakalpojumi bīdīti arī Rīgas virzienā, kam par argumentu kalpojis arī viņa sniegums Austrijas nacionālajā izlasē. Taču diez vai šoreiz puika šajā galā iederētos, vēl jo vairāk, ka ir kam paprasīt viedokli – Tamperē, Lincā, Vīnē, Davosā u.t.t. Mēģinājis tikt arī NHL, taču tuvāk par 21 spēli Milvoku admirāļos (AHL) viņam nav sanācis. Skauti saka – solīdi fiziskie dotumiem, taču mentāli viņam labās komandās neesot ko darīt. Tāpēc jau arī Nešvila viņu izbrāķēja... Ja mēs Rīgas Dinamo saucam par labu komandu, tad, šķiet, ar vienu Arnasonu mūsu vēsturiskajai atmiņai vajadzētu kādam laikam pietikt...