Kovaļčuka tirgošana dos iespēju arī Kuldam

Ar Hosu iesildījās

Šobrīd NHL ir viens ļoti karsts kartupelis – Atlantas Thrashers uzbrucējs Iļja Kovaļčuks. Viņam šovasar beidzas ietilpīgais līgums ar komandu un maz ticams, ka tas tiks pagarināts. Vienkārši – Thrashers nevar pacelt Kovaļčuka prasības, kas šobrīd esot konkrētas – 10 gadu līgums par kopējo summu 120 miljoni dolāru. Ko nevar celt, to var mainīt. Līdzīga situācija pirms pāris gadiem bija ar Marsela Hosas vecāko brāli Marianu, kurš, redzot, ka neko jēdzīgu no Atlantas nedabūs, palūdza, lai viņu aizmaina uz Pitsburgu. Tas notika īsi pirms atļautajām spēlētāju maiņām (šogad šis datums ir 3. marts), par ko pretī Penguins atdeva trīs citus hokejistus. Tādā veidā komandas tirgū meklē iespējas realizēt savus dārgumus – vieni taustās pēc trumpjiem, citi mēģina tikt vaļā no liekajiem, vēl kāds pa vidu lāpa savus sastāva caurumus. Hosas gadījumā apskatnieki ir pārliecināti, ka no darījuma liela jēga netika nevienam, taču arī neizdevies eksperiments ir laba skola, tāpēc daudz maz droši var prognozēt, ka šoreiz Thrashers šaus jau ar rūdītu aprēķinu.

Kulda bija tuvu komandai

Uz visa šī fona mums tas varētu būt vienaldzīgi, ja vien neskartu klubu, kuras sistēmā šobrīd tiek iespēlēts viens no latviešu jaunās paaudzes aizsargiem Artūrs Kulda. Ikviens manevrs, kas šobrīd skars Kovaļčuku, vistiešākā veidā ietekmēs Kuldas karjeru. Pagaidām mūsējais spēlē fārmklubā, bet ir pirmais pretendents, lai Atlanta viņam dotu iespēju debitēt NHL. Kāpēc tas vēl nav noticis? Pirmkārt, Kulda pirms sezonas treniņnometnē guva savainojumu, kas viņu burtiski piecas minūtes pirms debijas lielajā līgā nosūtīja uz lazareti. Šobrīd Artūrs ļoti labi spēlē AHL klubā Čikāgā, krāj iespaidīgu individuālo statistiku un mēģina uzminēt – kad pienāks viņa lielais vakars. Pa to laiku Atlantas aizsardzības līnija ieguva citus vaibstus, ko šosezon garantēto līgumu dēļ ir visai grūti mainīt. Otrkārt, Thrashers šobrīd nav nekādas jēgas celt uz augšu latviešu aizsargu, jo tad viņam jāmaksā lielāka alga. Atlanta tā jau knapinās, tāpēc viņi Kuldas debiju var mierīgi pietaupīt sezonas izskaņai. Nevienam nav šaubu, ka viņš būs NHL līmeņa lietaskoks, kāpēc lieki raustīties un tērēties? Taču – ir vēl viens pagrieziens. Kovaļčuka darījums.

KHL arī runā ar krievu zvaigzni

Iļja Kovaļčuks ir skaidri licis nojaust, ka labprāt pieņemtu pirms lielajiem tirgiem kādu izdevīgu maiņas piedāvājumu, taču Atlantai grūti piemeklēt pretendentu. Ne tāpēc, ka krievu superuzbrucējs ir slikta prece – gluži pretēji, Thrashers vēlas atrast tādu partneri, kas pretī iedotu labus, bet tajā pašā laikā cenā/algā pieņemamus spēlētājus. Turklāt, klubs, kas šobrīd izvēlēsies Kovaļčuku, vai nu to darīs ar sausu aprēķinu, ka snaiperis viņiem noderēs līdz sezonas izskaņai kā izcila piedeva Stenlija kausa pretenzijām, vai – vienkārši kā ilgtermiņa aktīvs, ar kuru uzreiz vajadzēs panākt kompromisu par jauno līgumu. Tie, kas brien pretī Stenlija kausam, paši ir pārbāzti ar lielu līgumu spēlētājiem un visticamāk viņi Kovaļčukā redz viena pavasara (šī!) dejotāju. Tie otrie savukārt šobrīd jau ir play off cerības ierakstījušas skurstenī, tāpēc iemēģinās rokādes ar ilgtermiņa plāniem. Tiesa, ne visiem sportiskajiem neveiksminiekiem ir tāda rocība, lai paceltu krieva prasības. Savukārt, tie, kas to varētu, neko jēdzīgu nevar iedot Atlantai pretī. Thrashers jārīkojas mudīgi, jo pastāv vēl viens scenārijs: Kovaļčuks var pieņemt kāda KHL kluba piedāvājumu. Tas ir nopietni, jo viņdien Atlantā lietišķas pusdienas kopā ar Iļju ieturējis KHL prezidents Medvedevs. Krievi jau sen runā, ka viņi par līgas seju redzētu nevis norietējušu čehu hokeja zvaigzni par 15 miljoniem sezonā, bet gan kādu no saviem lielajiem tautiešiem, kas NHL laukus apgūst vēl spēka briedumā. Kovaļčukam viens otrs no KHL klubiem esot gatavs piedāvāt pat 20 miljonus sezonā uz nākamajiem pieciem gadiem. Saprotams, ne bez Kremļa piekrišanas...

Blackhawks grib atombumbu

Čikāga šobrīd tiek saukta par drošāko Thrashers izaicinātāju Kovaļčuka sakarā. Zīmīgi, ka Blackhawks ir pārpilna ar talantiem, kas liecina par mērķtiecīgu selekcijas darbu ar ilgtermiņa ambīcijām. Tiesa, šīs sezonas sniegums ļauj apgalvot, ka Blackhawks ir gatavi lielai kalnu gāšanai jau šogad. Tāpat jāpatur prātā, ka lielai daļai no esošajiem Čikāgas censoņiem šovasar vajadzēs piedāvāt jaunus kontraktus, bet komandas algas budžets to nevar pacelt gan „algas cepures” ierobežojumu, gan gluži vienkārši – liekas naudas trūkuma dēļ. Leģendārais Skotijs Bovmens, kas šobrīd kā padomnieks hokeja jautājumos Čikāgā palīdz savam dēlam Stenam (viņš ir Blackhawks ģenerālmenedžeris) realizēt vienu no pilsētas sporta ambiciozākajiem projektiem, licis noprast skaidri – jābūvē nevis lielgabals, bet atombumba. Turklāt, nav ko ķēpāties ar aizsardzību, bet visi spēki jāvirza caur uzbrukumus. Gandrīz katrā aizsardzības pārī Čikāgai šobrīd ir viens superklases vai labs uzbrūkošais aizsargs, kas var veidot tā saukto otro vilni – sak, lai cik mēs vārtus arī zaudētu, vienalga sametīsim tik, cik vajadzēs uzvarai. Par Kovaļčuku čikāgieši liek uz letes iespaidīgus personāžus: uzbrucēju Krisu Verstīgu un aizsargu Kemu Barkeru, bet, ja Atlanta ļoti uzstās, viņi gatavi šķirties arī no rezultatīvā Patrika Šārpa. Ja Kovaļčuks nonāk Čikāgā, tad viņu uzbrukuma kvalitāte iegūst pamatīgu tjūningu, kas faktiski liktu nosaukt viņus par galvenajiem Stenlija kausa pretendentiem, bet prognozējamais uzbrucēju virknējums Kovaļčuks – Toevs – Keins automātiski kļūst par veseri ar trīs galvām...

Artūrs spēlēs NHL

Kā uz visa šī fona izskatās Kuldas lietas? Kovaļčuka aizmainīšanas atbrīvos lieku naudu. Piemēram, ja šobrīd krievs pelna 7,5 miljonus sezonā, bet iespējamie maiņas pretendenti Verstīgs un Barkers kopā pa gadu salasa 6 miljonus, tad pusotrs citrons jau paliek neiztērēts. Pieņemsim, ka aizsargs Barkers saasinās konkurenci par vietu sastāvā, taču labā ziņa – šogad līgumi beidzas Pavelam Kubinam (5 miljoni), Markam Popovičam (600 000), Ansi Salmelam (600 000) un Kristofam Šubertam (450 000, otru pusi algas viņam maksā Senators, jo viņi savulaik vācieti ielika neaizsargāto spēlētāju sarakstā, bet Atlanta ar viņu fiksi aizlāpījās). Ar garantētiem līgumiem sastāvā paliek Zaks Bogosjans (875 000), Tobias Enstroms (3,75 miljoni), Rons Heinsejs (4,5 miljoni) un Boris Valabiks (762 000). Liekam tam klāt Kovaļčuka maiņas ceļā iegūto aizsargu (tas, ka viņi paketē prasīs aizsargu, ir droši) un tad paliek vēl divas vietas. Atļaušos apgalvot – tur būs Kulda un vēl viens aizsargs ar algu 700 000 – 800 000 dolāru robežās. Domājams, piedāvāts tiks Salmelam. Neko vairāk Atlanta nevarēs atļauties. Lai gan godīgi – mērenībai līguma parakstīšanai arī būs nozīme. Zinot, ka Artūrs šobrīd nesaņem vairāk par 70-80 tūkstošiem sezonā, pat NHL minimālās algas apjoms būs savas astoņas deviņas reizes lielāks par Kuldas šīs sezonas nopelnīto. Svarīgi ir NHL tikt, bet pēc tam lai uz priekšu nes paša gribasspēks un attieksme.