Dažādās atgriešanās

10 veiksmīgas atgriešanās

Maikls Džordans
Trešo gadu pēc kārtas kopā ar Čikāgas "Bulls" ieguvis čempionu kausu, 1993. gada oktobrī Džordans šokēja sporta pasauli paziņodams, ka pamet basketbolu un turpmāk spēlēs beisbolu zemākās līgas komandā "White Sox". Par laimi, jaunā karjera neizdevās, un 1995. gada 18. martā mediji no leģendārā spēlētāja saņēma preses relīzi, kurā bija tikai divi vārdi: "Esmu atgriezies." Nākamajā vakarā Maikls bija laukumā, jau 28. marta spēlē pret "Knicks" atzīmējās ar 55 gūtiem punktiem, un nākamajās sezonās "Bulls" atkal bija neuzvarami - vēl trīs tituli pēc kārtas.

Džordžs Formens
Nav daudz bokseru, kam būtu pa spēkam izcīnīt pasaules smagsvaru čempiona titulu pēc desmit gadu dīkstāves, taču Formens to spēja. 38. gadu vecumā atgriezies boksā, Lielais Džordžs 1991. un 1993. gadā tika līdz titula cīņai, taču zaudēja, līdz ar trešo mēģinājumu pārsteidza visus - 1994. gada 5. novembrī Lasvegasā 45 gadu vecumā Formens nokautēja Maiklu Mūreru, atgūstot absolūtā čempiona titulu 20 gadus pēc tam, kad bija to zaudējis Muhamedam Ali. Pēc tik ilga pārtraukuma un šādā vecumā neviens cits nekad to nav paveicis.

Bens Hogans
Leģendārais golferis karjeras laikā bija uzvarējis jau 63 turnīros, kad 1949. gadā gandrīz aizgāja bojā autoavārijā. Divās vietās lauzts iegurņa kauls, lauzts atslēgas kauls, ribas un labā potīte, asinsizplūdums galvā - ārsti teica, ka Hogans vairs nekad nestaigās. Taču jau 1953. gadā, piecus gadus pēc notikušā, Hogans aizvadīja izcilāko sezonu profesionālā golfa vēsturē, uzvarot piecos no sešiem turnīriem, kuros piedalījās, tostarp trīs pirmos no "Grand Slam" sērijas. Šādu sasniegumu joprojām dēvē par "Hogan Slam".

Mario Lemjē
Lemjē bija ceļā uz to, lai labotu vairākus Veina Grecka individuālos rekordus, kad 1993. gadā hokejistam tika diagnozticēta Hodžkinsa limfoma. Taču vēzis trīskārtējo līgas MVP nespēja pieveikt - atgriezies uz ledus jau ļoti smagās ķimiskās terapijas pēdējās dienas vakarā, Lemjē palīdzēja izcīnīt "Penguins" 17 uzvaras pēc kārtas, pirmoreiz kluba vēsturē uzvarot regulārajā sezonā. Rezultatīvāko spēlētāju sarakstā atgriešanās brīdī Lemjē bija 12 punktus aiz līdera Pata Lafontēna, bez sezonu atkal pabeidza pirmais - jau 12 punktus priekšā. Lemjē 2,67 punkti spēlē joprojām ir trešais rādītājs līgas vēsturē.

Muhameds Ali
Par atteikšanos doties karot uz Vjetnamu, 1967. gadā Ali tika atņemts gan tituls, gan uz nākamajiem trīs gadiem - boksera licence, turklāt sekoja skaļa tiesas prāva pret Amerikas Savienotajām valstīm. Tomēr 1970. gadā, mainoties politiskajiem strāvojumiem, atļauja atgriezties ringā tika dota, un jau gadu vēlāk Ali atkal bija uz titula cīņas sliekšņa pret līdz tam neuzvarēto Džo Freizeru. Pirmais mēģinājums tika zaudēts, tad paņemts revanšs - bet jau pret Formenam zaudējušu Freizeru, līdz beidzot 1974. gadā slavenajā "Rumble in the Jungle" cīņā Zairā pret Formenu atgūts arī pasaules čempiona tituls. Tam sekoja arī titula aizstāvēšana - trešo reizi pret Freizeru slavenajā "The Thrilla in Manila" cīņā 1975. gadā Manilā.

Gregs Lemonds
25. gadu vecumā Lemonds uzvarēja "Tour de France", taču tad medību negadījumā tika sašauts mugurā un divus gadus nebija sportā. 1989. gadā Lemonds atgriezās un triumfēja vēl divās tūrēs - joprojām ar 37 skroptīm ķermenī (divas no tām sirds apvalkā).

Nikijs Lauda
Tobrīd divkārtējais pasaules čempions no sporta nolēma aiziet pēkšņi - pēc 1979. gada Kanādas GP, kad informēja savas "Brabham" komandas vadītāju Bērniju Eklstonu: man nav nekāda prieka riņķot pa trasi mašīnā, ar kuru nav nekādu izredžu uzvarēt. Austrietis pilnībā pievērsās paša dibinātās aviosabiedrības biznesam, taču trīs gadus vēlāk saprata, ka sāk pietrūkt naudas. Lauda pārliecināja "McLaren" šefus, ka joprojām spēj uzvarēt - un izdarīja to jau savā trešajā sacīkstē pēc atgriešanās. 1984. gadā Lauda trešo reizi kļuva par pasaules čempionu, kopvērtējumā par puspunktu apsteidzot Alēnu Prostu.

Gordijs Hovs
Plaukstas locītavas savainojuma dēļ Hovs pameta hokeju, taču pēc diviem gadiem "Red Wings" kluba vadības birojā saprata - tas nav tas! Izoperēja plaukstu, parakstīja līgumu ar jaunizveidotās WHA līgas klubu "Houston Aeros", un 46. gadu vecumā kļuva par līgas MVP.

Dženifera Kapriati
Deviņdesmito gadu vidū tobrīd daudzsološākā tenisiste neizturēja milzīgo sabiedrības spiedienu, ieslīga personisko problēmu dūksnājā un pazuda no tenisa, taču 1996. gadā pārsteidza ar atgriešanos. 2001. gadā Kapriati atkal bija Nr.1 pasaulē, uzvarot trijos "Grand Slam".

Dara Toresa
Viena atgriešanās pēc septiņu gadu pārtraukuma, deviņas olimpiskās medaļas, ģimenes pieaugums un jau 40 gadu - tas šai amerikāņu peldētājai nebija šķērslis, lai tomēr vēlreiz izšķirtos par atgriešanos. 41 gada vecumā Pekinā viņa ieguva vēl trīs sudraba medaļas.

10 neveiksmīgas atgriešanās

Muhameds Ali
Pēc spožas karjeras Muhameds Ali pameta boksu 1978. gadā, taču tad nolēma, ka tomēr vēlas vēl arī ceturto titula cīņu, un 1980. gadā atkal kāpa ringā. Cīņa ar aktuālo čempionu Leriju Holmsu beidzās bedīgi - pirmais zaudējums ar nokauti Ali karjerā. Nākamais pretī, iespējams, visu laiku izcilākajam boksa čempionam stājās maz zināmais Trevors Berbiks, taču beidzās viss katastrofāli - Ali atkal zaudēja. Tas bija pēdējais Ali uznāciens ringā.

Bjerns Borgs
Savas profesionālās karjeras laikā slavenais zviedrs uzvarēja 11 "Grand Slam" turnīros, taču viņa atgriešanās mēģinājums, kas sākās 1991. gadā, izvērtās par pilnīgu katastrofu. Borgs atgriezās apritē, bruņojies ar savu veco koka raketi, un nākamo divu gadu garumā piedzīvoja pirmās kārtas zaudējumu sēriju, tostarp pret vairākiem rangā nepieklājīgi zemu esošiem pretiniekiem. Pēc tam, kad kādā mačā gandrīz uzvarēja Aleksandu Volkovu, 1993. gadā pieckārtējais Vimbldonas čempions tomēr atmeta ar roku un devās atpakaļ atpūtā - tā arī neuzvarējis ne mača.

"Šugars" Rejs Leonards
Pasaules rekordists atgriešanās mēģinājumu ziņā - tādi bija veseli pieci, kamēr pasaules čempiona tituli - tikai divi. Pēdējais mēģinājums notika jau 40 gadu vecumā, kad slavenā boksera ziedu gadi jau bija tālu aiz muguras. Piecos raundos padevies bijušajam vieglā svara čempionam Hektoram Kamačo, Šugars paziņoja, ka aiziet - uz šoreiz patiešām uz neatgriešanos...

Marks Spics
Pirms Maikla Felpsa panākumiem Pekinā Marks Spics bija medaļām bagātākais sportists olimpisko spēļu vēsturē, taču viņa atgriešanās mēģinājums sportā 1992. gadā noteikti nav kas tāds, ar ko lepoties. Pakāris peldbikses uz nagliņas pēc 1972. gada spēlēm Minhenē, septiņkārtējais čempions pirms Barselonas spēlēm nolēma vēlreiz izmēģināt spēkus, taču ASV izlases atlases mačos no kvalifikācijas laika atpalika divas sekundes. Atgriešanās ar to arī bija beigusies.

Lenss Ārmstrongs
Pirmā atgriešanās (pēc cīņas ar slimību) bija fantastiska, taču otrā - jau karjeras noslēgumā - lāga neizdevās. Septiņkārtējais "Tour de France" čempions, kuru daudzi uzskata par visu laiku varenāko riteņbraucēju, lēmumu par profesionālo gaitu beigšanu pieņēma 2004. gada jūlijā, taču pagāja četri gadi un Ārmstrongs paziņoja par atgriešanos - arī mērķi 2009. gadā uzvarēt savā astotajā Francijas tūrē. Tas vainagojās ar lauztu atslēgas kaulu kādās no sacensībām... Līdz mērķim "Tour de France" pietrūka 5:24 minūtes - tik daudz Ārmstrongs atpalika no uzvarētāja, sava komandas biedra Alberto Kontadora. 2010. gadā savā pēdējā Francijas tūrē amerikānis jau palika 23. vietā - gandrīz 40 minūtes aiz Kontadora.

Īrvins "Maģiskais" Džonsons
"Maģiskā" fantastisko karjeru pēkšņi pārtrauca ziņas par pozitīvo HIV testu, taču izcilais spēlētājs ar to nespēja samierināties. Sekoja pretrunīgi vērtētais starts Barselonas spēlēs, tad - atgriešanās mēģinājums NBA kā trenerim, un pēc tam - vēlreiz kā spēlētājam. 1996. gadā, kad Džonsons no saspēles vadītāja jau bija pārvērties par spēka uzbrucēju, viņš nespēja dabūt "Lakers" tālāk par play-off pirmo kārtu un aizgāja vēlreiz - nu jau pavisam.

Brets Favrs
Slavenais "Green Bay Packers" saspēles vadītājs, viens no labākajiem kvoterbekiem NFL vēsturē Favrs paziņoja par karjeras beigām 2008. gada martā, bet jau jūlijā pārdomāja un vērsās pie kluba ar lūgumu ļaut spēlēt vēl vienu sezonu. Labāk nebūtu to darījis - klubs, kam pirms tam bija 8-3 bilance, netika play-off, bet pats Favrs bija pirmais tikai vienā statistikas ailītē - viņa piespēles pārtvēra visbiežāk līgā.

Maiks Pauels
Pasaules rekordists tāllēkšanā atvadījās no sporta pēc Atlantas olimpiskajām spēlēm, taču 2001. gadā nolēma atgriezties, lai gatavotos Atēnu spēlēm. Ilgie treniņi izrādījās veltīgi - Pauels nespēja iekļūt komandā. 2009. gadā Pauels par nodomu atgriezties paziņoja vēlreiz - nu jau ar mērķi labot pasaules rekordu vecuma grupā virs 45. Atkal nekā.

Maikls Džordans
Maikla otrā atgriešanās bija daudz neveiksmīgāka nekā pirmā. Aizgājis 1998. gadā, 2001. Maikls atkal bija atpakaļ - Vašingtonas "Wizards" rindās. Kaut gan divu sezonu laikā pats Džordans meta vidēji 20 punktus, klubs netika play-off, bet pats Maikls bija ļoti neapmierināts ar komandas biedru spēli. Šis nebija laiks, ko atspoguļot MJ leģendu stāstos.

Mihaēls Šūmahers
Septiņkārtējais Pirmās formulas pasaules čempions par sacīkšu karjeras beigām paziņoja pēc uzvaras 2006. gada Itālijas GP - "Ferrari" izplatīja paziņojumu, ka pēc sezonas beigām vācietis turpinās strādāt komandā, taču nu jau konsultanta statusā. Pirmais mēģinājums atkal sēsties pie formulas stūres 2009. gada jūlijā (lai aizvietotu savainoto Felipi Masu) tika atcelts, taču tā paša gada Ziemassvētkos Šūmahers tomēr paziņoja par atgriešanos - jaunās "Mercedes GP" komandas rindās. Neviena pole position, pjedestāla vai pat ātrākā apļa - 2010. gada sezonu Šūmahers pabeidza 9. vietā. Pērn - bija astotais. Brauks arī šogad...