Vai Ārsmtronga ēna nomāks arī Latviju?
Sports balstās uz varoņiem. Dažreiz varoņu ēnas puses tiek piesegtas, jo stāsts ir par biznesu, par sporta veida tēlu kā tādu. Taču reizēm pienāk brīdis, kad nāk citi varoņi, bet vecie, gluži kā Jūrmalas domē, tiek uzmesti. Lensa Ārmstronga sāga ir liels trieciens riteņbraukšanai kā sporta veidam. Sāk pat runāt par riteņbraukšanas izņemšanu no olimpisko spēļu programmas, distancēties sāk sponsori. Vai Ārmstronga atstātā postaža var sasniegt arī Latviju?
Pērn, kad pēdējo reizi runāju tobrīd vēl tikko ievēlēto Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidentu Igo Japiņu, Ārmstronga skandāls nule kā bija sācies, viņa nevainības plīvurs bija tikpat kā norauts. Tiesa, līdz Opras šovam tobrīd vēl bija tālu. Japiņš jau tad kratīja galvu – viss, kas notiek, galīgi nenāk par labu pašam sporta veidam. Tagad, kad Ārmstronga stāsts ir sasniedzis savu apogeju, daudz kas brūk un gāžas. „Šis ir kā noslēgums tam visam, kas pēdējā laikā notika,” pēdējā laika procesus atzīmē Igo Japiņš, LRF prezidents. Ārmstronga varoņdarbiem nu jau ir cits skanējums, lai to, ka visas uzvaras ir sasniegtas ar dopinga palīdzību, - to tāpat visi saprata. Jo kā gan citādi tādā līmenī vispār ir iespējams profesionāli nodarboties ar sportu? Nebūsim naivi – nav. Un arī tie retie, kas nav vēl pieķerti, lieto.
Bet par to šoreiz nav stāsts. Stāsts ir par to, kas paliek pāri un ko tas maina. Mūsu gadījumā, vai mums būtu jāuztraucas, ka riteņbraukšanu izņem no olimpiskās programmas? „Kaut kas tāds varētu notikt tikai tad, ja atklātos, ka UCI (Starptautiskā Riteņbraukšanas federācija) būtu iesaistīta kaut kur. Man jau liekas, ka UCI tomēr ar dopinga problēmu cīnās. Acīmredzot viss ir tā ielaists, ka neko daudz šī cīņa nedod. Jāsaka gan, ka visu laiku attīstās tehnoloģijas, tiek atklāti jauni veidi kā apiet sistēmu,” norāda Japiņš. Skaidrs, ka rijēji vienmēr ir pussolīti priekšā apkarotājiem, tāpēc arī netiek pieķerti. Šajā ziņā iezīmējas bezspēcība un arī profesionālā sporta kultūra, kas ir tāda, kāda tā ir. Japiņš norāda, ka versijas par to, kas tagad mainīsies, ir dažādas, tai skaitā arī izmaiņas cīņā pret dopingu. Taču pagaidām vēl ir sprādziena šoks, nekas konkrēts globālo tīmekli vēl neaplido.
Japiņš piekrīt, ka Ārmstronga skandāls ir brangākais, kāds jebkad riteņbraukšanu ir ķēris, taču ne tuvu nav pirmais. „Dažus gadus atpakaļ Ulriha skandāls bija smags trieciens visam riteņbraukšanas tēlam. Parasti gan šādi skandāli skar tikai profesionālo sportu, amatieru un jaunetnes sportu tas parasti neķer,” norāda Japiņš, piebilstot, ka mēs Latvijā tāpēc arī spiežam un pēdējiem diviem. Kas nu izsitas, tie – malači. Un lai paši domā, kā vilku barā izdzīvot, palikt tīriem, ja vien tas vispār ir iespējams...
Atgriežoties pie Ulriha un citiem dopinga skandāliem riteņbraukšanā, vislielākā rezonanse parasti ir sponsoru vidē. Raugi, saistīt sevi ar šo sporta veidu daudzi negrib, bet tos, kuri svārstās, veikli pārvilina citi sporta veidi, piemēram, futbols. Droši vien, ka kas līdzīgs arī varētu notikt tagad, lai gan maz ticams, ka tik masveidīgi, ka būs novērojamas milzīgas pārvērtības. Galu galā katrs taču pats labi zina, kur ir ielīdis. „Grūti pateikt, kā šis skandāls iespaidos sarunas ar sponsoriem Latvijā, taču šis skandāls – tas tomēr ir profesionālais sports, kāda mums Latvijā nav,” norāda Japiņš, kurš pats ir ļoti daudz pieredzējis, meklējot atbalstītājus riteņbraukšanai un darījis to gana veiksmīgi. Viņš norāda, ka ar katru cilvēku sarunas, protams, ir atšķirīgas, taču lai Ārmstronga palaidnību nākšana gaismā tagad ko mainītu Latvijā? Maz ticams, taču iespējams.
Japiņš uzskata, ka lielos vilcienos nekas riteņbraukšanā nemainīsies arī pēc šā skandāla. „Es domāju, viss turpināsies un notiks tāpat. Piemēram, „Tour de France” ir tik liels pasākums. Var jau visu šo skandālu dažādi pagriezt, bet no visa tā kopuma, tie ir tikai daži izņēmumi. Viens tiek pieķerts, otrs pēc kāda laika, tad – trešais,” norāda Japiņš. Lūk, ja reizē pieķertu uzreiz 10 labākos, tad gan būtu cits stāsts, bet tā – šaujot pa vienam – viss ar laiku nostājas savās vietās. Galu galā riteņbraukšana bija, ir un būs liels bizness, vietā nāks jauni varoņi.
Pagaidām sprāgušā ziepju burbuļa aromāts vēl joprojām virmo virs visas pasaules sporta sabiedrības galvām. Daudz nezināmā, taču mums par ko uztraukties pagaidām nav. Tiesa, ja tiešām SOK turpinās apsvērt jautājumu par riteņbraukšanas lomu olimpiskajā programmā, tad Lensa Ārmstronga „pēkšņās krāpniecības” sekas izjutīsim arī mēs. Pagaidām – viss mierīgi, norāda federācijas galva.
[+] [-]