Latvijas hokejs: bezdibeņa malā, bezdibenī vai kaut kur citur (I)

Reāli šā "Dinamo" spēks ir tabulā tusēties ap 16. vietu, t. i. play-off zonu, teorētiski, protams, katrs, kurš piedalās sacensībās, var cerēt uz 1. vietu. Šad tad dzīvē tādi brīnumi arī notiek, kā vienās ziemas olimpiskajās spēlēs, kad pirmie četri šortrekisti nokrita, un piektais kļuva par olimpisko čempionu. Taču šādi brīnumi gadās reti. Simpātisks ir Jura Savicka teiktais, ka agri vai vēlu, bet "Dinamo" dabūs Gagarina kausu. Šogad tas nav reāli, taču apgalvot, ka viss Latvijas hokejs ir pagrimis, nav nekāda pamata.

Laiku pa laikam man tīk vilkt paralēles ar vecākiem laikiem. Šoreiz gribu salīdzināt mūsdienas ar 1995. gadu. Kāpēc tieši ar 1995. gadu? Tāpēc, ka tas varēja kļūt par Latvijas jaunlaiku hokeja beigu gadu. Varēja kļūt arī ar jauna sākuma punktu - ideāls pašmāju čempionāts pirmajā Latvijas Hokeja līgas sezonā -, bet nekļuva.

Droši vien jaunākajiem "SA+" lasītājiem nav zināms, ka 1995. gada vasarā mūsu meistarkomanda "Pārdaugava" pārstāja spēlēt PSRS augstākās līgas mantiniecē - Starpvalstu Hokeja līgā. Iemesls - naudas trūkums un pirmā banku krīze Latvijā. Tolaik SHL bija sadalīta divās grupās - Rietumi un Austrumi, un "Pārdaugava" 1995. gada pavasarī finišēja 14. (pēdējā) vietā Rietumos, bet visā SHL bijām apsteiguši divas vienības - Novokuzņecku (30 punkti) un Karagandu (9). Pašiem 32 punkti 52 spēlēs, 99 iemestas ripas (dalīta pēdējā vieta), 168 ielaistas (19. vieta).

"Pārdaugavas" sastāvs pēdējā sezonā ne pārāk stiprs, taču arī ne vājš (analoģija ar šodienu): vārtsargi Zinkovs un Klodāns, aizsargi Skrastiņš, Sorokins, A. Roštoks, Šiškovičs, R. Ozoliņš, Mironovičs, Ceplis, Astašenko, Keisters, Rodins, Tribuncovs, Grigorjevs, Lukaševskis, uzbrucēji Tambijevs, Ignatovičs, Semjonovs, Seņins, J. Tomans, Niživijs, Hromčenkovs, Parhomenko, Froļikovs, Filatovs, Kozlovs, Macijevskis, Kerčs, Jurenko, Salijenko, Mareks Jass, Kuļibaba, Rozentāls, Kolčanovs, Ābols, Bērtiņš.

Vecākais - Froļikovs (1957.), jaunākie - Ņiživijs, Jass, Mironovičs, Tribuncovs, Salijenko, Rozentāls un Kuļibaba (1976.). Lielākā daļa no tās "Pārdaugavas" komandas, izņemot abus Igaunijas krievus Rodinu un Kozlovu, vēlāk vilka mugurā Latvijas izlases kreklu.

Kas mums 1995. gada pavasarī bija ārzemēs? NHL - Irbe un Ozoliņš;
IHL - Ignatjevs (23 spēles, 47 - CHL);
AHL - Panteļejevs (1 spēle NHL), Žoltoks;
ECHL - Cipruss (ar 11 spēlēm IHL), Kupaks, Laviņš, Skudra, Čunčukovs
CHL - Naumovs, Bondarevs.

Eiropas augstākajās līgās: Šveices NLA - Vītoliņš, Somijas SM līgā - Fanduļs, Vācijā DEL - H. Vasiļjevs, Zviedrijas elitē (pussezonu, puse - Allsvenskan -2) - Beļavskis.

Znaroks, Pavlovs un Boldaveško spēlēja Vācijas 2. līgā, Čudinovs un Opuļskis - Vācijas 3. līgā, Opuļskis sezonu gan pabeidza Čehijas virslīgā; Sējējs - Somijas 2. līgā, Maticins - Zviedrijas 3. līgā. Tāds bija mūsu ārzemnieku pulks, plus pāris - ASV (Reķis, D. Vasiļjevs).

Šoruden ārpus Latvijas spēlē vairāk par 170 (!) hokejistiem, kas vecāki par 14 gadiem.
NHL sezona nav sākusies;
AHL - Girgensons, bija Pelšs;
KHL - Masaļskis, Ozoliņš, Kulda, Pujacs, Bārtulis, M. Rēdlihs, Sprukts, Dārziņš;

Somijas SM līgā - Jekimovs, Šveices NLA - Ķēniņš, Vācijas DEL - Māris Jass, Zviedrijas elitē - Kļaviņš, Slovākijā - Koba Jass, Norvēģijā - Macijevskis, Koļesņikovs, Anglijā - M. Zembergs, J. Ozoliņš;

Somijas Mestis līgā-2 - Pavlovs, Jakovļevs; Zviedrijas Allsvenskan-2 - Muštukovs, Šveices NLB - A. Širokovs; Kanādas junioru līgā - Jevpalovs, E. Kulda, Rosinkis, R. Lipsbergs.
Varam jau pasmieties par Ukrainas (13) vai Kazahstānas (8) čempionātu "zemo" meistarību, taču mūsu puikas tur par hokeja spēlēšanu pelna normālu naudu.

Ņemot vērā pirmās meistarkomandas sastāvu (15 Latvijas izlases kandidāti "Dinamo"), astoņus leģionārus KHL un visu pārējo ārzemēs spēlējošo masu, nevaru teikt, ka 2012. gadā Latvijas hokejs ir vājāks nekā 1995. gadā. Drīzāk otrādi.