"Jelgavas alnim" vajag svaigas asinis

Par zaudējumu trešdien čempionam FK "Ventspils" jelgavniekiem nav īpaši jāpārmet - uzvarēja objektīvi spēcīgāka komanda, turklāt vēl jelgavnieki jau pirmajā pretinieku uzbrukumā zaudēja vārtus, kas nevarēja ietekmēt visu spēli kopumā. "Jelgavas alnis" darīja, ko spēja, pāris reizes varēja arī "iebadīt" pretiniekiem, tomēr galaiznākums ir likumsakarīgs un tieši par šo spēli nav vilšanās sajūtas. Vilšanās sajūta ir par sniegumu šajā sezonā kopumā. Vai tad komanda ir kļuvusi krietni vājāka? Nē. Vai tad pretinieki ir kļuvuši daudz spēcīgāki? Daži - jā, turklāt nav šosezon virslīgā izteikta pastarīša, no kura trīs punktus kāds nepaņēma tikai sava slinkuma vai izlaidības dēļ. Tas ir viens no iemesliem, taču ne galvenais iemesls, kāpēc FK "Jelgava" atrodas turnīra tabulā tur, kur tam nav jāatrodas.

Jelgavas komanda ienāca virslīgā kā svaigs vējš. Komanda arī spēlēja svaigi - ar emocinālu pacēlumu un degsmi. Komandā bija vairāki citur nenovērtēti vai "izbrāķēti" spēlētāji, kuri alka pierādīt savu atbilstību virslīgai, kuriem bija ambīcijas sevi pierādīt. Komandā bija spēlētāji, kuri nebija spēlējušio virslīgā un kuriem arī gribējās likt sevi novērtēt. Plus jauns un ambiciozs treneris, lieliski līdzjutēji, plus nedaudz veiksmes un Jelgavas komanda ieguva Latvijas kausu, kā arī sekmīgi nospēlēja virslīgas čempionātā. Emocijas beidzās, alkas sevi apliecināt tika apmierinātas vai arī pārgāja (kā nu kuram), bet jaunu argumentu tā vietā nebija... Spēlētāji jau nekļuva pēkšņi mazāk meistarīgi, taču nevar nemanīt, ka nav vairs komandai tās degsmes un to emociju, ar kādām tā spēlēja debijas sezonā. Lai cik augsts būtu emocionālais vilnis, bet agri vai vēlu tas noplok un to vajag ar kaut ko kompensēt jeb atkal pacelt. Pagaidām neizdodas... Zemgales Olimpiskā centra stadiona tribīnēs dzird runājam, ka komandā vairs nav tās vienotības, ka bija agrāk, ka neapmierinātību izraisa vairāki trenera lēmumi, viņa izvēlētā taktika (tās vienveidība), gatavošanās spēlēm u.tt. Cik tur daudz patiesības - ne jau man spriest un ne jau no tribīnēs dzirdētā ir kaut kas jāsecina. Tribīnēs bieži vien ir tie, kuri "visu zina", taču laikam nav arī dūmu bez uguns.

Nevar nepiekrist komandas galvenajam trenerim Dainim Kazakevičam, ka komandai nepieciešamas svaigas asinis, taču "asiņu pārliešana" kā tāda vien var neko arī nemainīt. Svaigas asinis - tas nenozīmē tikai jauni spēlētāji, tās ir arī jaunas idejas, jauni risinājumi, pārmaiņas taktikā, kaut kas neparasts komandas sadzzīvē u.tt. Tas ne vienmēr ir kaut kas taustāms. Turklāt Jelgavas kluba rocība nav tik liela, lai varētu pastiprināt sastāvu ar dārgiem (Latvijas mērogā, protams) futbolistiem. Un kur ir garantija, ka arī viņi nespēs iekļauties komandas spēlē, kā pērn nevarēja to izdarīt kolumbietis Kastro (šosezon viens no "Spartaka" līderiem), bet šosezon japānis un lietuvietis? Varbūt mainīt treneri? Dzirdēts arī tas... Taču arī tas pats par sevi neko nedos, kaut gan kaut kāds racionāls grauds te ir. Lai cik ķecerīgi tas liksies, bet Dainim varbūt patiešām vajadzētu uz visu paskatīties kādu laiku no malas (nepametot savu amatu), lai pēc tam atgrieztos pie komandas stūres ar svaigām idejām un emocijām. Tas palīdz. Neaizmirsīsim, ka viņš ir ļoti jauns treneris, viņš ar šo komandu ir izgājis no pašas lejas līdz virslīgai un līdz Latvijas kausa iegūšanai, viņam - tāpat kā komandai - arī ir "jāsagremo" iepriekš paveiktais un jāpieņem jauni lēmumi, lai ietu tālāk. Viņam arī ir jāiziet cauri neveiksmēm un kļūdām, jo bez tā nav izaudzis neviens treneris pasaulē nevienā sporta veidā.

Nevajag cerēt, ka sāks "brukt" Jūrmalas "Spartaks" (klāt jau ir jauna leģionāru porcija un jau nākamnedēļ - tiklīdz atvērsies pāreju logs - tie būs sastāvā), ka pēkšņi kaut kas notiks ar "Metta/LU", Rīgas "Daugavu" vai Gulbeni u.tt. Jācer vispirms uz sevi. Jātic vispirms sev. Nevajag arī tik bieži uzsvērt naudas trūkumu - tas nav labs stils. Varētu domāt, ka Gulbenei, "Metta/LU" vai Rīgas "Daugavai" naudas ir daudz vairāk. Pašreiz virslīgā vispār nav neviena kluba, kurš varētu atļauties "šikot", kaut gan atšķirība iespējās starp līderiem un pārējiem arī pastāv un tā nav simboliska. Varbūt labāk akcentēt uzmanību uz sevi - proti, uz kļūdu meklēšanu savā veikumā un uz iespējām un līdzekļiem to labošanā. Pats no sevis nekas neatrisināsies.

Jelgavas komandas atgriešanās virslīgā ir ieguvums Latvijas futbolam ne tikai sportiskā ziņā, bet arī kā labs piemērs citiem klubiem daudzos citos aspektos (varbūt pat tas pirmām kārtām) un tāpēc negribētos piedzīvot šīs komandas panīkšanu. Ragus stalti augšā, Jelgavas alni!