Nenobriedušie papucīši un Zemgus Girgensons

Īsumā izstāstīšu fabulu. Novembra otrās nedēļas beigās Kopenhāgenā notika piecu junioru izlašu turnīrs hokejā. Latvijas U-20 izlasei tā bija viena no pēdējām pārbaudēm pirms pasaules čempionāta, taču uz Dāniju neaizbrauca trīs no HK "Rīga" izsauktie spēlētāji - aizsargs Artūrs Salija, uzbrucēji Juris Upītis un Vladislavs Dobreņkijs. Iemesli, lai neierastos izlasē, drīkst būt tikai divi - slimība vai trauma. Taču, kā vēsta neoficiāla informācija, tad viens no trijotnes nav bijis nedz slims un arī savainojums nav bijis tāds, lai nespēlētu hokeju.

Tā kā pirms Vankūveras olimpiskajām spēlēm viens no "Dinamo" dižvadoņiem Guntis Ulmanis jau bija pabrīdinājis neraut pušu zarnas - tās vēl būšot vajadzīgas KHL - Latvijas Hokeja federācija pēc 15. novembra valdes sēdes izplatīja diezgan skaļu paziņojumu. Citāts: "LHF valde cītīgi sekos, lai netiktu pārkāpti IIHF un LHF noteikumi, kuros teikts, ka spēlētājam, kurš izsaukts uz spēlēm kādā no valsts izlasēm, nav tiesīgs spēlēt sava kluba sastāvā laika posmā, uz kuru spēlētājs atlaists vai viņam bija jābūt atlaistam uz kādu no valsts izlasēm. Šajā gadījumā iet runa par Latvijas U-20 hokeja izlasi. Gadījumā, ja klubs atsakās atlaist spēlētāju vai atsakās to darīt, LHF valde var pieņemt lēmumu piemērot naudas sodu vai arī pat diskvalificēt spēlētāju. Šajā sakarībā LHF valde prasīs HK "Rīga" vadībai paskaidrojumus par izsaukto spēlētāju nepiedalīšanos Latvijas U-20 izlases sastāvā turnīrā Dānijā. Ir sarūgtinājums un bažas par dažu Latvijas jauno hokejistu patriotismu un godu pārstāvēt savu valsti starptautiskajā mērogā. Latvijas izlasē hokejistiem ir jāspēlē patriotisku jūtu vadītiem aizstāvot valsts karoga krāsas un klubu pozīcijai šajā jautājumā ir jābūt lojālākai, jo valsts izlase ir prioritāra jebkurā sportā."

Manuprāt, pilnīgi pareiza federācijas nostāja. Varbūt dažs vārds mazliet par skaļu, bet atgādinājums, kurš te saimnieks, ir laikā un vietā. It sevišķi, ja viens no trim izlasē uzaicinātajiem Kopenhāgenas turnīra laikā trenējās kopā ar "Dinamo". Gan jau klubs un federācija savas attiecības sakārtos, taču, lasot atsauksmes delfos, sapratu, ka nesaskaņas tiek sankcionētas arī dažās ģimenēs.

Lūk, ko raksta kāds, kurš sevi nosaucis par Tēvu: "Dēlus trenējam par savu naudu, valsts neko ne tikai nedod, bet pat nekādā veidā nepalīdz un neatbalsta ne ar ko. Lipmans ir miljonāru sarakstā un arī neko bērnu sportam nav ziedojis, tā kā par patriotismu labāk nerunāsim, sākiet maksāt par dalību izlasē." Un viņam pievienojas kāds Pokemons: "Lai tas Lipmans iet uz vienu vietu. Un spēlēt izlasē ir katra paša spēlētāja izvēle. Ne LHF ir maksājusi par treniņiem (viss no vecāku naudas), ne arī, kā citādi palīdzējusi. Tagad, kad ir sasniegts kaut kāds līmenis par savu personīgo naudu, viņiem, redz esot vajadzīgi. Bet kur bija agrāk, kad vajadzēja palīdzību? Lai nemaz te nespēlē uz sportistu patriotiskajām jūtām!!!
Cilvēks dzīvo vienreiz mūžu un ja sportisti ir ieguldījuši savu naudu, ir tiesīgi arī izvēlēties, kā spēlēt, pelnīt naudu un dzīvot tālāk." Un vēl viens viedoklis, ko raksta Arī tēvs: "Tu, biezlūpainais radījum, ko tu esi devis mums! Es savam dēlam esmu centies visu atmaksāt pats, kā arī meklējis sponsorus, vedis uz treniņiem, treniņnometnēm, pircis inventāru, lai sasniegtu kaut kādu līmeni. Pats rāvies vairākos darbos. Par to naudu, ko izlietojām daudzu gadu garumā varēja nopirkt jaunu, labu māju. Tagad šis mūlis vēl grib kaut ko paģērēt!
Zini, ko Lipman! Paši to visu esam sasnieguši bez tavas palīdzības, tagad arī paši lemsim, kur un kā spēlēt!"
Varam jau teikt - jā, tie jau tikai kārtējie anonīmie smērējumi, kas nav vērā ņemami, taču mani biedē šo papucīšu pašpārliecinātība, šaurās pieres un arī pārliecība, ka es, lūk, esmu izaudzinājis jauno Balderi un tu, Kirov, jau nu nebūsi tas, kurš noteiks, kur jaunā zvaigzne spēlēs... Klubu līmeni, protams, to nevar diktēt ne Lipmans, ne kāds cits, taču, kamēr vien šie puiši ir Latvijas hokejisti, tikmēr izlases lietās Kirova kantorim sava teikšana ir. Līdz pat spēlētāja diskvalifikācijai. Ja tas neapmierina, tad krasākais solis ir pāreja kādas citas valsts pilsonībā.

Nebūt neuzskatu, ka Latvijā un arī Latvijas Hokeja federācijā viss ir labāk nekā paradīzē, BET.
1. Visi jaunie hokejisti, kam pienācis laiks spēlēt U-18 un U-20, vismaz septiņus astoņus gadus ir saņēmušas LHF un arī VALSTS atbalstu. Treknajos gados valsts deva 50 000 latu jaunatnes čempionāta sarīkošanai, bet kopā ar sponsoru naudām, četrus piecus gadus LHF jaunatnes čempionātiem ik gadu tērēja 120 000 - 140 000 latu.
2. Arī šogad un pērn LHF bērnu jaunatnes hokeja čempionātam tērē 40 000 - 50 000 latu (valsts atbalsta vairs nav, paši zinām, kāpēc). Kā šis atbalsts izpaužas šogad? Mazajās vecuma grupā (U-12, U-14) tie ir 50 lati par katru mājas spēli; lielajās (U-16, U-18) - Ls 60. Plus tiek apmaksāts divu laukuma tiesnešu, sekretāra un laika tiesneša darbs, kopā Ls 35.
3. Nav taisnība, ka Lipmans neko nedod bērnu hokejam. Šajā sezonā tie ir 150 000 eiro no "Grindex", par tā izlietojumu LHF biedri varēs uzzināt nākamajā LHF kongresā.
4. Naudu un nebūt tik mazu jaunatnes hokejam dod arī Rīga. Šogad t.s. HK "Rīga" programmai - Ls 300 000; treknajos gados Rīgas hokeja jaunatnes programmai - apmēram Ls 700 000. Arī šosezon jaunatnei dod, cik, šobrīd precīzi nezinu.
5. Sponsoru nauda arī ir VALSTS nauda, ja vien sponsori netiek jaukti ar mecenātiem, kuru Latvijā ir pamaz.
6. Hokejs Latvijā nav obligāts un, ja kāda ģimene savus dēlus sūta hokejā, tie, protams, ir lieli izdevumi. Kā intervijā "SA" teica Kalvītis, viens dēls hokejā gadā ģimenei noēd apmēram 4000 latu. Taču tā ir katras ģimenes privāta lieta - hokejs, futbols, slēpošana vai šahs.

Pārlasīju mūsu jaunā talanta Zemgus Girgensona interviju Sportacentrs.com. Nevaru apgalvot, ka tur aug lielā hokeja zvaigzne, taču galva puisim ir. Daudz daudz gaišāka kā anonīmajiem papucīšiem, kuri nu lems, kurā izlasē puikam spēlēt un kurā nespēlēt. Lūk, ko saka nepilnus 17 gadus vecais Latvijas U-20 kandidāts: "Spēlēt Latvijas izlasē ir ļoti liels gods un atbildība". Lai tev, Zemgus, un tiem, kas domā tāpat kā tu, veicas!