Troters kā Latgales podnieks, Ankipāns – kā vēstures skolotājs...

Aprakstot hokejistu veikumu laukumā, izvēlēsimies profesijas, priekšmetus un gadījuma darbus. Kā allaž – lasiet tikai starp rindām, darbiniet iztēli. Kam vēlme cepties, meklējiet pavāru un pannu.

Telkvists – kā biļešu kontrolieris, uzmanīgi un precīzi.
Holts – kā rokkoncerta solists strādā uz publiku, bet – neaizmirstot, ka skatītāji par šo sniegumu ir samaksājuši.
Ozoliņš – kā vecs vīns ar noberztu etiķeti... Pagrabā šie krājumi vairāk nepaliek. Bijuši pieprasīti visos laikos. Dārgs.
Cibuļskis – kā skursteņslauķa māceklis... Iemācījies jau noturēties uz jumta.
Sotnieks – kā mazs veserītis uz lielas laktas. Dažreiz pats sev ievelk pa pirkstiem, bet – instrumentu neatlaiž. Sīksts.
Galviņš – kā ansambļa dalībnieks, kurš sevi iedrošina ik pa brīdim nodziedāt dažus pantiņus solistu vieta. Ne visos gadījumos sanāk – bet nebaidās uzņemties iniciatīvu.
Laviņš – arī viens no vecā gala vīniem... Togad raža nebija laba, taču tie, kas tika salieti pudelēs, garšu pie galda nesabojāja.
Krišjānis – kā godprātīgs sētnieks. Nevienu brīdi neatstās savu slieksni nepieskatītu. Palīdzēs arī kaimiņam
Jēkabs – kā lauku saimniecības palīgstrādnieks. Var pieturēt zirgu, kad to apkaļ. Var izslaukt govi, ja vajag. Uz pilsētu brauc reti, jo daudz darba.
Ņiživijs – kā simfoniskā orķestra pirmā vijole. Pratīs skaņu no instrumenta dabūt ārā arī bez lociņa.
Surovijs – kā krāvējs dzelzceļa stacijā. Strādā godprātīgi no 9.00 līdz 17.00. Ar obligātu pusdienas pārtraukumu. Nav jāskubina. Citi darbi neinteresē.
Hartigans – kā izcils bārmenis. Zina daudz dažādu kokteiļu recepšu. Savu māju uzbūvējis no ledus... Citus darbus ārpus bāra letes – nepiedāvāt.
Petrovickis – kā labs amatieris šahists, kurš parkā izklaidē pensionārus. Ja parkā ieklīst kāds lielmeistars, vispirms padomā par savu reputāciju. Vai ir vērts spēkoties?
Sprukts – kā zemās grīdas tramvajs. Liels, skaists, ērts... Vienmēr sasniedz galamērķi, vienmēr laikā, ja neskaita sniegputeņus.
Karsums – kā krāsotājs, kam labāk padodas iekšdarbi. Strādā ar saviem instrumentiem – otām, špaktelēm.
Ankipāns – kā vēstures skolotājs, kas skolas laikā ir bijis nesekmīgais, bet pedagoga kārtā ir kritis otrā grāvī – necieš nesekmīgos. Specializācija – Latvijas jaunāko laiku vēsture.
Miķelis – kā šujmašīna, kuru var pārvietot. Pārsvarā strādā ar vienu adatu. Patīk izšuvumi uz spilvendrānām.
Dārziņš – kā augstas kategorijas flīžu licējs, strādā tikai Jūrmalā – jauno krievu namos. Labi apmaksāts. Var apflīzēt visu, īpaši labi padodas nestandarta laukumi, mozaīkas.
Troters – kā Latgales podnieks. No māla pikuča spēj izveidot izcilu keramiku. Par darbu – Kremļa svečturi – saņēmis starptautisku atzinību.
Štāls – kā autobusa šoferis. Pārsvarā saimnieks uztic vecos modeļus, jaunie tiek citiem. Nekad nav palicis uz ceļa, lai gan tehnika plīst.
Podziņš – kā no patversmes paņemts kucēns. Novērtē jauno vidi un iespējas – gatavs ēst no rokas, rotaļāties, nēsāties pa pagalmu. Ļoti uzticams. Dzīvespriecīgs.
Džeriņš – kā dzelzceļa pārbrauktuves uzraugs. Ļoti atbildīgs darbs. Monotons. Pakļauts rutīnai. Reiz uzticēja arī vadīt lokomotīvi, taču – sabijās no atbildības.
Bukarts – kā mākslinieks noformētājs. Nepatīk ķēpāties ar eļļu, jo tā smērē rokas. Aicinājums – plakātists.
Meija - kā pastnieks. iznēsā tikai periodiku. Ierakstītas vēstules viņam neuztic. Maršutu (rajonu) nav mainījis jau gadiem.
Lūsiņš - kā pašnodarbinātais bezdarbnieks. Pie viņa var iegādāties gan pulksteņus, gan krutku... Spēj risināt problēmu, ja tāda radusies.
Reķis - kā basģistārists Holta grupā. Ja šīs ģitāras nav, nav arī skaņai krāsa. Darbu dara, klusējot. Labāk spēlē, nekā runā.