Fērgija likums

Anglijas premjerlīgā „Manchester United” nosaukumu meklēt ierastajā – līderu – vietā ir veltīgi. Klubs šobrīd, pēc sešām aizvadītajām kārtām, atrodas vien 12. vietā. Skaidrs, ka „Manchester United” atbalstītāji un arī kluba vadība nav nekādi futbola diletanti un saprotoši reaģēja uz visnotaļ gauso sezonas sākumu, taču pēdējās divas kārtas premjerlīgā ir bijušas kā sitiens zem jostas vietas. Vispirms bez ierunām tika zaudēts Mančestras derbijs (1:4), bet vakar tika atzīts „West Bromwich Albion” pārākums. Šādi rezultāti „Manchester United” nepiestāv, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka futbola dzimtenē futbolam līdzi sekotājiem viens no karstākajiem diskusiju objektiem ir Deivids Moizs un viņa pirmie soļi pie „Manchester United” stūres.

Statistiķi ir sarēķinājuši, ka iepriekšējā reize, kad „sarkanie velni” sezonu ir sākuši vien ar 7 punktiem 6 spēlēs, bija pirms 24 gadiem, 1989. gada rudenī. Zīmīgi, ka vēl lielākā grāvī bija ierauts 1986. gada rudenī 4 punkti 6 spēlēs, un sekojošā treneru maiņa – kluba vadības grožus pārņēma Alekss Fērgusons - bija jaunas ēras sākums. Tiesa, „Manchester United” pirms Fērgusona nebija tas pats, kas ir pēc leģendārā skota, kuru var manīt ložā arī šosezon. Līgums ar Moizu ir noslēgts uz sešām sezonām, tāpēc loģiski, ka viņa sakarā „kuru katru dienu...” trauksmes zvanus pagaidām nedzird. Arī Fērgusona vadībā komanda bija sezonu sākumā spēlējusi ar mainīgām sekmēm, taču – jo ilgāk skots strādāja, jo mazāka palika iespēja, ka trenerim darbs varētu tikt uzteikts. Šoreiz ir nedaudz cita situācija, taču Damokla zobens virs Moiza galvas pagaidām noteikti vēl nekarājas. Varam tikai iedomāties, kādiem emocionālajiem pārdzīvojumiem šobrīd cauri iet Moizs, kurš zināja, ka būs grūti, kurš zemapziņā noteikti pieļāva arī uz starta drudzi norakstāmas neveiksmes, taču ko tādu noteikti pat murgos neredzēja...

Pavasarī „Manchester United” kļuva par Anglijas čempioniem, rudenī viņi, jauno sezonu tikai sākot, jau astoņus punktus atpaliek no premjerlīgas līderiem Londonas „Arsenal”. Deficīts nav neatspēlējams un visa cīņa par kāroto titulu vēl atlikušajās 32 kārtās ir priekšā. Starpsezonā „Manchester United” sastāvs nepiedzīvoja revolucionāras izmaiņas. Tieši otrādi – čempionu sastāvs lielākoties tika saglabāts. Vasaras transfēru periodā komandu papildināja Maruāns Feleinī, Moiza džokers „Everton” komandā, taču karjeru jau otro reizi beidza Pols Skoulzs. Un tieši stabila un produktīva spēles veidotāja trūkums šobrīd dzen izmisumā Moizu. Kluba aizvadītās sezonas vērtīgākais spēlētājs Maikls Keriks sezonu ir uzsācis sev raksturīgajā manierē – neizteiksmīgi. To pašu var teikt par Feleinī karjeras sākumu Mančestrā, Kagavas otro sezonu un Andersonu, kurš ne pirmo reizi sezonu sāk acīm redzami sliktā sportiskajā formā. Savukārt Toms Kleverlijs sezonu iesāka sekmīgi, bet turpinājumā nav spējis komandas spēli sakārtot – talantīgais pussargs tomēr jau ir tādā vecumā, kad jāsāk spēlēt stabili, bet tas pagaidām nav izdevies.

„Manchester United” un centra pussargi, viņu sniegums – tā pēdējās n-tajās sezonās ir bijusi kluba problēma, kura reāli ir izšķīrusi sezonu likteņus. Ja Kerikam gadās tāda sezona kā iepriekšējā, tad viss kārtībā – premjerlīgas čempionu tituls kabatā. Ja negadās ne viņam, ne kolēģiem, tad...Šobrīd komandai trūkst spēlētāja, kas veido spēli.

Iespējams, ka Moizam par ļaunu nenāktu iet Fērgusonam allaž tik tuvo ceļu un laukumā izmest bariņu jauno, talantīgo, kuru netrūkst arī šajā „Manchester United” iesaukumā. Pirmie soļi tika sperti jau pirms sezonas draudzības spēlēs, kur uzmirdzēja vairāki kluba jaunie spēlētāji, un arī spēlē pret WBA, citējot kādu Latvijas sporta treneri, arī sūdos varēja atrast pērles, un tas bija 18 gadus jaunā beļģa Adnana Janužaja sniegums, nākot laukumā uz maiņu. Britu futbola apskatnieki gan norāda, ka Moizam nepiemīt tā trenera intuīcija, kas bijusi viņa slavenajam tautietim un priekštecim. Tas attiecas gan uz spēlētāju maiņām spēles laikā, gan „Manchester United” firmas zīmi – sastāva rotācijām. Tiesa, šobrīd šķiet, ka lielākā problēma ir meklējama spēlētāju fiziskajā un psiholoģiskajā sagatavotībā. Keriks, Ferdinands, van Pērsijs, Jangs, Valensija un vēl vairāki „United” vadošie futbolisti sezonas sākumā acīmredzot vēl ir tikai ceļā uz optimālo sportisko formu.

Starp citu, „Manchester United” vēsturē jau ir viens piemērs, kas ir ļoti līdzīgs šā brīža situācijai. Proti, 60. gadu beigās trenera karjeru beidza Mets Basbijs, tikpat šķietami neaizstājams un leģendārs kluba treneris kā Alekss Fērgusons mūsdienās. Viņš pie kluba stūres bija pavadījis 25 leģendām (arī traģiskām) apvītus gadus. Viņa vietā vadības grožus pārņēma Vilfs Makginess, kurš ar saviem pienākumiem īsti veiksmīgi galā netika, tāpēc Basbijs, izlaidis vienu sezonu, atgriezās kā pagaidu treneris uz vēl vienu. Vai Fērgusons varētu izspēlēt līdzīgu numuru? Laiks un situācija rādīs.

Visticamāk, „Manchester United” ar laiku atradīs savu spēli un lielāko daļas sezonu mīcīsies pa labāko četrinieku. Ņemot vērā sastāva iespējas un to, ka Moizu tāpat vien atbildīgajam darbam neizraudzījās, „sarkanajiem velniem” vajadzētu sākt ar katru kārtu rāpties augšup. Taču – ja skats uz turnīra tabulu būs pagalam bēdīgs vēl kādu brīdi, tad var sanākt visādi. Pirmie svilpieni no tribīnēm jau ir izskanējuši, un Mančestras publika šajā izpausmē parasti ir ļoti rezervēta. Kas zina, iespējams, arī „Manchester United” vadība vispirms paziņos, ka labāku treneri par Moizu viņi neredz, lai pēc pāris nedēļām jau apstiprinātu jauno (veco?)...Katrā ziņā – viena no lielākajām pirmssezonas intrigām nebija nekāda tukšā patrona. Jo interesantāk mums!