Nedēļa sporta vēsturē. Fanhio "bez galvas"

Reiz angļu žurnālists Adams Kūpers Huanam Manuelam Fanhio pajautāja, kuras sacīkstes viņam atmiņā palikušas visvairāk? Un Fanhio atbildēja.

"Grūti pateikt, tik daudz bijis šo sacensību, un, ja jāizceļ tikai viena no tām... Lai gan, šķiet, tāda tomēr ir - Vācijas posms Nīrburgringā 1957. gadā. Mana pēdējā uzvara...

Man īstas sacīkstes nozīmē tās, kurās nav izredžu uzvarēt. Tās sezonas vidū pieņēmu lēmumu gada beigās aiziet no autosporta. Kļuvu vecāks, man bija jau gandrīz 50 gadi, turklāt ar četriem pasaules čempiona tituliem.

Kas cilvēkam vēl ir vajadzīgs? Laiks dot ceļu jaunajiem.
No starta aizbraucu kā trešais, taču sacīkstes gaitā izvirzījos vadībā. Bija brīdis, kad otrajā vietā braucošo apsteidzu par pusminūti. Taču mana "Maserati" riepas ļoti ātri dila, lai neizaicinātu likteni, nolēmu iebraukt boksos.

"Maserati" komandai bija lieliski mehāniķi, viņi riepu komplektu mainīja 30 sekundēs - tolaik tas bija lielisks rezultāts. Taču šoreiz, kad atkal izbraucu trasē, biju tikai trešais un līderu duetam Maikam Houtornam un Pitam Kolinsam zaudēju 51 sekundi.

Nīrburgringas trase tolaik bija 23 kilometrus gara, ar 166 virāžām, kāpumiem, kritumiem. Ārkārtīgi smaga trase, viena no sarežģītākajām pasaulē. To, kurš šeit uzvarēja trīsreiz, sāka dēvēt par izcilu braucēju, par Meistaru. Bet es Nīrburgringā divreiz jau biju finišējis pirmais...

Atradāmies septītajā aplī, līdz finišam bija palicis pavisam nedaudz. Sapratu, ka līderus man vairs nenoķert. Viss! Esmu zaudējis sacīksti un, iespējams, visu čempionātu. Bet ziemā atvadīšos. Un vairs nekad nevarēšu kļūt par Nīrburgringas Meistaru.

Un tobrīd manī, pieredzējušā 46 gadus vecā braucējā, it kā iemājoja velns. Nekad nebiju trasē riskējis, uzskatīju, ka pilotam risks no savas profesijas pilnībā jāizslēdz un viss jāpakļauj vēsam aprēķinam. Taču šajā saulainajā augusta dienā tomēr nolēmu riskēt - pirmo un pēdējo reizi savā dzīvē.

Braucu ar trešo ātrumu tur, kur parasti to darīju ar otro, ar ceturto, kur allaž izvēlējos trešo. Mašīna lidoja kā bulta, un drīz vien, bet tas notika divus apļus pirms finiša, vienā no kāpumiem priekšā ieraudzīju divus sarkanus "Ferrari". Pēdējā, desmitajā, aplī uzstādīju rekordu, apsteidzu Houtornu, Kolinsu un finišēju pirmais.

Tā man bija 24. un pēdējā uzvara formulā. Vienīgā, kuras dēļ "pazaudēju galvu". Iespējams, tāpēc tā arī vislabāk palikusi atmiņā".

1957. gada pasaules čempionātu Fanhio noslēdza ar 46 punktiem, viņa tuvākais sekotājs brits Stirlings Moss - 25. Sezonas laikā Fanhio izcīnīja četras uzvaras, sešas reizes kāpa uz pjedestāla un četrreiz tika pie pirmās starta vietas.

Tomēr viņš, kā solījis, ziemā karjeru nebeidza, bet gan aizvadīja vēl divus posmus 1958. gada pasaules čempionātā, nu jau kā privātbraucējs. Un abos "Grand prix", kuros piedalījās, - dzimtajā Argentīnā un Reimsā (Francija) - ierindojās ceturtajā vietā.

Reimsā notika viņa atvadas no lielā autosporta. Šajās sacīkstēs uzvarēja Houtorns, kurš finišā Fanhio praktiski bija apdzinis par apli, taču pēdējā brīdī nolēma nelikt veterānam piedzīvot šādu kaunu. Tiesa, līdzjutēji nezināja, ka Fanhio jau brauciena sākumā radās problēmas ar mašīnas sajūgu. Braucienā Maestro nācās paļauties uz dzirdi, pēc motora, kas darbojās ar 8000 apgriezieniem minūtē, skaņas noteikt brīdi, kad jāpārslēdz ātrums...

F-1 karjeru Fanhio beidza ar pieciem čempiona tituliem, 24 "Grand prix" uzvarām (51 sacīkstē!), 277 punktiem. Lai gan Mihaels Šūmahers laboja argentīnieša rekordu izcīnīto pasaules čempiona titulu skaita ziņā, kāds argentīnieša sasniegums nav bijis pa spēkam nevienam - Fanhio četras reizes sezonu beidza pirmais, startējot ar dažādām mašīnām.

Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā

18. augusts
2004 Ar sacensībām lodes grūšanā olimpiskās spēles pēc 1611 gadiem atgriežas antīkajā Olimpijas stadionā. Vīriešiem zeltu izcīna ukrainis Jurijs Bilonogs (21,16 m), sievietēm kubiete Humileidija Kumba (19,59 m). Tā ir pirmā reize, kad Olimpijas stadionā sacenšas sievietes.
1992 Pēc 13 Bostonas "Celtics" pavadītām sezonām par basketbolista gaitu beigšanu paziņo viens no visu laiku meistarīgākajiem NBA spēlētājiem Lerijs Bērds. Karjeras laikā viņu trīs reizes atzina par līgas vērtīgāko spēlētāju, Bērds palīdzēja "Celtics" izcīnīt trīs čempionu titulus. Viņš ir arī Barselonas olimpiskais čempions.
1978 PSRS izlasi pārstāvošā lietuviete Vilma Bardauskiene kļūst par pirmo tāllēcēju, kura pārvarējusi septiņu metru atzīmi (7,07 m). Pēc 11 dienām Eiropas čempionātā Prāgā viņa aizlēks vēl tālāk - 7,09 m.
1964 DĀR tās piekoptās aparteīda politikas dēļ izslēdz no olimpiskajām spēlēm.
1914 Oskars Egs uzstāda pasaules rekordu stundas braucienā ar velosipēdu (44,247 km).

19. augusts
2001 Mihaels Šūmahers pēc uzvaras Ungārijas GP atkārto Alēna Prosta F-1 sasniegumu (51 uzvara atsevišķos posmos un četri čempiona tituli).
1995 Maiks Taisons atgriežas ringā un 89. sekundē nokautē Pīteru Maknīliju. Šī Taisonam ir pirmā cīņa pēc iznākšanas no cietuma.
1993 Sergejs Bubka Štutgartē ceturto reizi pēc kārtas kļūst par pasaules čempionu kārtslēkšanā.
1988 Ņujorkas "Rangers" NHL klubs noslēdz līgumu ar Monreālas "Canadiens" leģendu Giju Leflēru.
1981 Amerikāņu vieglatlēts Ronaldo Nehemija uzstāda pasaules rekordu 110 m barjerskrējienā - sacensībās Cīrihē viņš kā pirmais šo distanci veic ātrāk par 13 sekundēm - 12,93 s. Nehemijas rekords noturēsies astoņus gadus, kad to labos Rodžers Kingdoms.
1958 Stokholmā sākas sestais Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Vācija ir pārstāvēta ar divām atsevišķām komandām - VFR un VDR. Šāds statuss saglabāsies līdz pat Berlīnes mūra krišanai (1989. gada 9. novembrī).
1909 ASV tiek atklāts leģendārais "Indianapolis 500" autosacīkšu stadions.
1900 Parīzē sākas pirmais un vienīgais olimpiskais kriketa mačs, kas ilga divas dienas. Olimpiskajā kriketa turnīrā bija plānota četru komandu līdzdalība, taču beļģi un holandieši atteicās. Medaļas tādējādi sadalīja Lielbritānija un Francija. Zelts tika britiem Deivonam un Somersetam Vondereriem.

20. augusts
2009 23 gadus vecais jamaikiešu sprinteris Useins Bolts pasaules čempionātā Berlīnē labo pašam kopš Pekinas olimpiādes piederējušo pasaules rekordu 200 m skrējienā, distanci veicot 19,19 s. Gadu iepriekš tieši šajā pašā dienā Bolts Pekinas spēlēs par divām sekundes simtdaļām pārspēja amerikānim Maiklam Džonsonam kopš 1996. gada Atlantas olimpiādes piederējušo pasaules rekordu (19,32 s). Bolts Pekinā kļuva par pirmo olimpieti, kurš vienās spēlēs uzvarējis gan 100, gan 200 m skrējienā kopš 1984. gada, kad to spēja amerikānis Karls Lūiss.
1993 Brits Kolins Džeksons Štutgartē uzstāda pasaules rekordu 110 m barjerskrējienā, distanci veicot 12,91 s.
1977 Čehiete Helēna Fibingerova labo pasaules rekordu lodes grūšanā sievietēm - 22,32 m.
1940 Par godu Bobija Džonsa uzvarām visos četros lielajos golfa turnīros, Sanfrancisko laikrakstā pirmo reizi parādās termins "Grand Slam". Vēlāk šo terminu pārņems teniss un beisbols.
1922 Parīzē notiek pirmais vieglatlētikas čempionāts sievietēm. Notiekošo vēro vairāk nekā 20 000 līdzjutēji. Sacensībās piedalās sievietes no visas pasaules.
1920 Amerikānis Alens Vūdrings Antverpenē izcīna olimpiskā čempiona titulu 200 m skrējienā, startējot aizlienētos apavos.

21. augusts
1993 Krieviete Anna Birjukova Štutgartē uzstāda pasaules rekordu trīssoļlēkšanā, kā pirmā pārvarot 15 m atzīmi - 15,09 m.
1935 86 gadu vecumā mirst Džons Tērnikrofts Hārtlijs - vienīgais garīdznieks, kurš uzvarējis Vimbldonas tenisa turnīrā. 1879. gadā viņš tika pie titula, kad iepriekšējā gada uzvarētājs Frenks Hedovs nespēja iziet kortā. Hārtlijs titulu aizstāvēja pēc gada, finālā ar 6:3, 6:2, 2:6, 6:3 pieveicot Herbertu Loufordu.

22. augusts
2008 Pekinas olimpiādē Useins Bolts sasniedz vēl vienu virsotni, palīdzot izcīnīt zelta medaļas arī jamaikiešu 4x100 m stafetes komandai, turklāt ar jaunu pasaules rekordu - 37,10 s. Bolts kļuva par pirmo sprinteri kopš 1984. gada, kurš vienā olimpiādē ticis pie zelta visās trīs sprinta disciplīnās un pirmo, kurš visos trīs piegājienos labojis pasaules rekordu.
1972 Starptautiskā Olimpiskā komiteja atsaka Rodēzijai līdzdalību Minhenes olimpiskajās spēlēs, neatzīstot tās neatkarību no Lielbritānijas.
1971 Kerija Klaida kļūst par pirmo profesionālo motosportisti.
1950 Alteja Gibsone kļūst par pirmo tumšādaino tenisisti, kura piedalās ASV nacionālajās sacensībās.
1851 Jahta "America" apsteidz 14 britu konkurentes un izcīna uzvaru 58 jūdžu burājumā apkārt Vaitas salai, dodot sacensībām nosaukumu - "America's Cup".

23. augusts
1985 Saids Aoita no Marokas Berlīnē uzstāda pasaules rekordu 1500 m skrējienā - 3:29,46.
1933 Londonā notiek pirmais TV translētais boksa mačs starp Ārčiju Sekstonu un Loriju Reiteri.

24. augusts
2004 Krievijas kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva kļūst par olimpisko čempioni, labojot pašai piederošo rekordu un pārvarot 4,91 m augstumā novietoto latiņu. Šis ir vienīgais Atēnu spēļu vieglatlētikas sacensībās labotais pasaules rekords.
1996 Krievijas olimpiskais čempions peldēšanā Aleksandrs Popovs Maskavas ielās tiek sadurts.
1973 Bulgāriete Svetla Zlateva Grieķijā labo pasaules rekordu 800 m skrējienā - 1:57,48.
1972 Gordiju Hovu un Žanu Belivo iekļauj Hokeja slavas zālē.
1963 Amerikānis Džons Penels kļūst par pirmo kārtslēcēju, kurš sasniedzis 5,20 m augstumu - tas notiek sacensībās Korlageiblsā (ASV).
1928 ASV tenisa asociācija izslēdz Bilu Tildenu no Deivisa kausa izlases par to, ka viņš rakstījis avīzē par sacensībām. Pēc gada Tildens atgriežas komandā.

25. augusts
2007 Spānijas futbola čempionāta mača laikā starp "Sevilla" un "Getafe" (4:1) 31. minūtē smagu savainojumu gūst 23 gadus vecais aizsargs Antonio Puerta, ko ievieto slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Pēc trim dienām, kad ieplānots Čempionu līgas mačs starp "Sevilla" un grieķu AEK, Puerta mirs, bet spēli pārcels.
2001 77 gadu vecumā mirst F-1 komandas "Tyrell Racing Team" dibinātājs Kens Tairels.
1991 Karls Lūiss pasaules čempionātā Tokijā labo Leroja Barela pasaules rekordu 100 m skrējienā (9,90 s), veicot distanci 9,86 s. Vēl pieci sprinteri izskrien no desmit sekundēm: Barels (9,88), Deniss Mičels (9,91), Linfords Kristijs (9,92), Frenkijs Frederikss (9,95) un Reimonds Stjuarts (9,96).
1990 Ķīniete Lī Huirona Saporo uzstāda pasaules rekordu trīssoļlēkšanā - 14,54 m.
1960 Romā atklāj XVII vasaras olimpiskās spēles. Sacensībās piedalīsies 4733 sportisti un 610 sportistes no 84 valstīm. Romas pāvests Jānis XXIII dod savu svētību olimpiešiem.
1928 Anglijas futbola čempionāta mačā "Arsenal" tiekas ar "Sheffield Wednesday", bet "Chelsea"- "Swansea". Pirmo reizi spēlētāji laukumā iziet ar numuriem uz krekliņa. Mājiniekiem tie ir no 1 līdz 11, viesiem - no 12 līdz 22.
1920 Etele Bleibtrija Antverpenes olimpiskajās spēlēs pārliecinoši uzvar 100 m brīvā stila peldējumā, kļūstot par pirmo amerikānieti - olimpisko čempioni.

26. augusts
2003 Leģendārais amerikāņu tenisists Pīts Samprass teic ardievas kortam.
1999 Maikls Džonsons labo Bačam Reinoldsam piederējušo pasaules rekordu 400 m skrējienā (43,29), veicot distanci 43,18 s. Šis Džonsonam ir otrais pasaules rekords - 1996. gadā Atlantā viņš 200 m noskrēja 19,32 s.
1984 Čehiete Zdenka Silhava Mitrā uzstāda pasaules rekordu diska mešanā - 74,56 m.
1977 Pirmo reizi sieviešu augstlēkšanā pārvarēta divu metru augstumā novietotā latiņa. Tas notiek Rietumberlīnē, kur VDR pārstāve Rozemarija Akermane tika galā ar tieši diviem metriem. Vācietis Haralds Šmits šajās sacīkstēs 400 m barjerskrējienā pārspēj Edvīnu Mozesu, kam tas ir pēdējais zaudējums. Mozesa izpildījumā sekos 122 uzvaru sērija, ko viņš aizsāks 1987. gada 4. jūnijā Madridē, pieveicot Deniju Lī Harisu.
1972 Minhenē atklāj XX vasaras olimpiskās spēles.
1961 Toronto oficiāli tiek atklāta Hokeja slavas zāle.
1960 Dāņu riteņbraucējs Knuts Jensens mirst Romas slimnīcā pēc tam, kad olimpiādes 100 km braucienā zaudē samaņu un krīt. Viņa nāvi saista ar dopingta lietošanu.
1955 Notiek pirmā tenisa spēles krāsainā TV translācija (Deivisa kausa izcīņa).
1938 Monreālas "Maroons" izstājas no NHL.
1933 Jans van Huitens labo pasaules rekordu stundas braucienā ar velosipēdu - 44,588 km.

27. augusts
1985 14 gadu un astoņas dienas vecā Mērija Džo Fernandesa kļūst par jaunāko tenisisti, kura izcīnījusi uzvaru ASV atklātajā čempionātā (pār Sāru Gomeri).
1976 Tenisiste Renē Ričardsa, kura līdz tam spēlēja kā Ričards Raskinds, netiek pielaista pie līdzdalības ASV atklātajā čempionātā pēc tam, kad attiecās iziet medicīniskās pārbaudes.
1965 25 gadus vecais kenijietis Kipčoge Keino Helsingborgā (Zviedrija) savā pirmajā 3000 m skrējienā starptautiskā līmenī labo pasaules rekordu - 7:39,6. Vēlāk karjeras laikā Mehiko olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīs zeltu 1500 m, sudrabu 5000 m distancēs, bet Minhenes olimpiādē zeltu 3000 šķēršļu skrējienā un sudrabu 1500 m. Keino bija slavens ar to, ka sāka savu sprintu līdz ar signālu par pēdējo apli.
1955 Pirmo reizi tiek publicēta Ginesa rekordu grāmata.