Latvijas izcilākās basketbolistes. Top-12

Lai vēlreiz neizraisītu neziņas veicinātu paniku mūsdienu basketbolmīļu saimē, topā neieskaitīšu pirmskara basketbolistes. Kaut Erna Eltermane-Miķelsone, varbūt arī māsas Alma un Alise Gailītes būtu pelnījušas – kā Pasaules studentu akadēmisko meistarsacīkšu (universiādes) uzvarētājas 1933. gadā un seškārtējas Latvijas meistares trīsdesmitajos gados no Universitātes sporta.
Tad nu mums šoreiz Latvijas dāmu basketbola vēsture sākas četrdesmito gadu nogalē, kad dāmas bija biedrenes...

Dzidra Uztupe-Karamiševa

Pirmā leģendārā TTT kapteine. Piecas reizes Latvijas čempiones godā. Trīskārtēja Eiropas kausa ieguvēja un četrkārtēja PSRS čempione laikaposmā no 1958. līdz 1962. gadam. Pirmā latviešu basketbola pārstāve PSRS izlasē (no 1950. līdz 1962. gadam), arī tur izvēlēta par kapteini. Četrkārtēja Eiropas čempione un reizi arī pasaules vicečempione –1957. gadā. Trīs reizes uzvarējusi Vispasaules jaunatnes un studentu festivālu (nejaukt ar Universiādi!) basketbola turnīros. Tautu spartakiādes uzvarētāja 1963. gadā. 15 gadus strādājusi (dzīvojusi) kā TTT trenere, „strādādama par vecākā trenera Raimonda Karnīša palīdzi, Karamiševa devusi lielu ieguldījumu labvēlīga mikroklimata izveidē”—raksta Latvijas basketbola vēsture, un tas vēl ir ļoti atturīgi teikts. Cālis gan kā spēlētāja, gan trenere bija... TTT dvēsele.

Helēna Bitnere-Hehta

Uztupes laikabiedre un līdzgaitniece kā Daugavā, tā TTT un PSRS izlasē. Kamēr Dzidra gaidīja pēcnācēju, Helēna paspēja kļūt par pasaules čempioni 1959. gadā. Eiropas čempione un vicečempione, pieckārtēja Eiropas kausa ieguvēja, seškārtēja PSRS čempione, divkārtēja Tautu spartakiādu uzvarētāja. Divas reizes kļuvusi arī par Latvijas PSR čempioni. TTT no 1958. līdz 1966. gadam, PSRS izlasē no 1958. līdz 1960. gadam. Savam laikam izcila snaipere un teicama aizsardzības pratēja.

Skaidrīte Smildziņa-Budovska

TTT no 1958. līdz 1972. gadam, basketbolam ziedoti visi mūža labākie gadi. Pretī saņemtas 11 uzvaras Eiropas kausa izcīņās un 12 PSRS čempiones tituli. PSRS izlasē no 1959. līdz 1968. gadam, ar to kļuvusi par pasaules čempioni (1959., 1964. un 1967. gadā), par pieckārtēju Eiropas meistarsacīkšu uzvarētāju. Arī Latvijas meistare, arī divkārtēja uzvarētāja Tautu spartakiādēs. 1964. gada pasaules meistarsacīkšu laikā izvēlēta par „Miss Basketball Mundial”. Centra uzbrucēja, kaut neizcēlās ar supergaru augumu – toties prasmi un domāšanu. Sasaistē ar kolēģi Silviju Kroderi veidoja par basketbola tandēmu dēvētu ilggadīgu sadarbību, kuru izstrādāja treneris Oļģerts Altbergs TTT vajadzībām, bet nesātīgi ekspluatēja PSRS izlases vadītāji.

Silvija Ravdone-Krodere

Mazais Slons TTT tandēmā (Skaidrīte bija Lielais Slons). Šerpa rakstura centra uzbrucēja, taču bezgala uzticīga basketbolam un savam TTT – komandai palīgā tālos ceļos devusies arī ar zīdaini padusē. Desmit gadi TTT rindās nesuši Silvijai deviņkārtējas Eiropas kausa ieguvējas laurus, desmit PSRS meistarsacīkšu zelta medaļas, trīs pirmās vietas Tautu spartakiādēs. PSRS izlasē Krodere tika iesaukta laikā no 1963. līdz 1967. gadam, kur paspēja kļūt par pasaules čempioni, divkārtēju Eiropas čempioni un Vispasaules studentu sporta spēļu uzvarētāju. Par Latvijas čempioni Silvija nonāca vien pēc lielā sporta beigšanas (mācību dēļ) – kad savam un mūsu priekam uzspēlēja Lokomotīvē pie Krauliņa – 1972. gadā.

Iulijaka Semjonova

Gluži vai neērti par viņu vēl ko teikt un stāstīt – jo kurš basketbola draugs Latvijā gan nezin mūsu Uļu. Kas viņai – basketbolistei, kura atzīta par 20. gadsimta visas Latvijas izcilāko sportisti – tāds sīks līdzjutēju topiņš! Jo Uļai pieder „viss pasaules zelts” – nav Latvijā vairs otras sportistes vai sportista, kura darba rezultāts izpaustos divās olimpiskajās zelta medaļās (1976. un 1980. gadā), trijos pasaules zeltos, astoņās Eiropas čempionāta vērtīgākajās medaļās un Vispasaules studentu spēļu galvenajā balvā. Vēl iepriekš bija trīs galvenie panākumi Eiropas junioru meistarsacīkstēs. Tas no PSRS izlases, kuru mūsu Uļa stiepa uz saviem pleciem no 1968. līdz 1986. gadam (un beigās viņai pat sakarīgu paldies nepateica!). Ar TTT savukārt 11 reizes saņemts Eiropas kauss (un vienu reizi vēl Liliānas Ronketi kauss), gūtas 15 PSRS meistarsacīkšu turnīru uzvaras un četras zelta medaļas no Tautu spartakiādēm. Ne velti Uljana (tā viņu sauc publikā, kaut pasē ieraksts cits) Semjonova kā pati pirmā Eiropas pārstāve 1993. gadā uzņemta basketbola Slavas zālē basketbola dzimtenē, Springfīldas pilsētā. Bet tagad, kā olimpiešu sociālā fonda patronese, Uļa tur rūpi par sporta veterānu grūtībām. Kaut pašai necik viegli neklājas – veselība atstāta zem groziem.

Dzintra Grundmane

TTT no 1963. līdz 1975. gadam, četrus gadus no tiem – komandas kapteine. Uzcītīgi un precīzi kā saspēles vadītāja izpildīja laukumā trenera Karnīša taktiskos plānus. Par to atalgota ar vienpadsmit uzvarām Eiropas kausa izcīņā un divpadsmit panākumiem PSRS meistarsacīkstēs. Četri augstākie sasniegumi Tautu spartakiādēs. Grunduli ar viņas atklātību un vienlaik stingro tikumību, augsto atbildības sajūtu un pašaizliedzīgo darbaspēju, par savējo pieņēmuši visur, lai kur pēc lielā basketbola viņa arī būtu gājusi strādāt un dzīvot. Kinostudijā. Sporta muzejā. Tagad – Latvijas Universitātē.

Tamāra Kārkliņa-Hendele

Arī no TTT kapteiņu cilts. Arī neskaitāmiem basketbola zeltiem greznota. Komandā no 1964. līdz 1971. gadam. 11 reizes Eiropas kauss, 13 reizes PSRS čempionu zelts, gtrīs augstākie panākumi Tautu spartakiādēs. Viena no retajām (vēl Grundmane), kura saņēmusi PSRS Nopelniem bagātās sporta meistares godu, nebūdama PSRS izlases panākumu kaldinātāja – Maskavas funkcionāriem tas, kaut gariem zobiem, dēļ izcilā snieguma bija jādod. Viena no nedaudzajām TTT basketbolistēm, kura pēc pašas sportošanas beigām nopietni un ar panākumiem strādājusi par treneri. Tagad – sporta skolotāja.

Māsas Salenieces – Maija un Maiga

Dvīņumāsu gaitas TTT nav gluži kā spoguļattēls, kā vienā elpā tecēts ceļa gabals. Maija bija pamatīgāka, un slavenajā komandā piedalījās no 1968. līdz 1983. gadam. Maigas varējums ir par sešiem gadiem šaurāks – no 1969.līdz 1978. gadam. Nupat jau sāk kļūt apnicīga un vienveidīga TTT basketbolistu atsevišķu panākumu skaitļošana, tādēļ paudīšu vien zināmo: ir dvīņumāsām ticis visa kā diezgan. Gan Eiropas kausā, gan PSRS meistarsacīkstēs, gan Tautu spartakiādēs. Taču tie tituli un medāļi nav vis saņemti tikai tāpēc, ka viņas piedalījās TTT. Maija un Maiga tur bija vadošās spēlētājas, kas īpaši izcēlās, es teiktu, ar dāmu, pat biedreņu vidū reti sastopamu cīņas sparu un neatlaidību līdz buldoga sakodienam. Maija pat – tavu brīnumu! – tika uzaicināta uz PSRS izlasi, kur pie vārda viņu tomēr nelaida. 30. janvārī māsiņām apaļa jubileja – tad arī parunāsimies vairāk un plašāk...

Anete Muižniece-Brice

No basketbolisko Muižnieku cilts – brālis Kārlis, tēvabrālis Valdis. Tas basketbols nudien izplatās gēnos... Taču viņai nebija lemts TTT slavas laiks; Anete piedalījās no 1981. līdz 1990. gadam, kad no dižā TTT pakāpeniski pāri palika vien smarža un atmiņas. Muižniecei – trīs PSRS čempiontituli, pa vienai uzvarai Eiropas un Ronketi kausos, tāpat vēl 1983. gada Tautu spartakiādes uzvarētājas prieciņš. Otrā vieta ar PSRS studentu izlasi Universiādē. Un gandarījums, ka paspējusi cīnīties kopā ar Uļu. Tūdaļ pēc Semjonovas devās profesionāles gaitās, pavadīja sezonu Francijā. Tad atgriezās mājās, lai līdz šai dienai (cienījamo dāmu komandā) rādītu visiem sportiskās izturības un ilggadības paraugu, kļūtu par Latvijas čempioni. Tieši par to visvairāk Anete pelnījusi būt starp visizcilākajām...

Ieva Tāre

Ja līdz Tārei izcilnieču saraksts bija TTT vēstures noraksts, tad ar Ievu sākas jauna ēra. Viņa nāk no Aināra Zvirgzdiņa saliedētās, kopš mazām dienām izlolotās Jūrmalas, kura pirmo reizi Latvijā spēja gāzt no troņa pašu TTT. Tas notika, pēdējo reizi sacenšoties par Latvijas kausu 1992. gadā, kad jaunās jūrmalnieces finālā spēja pierādīt savu pārākumu izslavētajām. Līdz ar māsām Ieviņām neapšaubāma komandas līdere rādījās Ieva Tāre. Viņu arī varam uzskatīt par mūsu pirmo īsto profesionāli, kurai dalība ārzemju klubos bija nevis epizode, bet gan ilgstošs dzīvesveids. Somijā izcīnījusi vienu sudraba medaļu valsts meistarsacīkstēs, Zviedrijā – divas sudraba un vienu bronzas godalgu, strādājusi arī Itālijā, kur nopelnījusi... nopietnu savainojumu, pēc kā kļuva lieka. Atgriezusies mājās kā otrā jaunībā, kļuvusi Latvijas čempione, bijusi valsts izlases balsts gan kā trenere, bet visvairāk kā spēlētāja. Ar to visu spēj būt arī laba māmiņa dēlēnam Emīlam.

Anete Jēkabsone-Žogota

Viņa ir mūsu izcilnieka Andra Jēkabsona īstā meita – kā to norāda abiem biezā apakšlūpa. Bet vislabāk par Aneti pateikusi kolēģe Tāre: „Viņa ir Latvijas basketbola zvaigzne ar īsti profesionālu attieksmi pret saviem pienākumiem. Dziļi iekšā basketbolā, kas ir Anetes dzīves veids un dienas režīms. Ja meitenes vēlas ko sportā sasniegt, tad jāņem piemērs no Jēkabsones. Nešķirojot ne treniņus, nedz spēles, visur darbojoties ar pilnu atdevi. Par Eiropas labāko basketbolisti jau nekļūst vienīgi glīta vaiga dēļ.” Piebildīšu tikai: par Eiropas labāko basketbolisti divkārt – jaunībā un pieaugušo kārtā. Tagad gaidām Aneti atpakaļ izlasē – mūsu priekam un godam.

Piemeties niešķis uzdrošināties sastādīt vēl izcilāko treneru un tiesnešu topus. Vai laipnie lasītāji tādas šausmas spētu izturēt?