"Dinamo" alu gaidot
Neturot Latvijas jūlija karstumu, pieņēmu zviedru drauga Kaja piedāvājumu apmeklēt Horvātiju. Ij hokeja, ij alus sakarā. Vankūverā Milana Lučiča vecaimātei Blankai taču biju solījis, ka aizbraukšu uz viņas dzimteni, bet zviedru speciālists Kajs Birgers Melkeršons bija saņēmis piedāvājumu inspicēt Horvātijas hokeju.
Starptautiskajā Hokeja federācijā (IIHF) Latvija ir kā paraugs, ka ‘’hokeja komunisms’’ iespējams arī mazā valstī, kur ir ne tikai maz iedzīvotāju, bet arī maz ledus haļļu. IIHF gaiteņos vēl tagad nesaprot, kā Latvija ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju 11 gadus turas pasaules hokeja elitē, bet vēl lielāks bija IIHF kungu izbrīns, ka 1997. gadā Latvija ar divām (!) hokeja hallēm dabūja 7. vietu pasaules čempionātā.
Horvātija pēc hokeja cipariem šobrīd ir apmēram turpat, kur Latvija bija pirms 13 gadiem: divas halles, gandrīz 600 spēlētāju, no tiem tikai 113 pārauguši junioru vecumu un ir viens daudz maz vērā ņemams hokeja klubs – Zagrebas ‘’Medveščak’’. Un 4,5 miljoni iedzīvotāju. Ar to arī līdzība ar Latviju beidzas. Jo Horvātijas vīriešu izlases vieta pasaules čempionātos ir no 24. (2001.) līdz 32. (2004.), šogad ieņemot 28. vietu.
Zinot to, ka dienvidslāvi (serbi, horvāti, slovēņi, bosnieši, melnkalnieši uc.) spēlē visas sporta spēles, nav saprotams, kāpēc Horvātijā tik viduvējs hokejs. To, ka horvāti prot spēlēt ripas spēli, NHL taču jau parādījuši Džo Sakičs un nu rāda Milans Lučičs un droši vien vēl kāds, taču šie divi uzvārdi pirmie iekrīt prātā. Ja ārpus Horvātijas dzīvo 2,3 miljoni viņējo un liela daļa ASV un Kanādā, tad jābūt vēl citiem hokejistiem.
Nezinu īsti, ko tur pētīja Kajs, bet man bija skaidrs, ka Horvātijas dienvidu daļā Dalmācijā hokejam ir daudz konkurentu. Par sporta karali futbolu neizteikšos, tas pat Askoldam skaidrs, bet. Dalmācijas piekrastē ir ļoti daudz neaizsaluša ūdens, kur horvāti gandrīz jebkurā vietā peldas. Tas arī vēl nebūtu nekas, bet viņi ūdenī iemetuši divus vārtus un spēlē ūdenspolo... Pašā Zadaras centrā! Pēc Rīgas mērogiem – 100 metrus no Zatlera pils... Kāds tur hokejs!
IIHF un jebkurš normāls ļautiņš zina, ka hokejs iespējams tikai vietās, kur ir normāls alus. Redz, Liepāja arī dažus gadus izmēģināja hokeju bez alus, tad uzblieza alus brūzi, un pavisam cits hokejs! Ir Latvijā arī piemēri, kad ir alus, bet nav hokeja (Užava), bet, piemēram, Valmierā nu jau ir visi priekšnoteikumi, lai būtu hokejs: ir halle un nu jau arī Valmiermuižas alus.
Horvātijā man bija iespējams degustēt piecu šķirņu vietējā brūvējuma. Lai būtu ar ko salīdzināt, kā mērauklu piepirku klāt čehu ‘’Staropramen’’, kas visā visumā ir normāls padzēriens. Lūk, pārbaudes testu rezultāti (pēc Matuļa garšas kārpiņām).
‘’Ožujsko’’ – 5,0%, viegls, mazliet saldāks par ‘’Staropramen’’ (kā atzina Kajs – arī garšīgāks). Tipisks Lager tipa alus, kuru horvāti dzerot jau kopš 1892. gada. Daudzviet uz reklāmas stabiem lasāms, ka šis ir Horvātijā populārākais alus.
Ar ožujieti (nejaukt ar Anžū, no kurienes nāk slavenie franču cāļi) konkurē ‘’Karlovačko’’. Arī gaišais lāgerietis, bet ne tik salds kā ožujietis. Ja ožujietis reklamējas kā populārākais, tad ‘’Karlovačko’’ kā... horvātu iemīļotākais alus ar simtgadu tradīcijām, jo tiek brīvēts kopš 1854. gada. Brūvēšanas procesā abiem klāt tiek likti arī kukurūzas graudi.
Ir arī tāds ‘’Pan’’ – 4,8 %, bet tā kā uz panu ķepu uzlicis lielais brālis ‘’Carlsberg’’, ar to arī viss pateikts.
Nezinu, kā tas horvātiem izdevies, bet gandrīz pie visām varām viņi saglabājuši lielu daļu patstāvības. Viņiem bijuši pat savi karaļi! Nu, lūk. Viens no aliem arī nosaukts karaļa Tomislava vārdā un tiek dēvēts par karalisko alu. Tumšs kā vecais labais Piebalgas ‘’Sātans’’ un labi, ka nav izvēlēts par latviešu hokeja alu. Dzerot tomislavieti, dažs neredzētu jau otrās trešdaļas vidu. To garantē – 7,3%. Cenas veikalā visām šīm ninnām – apmēram 50-55 santīmi, taču ar vienu bet. Horvātijā lielā cenā ir ‘’ādiņas’’ – tukša pudele maksā piekto daļu no pilnas, proti, vienu kunu vai 10 santīmus. Restorānos, pludmales krodziņos un benzīna tankos horvāti jau sasnieguši 2006. gada pasaules čempionāta līmeni – pusotra lata par puslitru, taču trīs latus kā Dzintaru pludmalē gan neredzēju.
Kad jau lēnām posos mājupceļam, nopratu, ka horvāti kaut ko tomēr slēpj. Un tā arī bija. Zadarā, skatoties kā saule iekrīt Adrijas jūrā, ķelnerim skaidri un gaiši noprasīju, vai viņiem nav kāds labāks alus. Un bija. Domači. Kas ir mājas apstākļos brūvēts dabisks nepasterizēts dzēriens. Un nu jau es jutos kā Piebalgā! Ja šāds dzēriens būtu pieejams jebkurā Horvātijas miestā, tad viņu hokejs nepļunčkātos ap 30. vietu, bet būtu vismaz turpat, kur slovēņi.
+7 [+] [-]
+11 [+] [-]
+3 [+] [-]
twitter.com
+5 [+] [-]
+9 [+] [-]
+11 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+10 [+] [-]
+8 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]