Jūlim būs problēmas. Patīkamas.

Kanādiešu centra spēlētāja Broka Trotera pievienošanās Dinamo ligzdai ir pēdējais jaunumus, kas Dinamo menedžerim bija jāpavēsta pirms pārbaudes spēļu sākuma. Vēl paliek vārtsargs, ko komandas vadība vēlas redzēt kā pirmo numuru - bet tas ir cits stāsts. Varam uzskatīt, ka tā sauktie laukuma spēlētāji ir savākti un vairāk nebūs. Vismaz līdz sezonas sākumam noteikti nē, jo – pirmkārt, viņus vairs nav kur likt; otrkārt, ar šiem pašiem būtu jātiek skaidrībā.

Troters nāk pēdējais un ir īpašs – savā ziņā gribētos viņu salīdzināt ar Martinu Kariju, taču šeit ir vairākas atkāpes. Kā viens tā otrs nāk no lielas ģimenes – Brokam vēl ir četri brāļi. Dinamo jaunieguvums, pretstatā pērnās sezonas samurajam, vairāk būtu uzskatāms par lauku puiku, jo dzimis Manitobā, ko mierīgi varētu saukt par Kanādas Sibīriju. Savā labākajā sezonā AHL mazais Karija guva 16 vārtus un 37 piespēles (71 spēlē), bet tad jau viņa karjera bija apmetusi pirmo kūleni. Troteram viss tikai sākas: pērn divdesmit divu gadu vecumā viņš aizvadīja patiešām solīdu sezonu Hamiltonas buldogos – 75 spēles, 36 vārti un 41 piespēle, kas bija otrais labākais rādītājs komandā. Desmit vārtus guvis vairākumā, divus – mazākumā. Play off mačos viņš ir līdzīgi pamanāms – 19 spēles, 11 vārti un 9 piespēles. Paturam prātā kādu jauku īpatnību – lai arī Broku nav draftējis neviens NHL klubs, viņš juridiski kā brīvais aģents bija piesiets Monreālas Canadiens sistēmai, kur pagājušajā sezonā aizvadīja divas spēles. Līgums vasarā beidzās un Troters nevēlējās turpināt ar divvirziena attiecībām, kas fārmlīgā viņam labākajā gadījumā deva ap 60 000 dolārus sezonā. Bet uz citiem nosacījumiem Canadiens neparakstījās, lai gan labi zināja, ka Broks meklē savai karjerai turpinājumu. Vismaz kopš pavasara viņš bija licis saprast, ka vēlas spēlēt labākā līgā, vai vismaz – pelnīt lielāku naudu. Tā kā ik gadus pie NHL klubu durvīm tiek nomesti lērums ar gribošiem jaunuļiem, no Broka puses šīs pārdomas praktiski bija vietā. Cik ilgi kalposi par rezerves drošinātāju bez cerībām jebkad nostiprināties NHL?

Atsauksmes par augumā mazo (saka, ka viņš esot 175 cm garš), bet visādā ziņā ņipro un agresīvo uzbrucēju, ir visnotaļ pozitīvas. Pēc statistikas – snaiperis, pēc internetā pieejamajiem video – ar žiglām kājām. Kā trūkumi tiek minēta viņa spēle aizsardzībā, bet tas jau būs treneru darbs – uzšaut pa nagiem. Katrā gadījumā – Troters ir vecumā, kurš neļauj viņu saukt par sūnām un paradumiem apaugušu īpatni. AHL viņš ar saviem cipariem ir starp līderiem, taču aculiecinieki saka, ka faktiski Broks ir bijis viens no labākajiem līgas uzbrucējiem. „Viņš ir ļoti tehnisks, ātrs, izveicīgs... Izlīdīs no stūriem, apspēlējot divus, trīs spēlētājus pāris metros. Nevairās no spēka spēles. Domāju, ka Dinamo ir paveicies, ka dabūjuši viņu savās rindās, jo Broks uzbrukumā var spēlēt visās pozīcijās”, tā par Troteru saka Kaspars Daugaviņš, kam AHL virtuve labi zināma. Lēmumu par Rīgas variantu Broks pieņēmis pēc konsultācijām ar Marku Hartiganu, jo – kādam taču bija viņš jāiedrošina pēc stāstiem par lāčiem, sniegu un mežonīgo sadzīvi... Pirms AHL viņam bijušas labas sezonas Denveras Universitātes (NCAA) paspārnē, ko uzskata par vienu no labākajām augstskolām, kur Amerikā spēlēt hokeju. Monreālas līdzjutēju forumos Trotera pazaudēšana tiek saukta par vienu no lielākajām Canadiens vadības vasaras kļūdām, taču citi mēģina pašu hokejistu attaisnot ar dolāru – laikam jau ir starpība vai tu divdesmit trīs gadu vecumā pelnī 60 000 dolārus, vai 250 000 dolārus, kas esot alga, ko apsolījis Sējējs. Ja uz ledus Rīgā Troters būs tāds pats kā pagājušajā gadā Hamiltonā, tad cipars nav liels. Saku – pat taisnīgs! Turklāt, uzbrucējs piekritis Rīgā spēlēt divus gadus, ar atkāpi, ka vienošanās ar kādu no NHL klubiem, var šīs saistības pārtraukt. Kur vēl labāks salikums, kas motivē spēlētāju censties. Atceros, pirms apmēram divdesmit gadiem Monreālas Canadiens menedžeri Rīgas Sporta pilī lenca Hariju Vītoliņu, ko bija iekļāvuši savos sarakstos, ar domu – sak, ko tu vēl sēdi, te tāpat tev nebūs nākotnes, brauc uz Kanādu. Vai viņi toreiz varēja iedomāties, ka 2010. gada vasarā Vītoliņa draugs un toreizējais komandas biedrs Normunds Sējējs, līdzīgus tekstus bīdīs jau ar vienu no Canadiens sistēmas kadriem, tikai akcenti citi – sak, ko tu vēl sēdi, te, Monreālā, tāpat tev nebūs nākotnes, brauc uz Latviju... Ja nevarēja iedomāties vakar, tad šodien tā ir realitāte.

Ar realitāti tagad vajadzēs saskarties arī trenerim Šupleram. Ja ir švaki spēlētāji, tad var spļaudīties un teikt – kur man viņus likt? Bet, ja ir labi vai pieklājīgas kvalitātes hokejisti, tad jautājums ir ne mazāk līdzīgs. Protams, ar labajām kārtīm allaž ir omulīgāk pie spēles galda sēdēt, tikai ne visos gadījumos tās mēdz atnest kāršu turētājam uzvaru. Kur likt Troteru? Pieradis spēlēt pirmajā maiņā, neko mazāku viņam piedāvāt nevajadzētu, jo tad ir jēgas no viņa sagaidīt uzbrukuma konfektes un cepumus. Ja pieņemam, ka pirmajā maiņā spēlēs Hartigans un Ņiživijs, vai Šuplers kā trešo tur redezēs Troteru? Vai tomēr – Suroviju? Ja iztēlojamies, ka Karsumu – Spruktu – Ankipānu vajadzētu saglabāt kā vienotu un iespēlētu maiņu, tad atliek aizdomāties – kurš būs pa vidu Dārziņam un Miķelim? Viņus tak’ ar tā kā vajadzētu paturēt kopā, jo ir labi sevi sajutuši uz ledus. Ja tur liek Troteru, tad nav jēgas šos saukt par trešajiem un dot spēles laiku kā trešajiem. Tad viņi jāpozicionē kā otrie vai pirmie. Tad pirmās divas maiņas varētu tikt atlasītas no Ņiživija, Hartigana, Surovija, Dārziņa, Trotera un Miķeļa – maisot un meklējot, kamēr kaut kas sāk šķilties. Ja par trešajiem no šādas kombinācijas kļūst spruktiņi (Ankipāns – Sprukts – Karsums), tad jāievelk elpa un jāpasaka kā ir – uz vietu ceturtajā maiņā būs sulīga un nežēlīga konkurence. Štāls, Pečura, Bukarts, Meija, Simeks, Džeriņš, Berkvists, Podziņš, Karamnovs... Paredzu, ka kāds no spruktiņiem varētu vēl šajā kokteilī tikt iemests. Ja vajag jauno, tad droši vien tas būs Podziņš. Kas blakus? Ja ceturtos sauc par enerģijas maiņu, tad tur pēc šādām kvalitātēm iederētos Pečura, Štāls un Bukarts. Hmmm – arī Berkvists... Ja Šuplers aprunāsies ar Sējēju, tad viņš pateiks – līgumi no šī bara ir tikai Meijam, Džeriņam un Bukartam. Pārējie pārbaudās un klubs pēc vasaras nekādas saistības ar šiem neuzņemsies. Tas mazliet atvieglos domas, taču – kā uzminēt ķīmijas formulu, lai ceturtie ne tikai ir uz papīra, bet arī laukumā? Sāksies pārbaudes spēles un varēs pamanīt tendences, taču šobrīd par uzbrukumu jāsaka kā ir – kad nebija spēlētāju, tad bija mazāk problēmu. Rezervē jau arī jātur kādi četri pieci, ieskaitot pāris aizsargus.