Nedēļa sporta vēsturē. Džesija Ovensa fantastiskās 45 minūtes
Nē, nē, te nav runa par 1936. gada Berlīnes olimpiādi. Leģendārais amerikāņu vieglatlēts Džesijs Ovenss vēl līdz tam lika aizrauties elpai visai pasaules vieglatlētikas sabiedrībai, un tas notika 1935. gada 25. maijā, kad viņš 45 minūšu laikā laboja trīs un atkārtoja vienu pasaules rekordu.
Kurš gan nebūs dzirdējis par 11 bērnu ģimenē par pastarīti piedzimušo Džesiju Ovensu. Protams, galvenokārt Berlīnes olimpisko spēļu sasniegumu dēļ. Tomēr, izņemot sporta statistiķus, diez vai kāds zina, ka Ovensa pirmā zvaigžņu stunda (tieši tā, pat nepilna stunda) pienāca 1935. gadā Enārborā notikušajās ASV universitāšu "Top Ten" sacīkstēs.
Ovenss, kura vectēvs bija vergs, tēvs jau kļuvis par brīvu cilvēku, bet dēls, pateicoties savai enerģijai, - vieglatlētikas leģendu, lai gan skolas gados bija komandas kapteinis ne tikai savā nākamajā sporta veidā, bet arī amerikāņu futbolā, basketbolā un beisbolā, Enārborā paveica ko tādu, ko 2005. gadā NBC komentētājs (un Centrālfloridas universitātes sporta vēstures profesors) Ričards Krepū atzīs par iespaidīgāko notikumu vieglatlētikas vēsturē kopš 1850. gada.
Klīvlendas Austrumu tehniskās universitātes students 25. maijā sacensības sāka pulksten 15.15. Pirmā distance - 100 jardi (91 m), kurā Ovenss uzvar, atkārtojot tābrīža pasaules rekordu 9,4 sekundes. 10 minūtes pēc finiša Ovenss pārceļas uz tāllēkšanas sektoru, kurā veic tika vienu mēģinājumu, toties kādu - 8,13 m. Tā ir ne tikai uzvara, bet arī pasaules rekords.
Japāņa Šuejas Nambu 1931. gada rezultāts pārsniegts par 15 centimetriem, turklāt Ovenss kļūst par pirmo, kam izdevies pārvarēt astoņu metru robežu. Starp citu, šo Ovensa rezultātu labos tikai pēc 25 gadiem, kad viņa tautietis Ralfs Bostons aizlidos astoņus cm tālāk...
Vēl pēc 20 minūtēm līdzjutēji redz Ovensu finišējam ar jaunu pasaules rekordu 220 jardu (201,168 m) sprintā - 20,3 sekundes (tostarp viņam šajā skrējienā arī visu laiku labākais rezultāts 200 m).
Par laimi, līdz 220 jardu barjerskrējiena finālam ir kāds brīdis atelpai, un Ovenss to izmanto, lai kārtējā piegājienā labotu vēl vienu pasaules rekordu - 22,6 s. Viņš kļūst par pirmo atlētu, kurš šajā barjerotajā distancē izskrējis no 23 sekundēm.
1936. gads un Berlīnes olimpiāde ir jau pavisam cits stāsts.
Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā
24. maijs
2000 Madrides "Real" futbola klubs izcīna savu astoto uzvaru Čempionu līgā, finālā ar 3:0 pieveicot savu novadniekus "Valencia".
1999 Vācu futbola slavenības Jurgena Klinsmana atvadu spēle. "Gottlieb-Daimler" stadionā "All-Stars" izlase spēlē pret "Stuttgart". Maču apmeklē daudzas futbola slavenības - Gulits, Fellers, Bekenbauers, Fogtss.
1990 "Milan" izcīna savu ceturto uzvaru Čempionu kausa izcīņā futbolā. Finālā 1:0 pār Lisabonas "Benfica".
1989 NHL klubs Ņujorkas "Rangers" atbrīvo no darba ģenerālmenedžeri un galveno treneri Filu Espozito.
1976 Muhameds Alī Minhenē cīņā par pasaules čempiona titulu boksā supersmagsvariem piektajā raundā ar tehnisko nokautu pieveic Ričardu Dannu.
1964 Notiek viena no lielākajām traģēdijām futbola vēsturē. Olimpisko spēļu kvalifikācijas mačā Peru - Argentīna Limā pēc neieskaitītiem peruāņu gūtajiem vārtiem izceļas nekārtības, kurās bojā iet 300 cilvēki un vēl 650 gūst savainojumus.
1903 Parīzes - Madrides autosacīkšu laikā avārijā bojā iet 31 gadu vecais franču uzņēmuma "Renault" līdzdibinātājs Marsels Reno. Sacīkstēs avarē puse no startējošajiem, vismaz astoņi cilvēki iet bojā un daudzi gūst savainojumus. Sacīkstes tiek pārtrauktas jau pirmajā naktī Bordo pilsētā.
25. maijs
2005 "Liverpool" piekto reizi kluba pastāvēšanas vēsturē tiek kronēts par Eiropas klubu futbola čempionu. Dramatiskā Čempionu līgas finālmačā liverpūlieši no 0:3 spēja panākt 3:3 un uzvarēt pēcspēles 11m sitienu sērijā "Milan". Paolo Maldīni no "Milan" šajā mačā gūst ātrākos (52. sekundē) vārtus Čempionu līgas finālu vēsturē.
1999 87 gadu vecumā mirst pirmā olimpiskā čempione Elizabete Robinsona Švarca, kura 1928. gadā uzvarēja 100 m skrējienā.
1980 Polis Jaceks Všola Eberštatē (VDR) uzstāda pasaules rekordu augstlēkšanā, pārvarot 2,35 m augstumā novietoto latiņu.
1977 "Liverpool" futbola klubs izcīna savu pirmo Eiropas Čempionu kausu, finālā Romā ar 3:1 pieveicot Menhengladbahas "Borussia" no Vācijas.
1967 Glāzgovas "Celtic" kļūst par pirmo Lielbritānijas futbola klubu, kas izcīnījis Eiropas Čempionu kausu. Finālā 2:1 pār Milānas "Inter".
1965 Muhameds Alī Luistonā pirmajā raundā nokautē Soniju Listonu cīņā par pasaules čempiona titulu boksā supersmagsvariem.
26. maijs
2004 Žozē Mourinju vadītais "Porto" kļūst par otro klubu Eirokausu vēsturē, kas pēc uzvaras UEFA kausa izcīņā nākamajā sezonā uzvar Čempionu līgā. Finālā "Porto" ar 3:0 sagrauj "Monaco".
2000 Pirmo reizi Monako noteik "Laureus Sports Award" balvu pasniegšanas ceremonija. Monako princis Alberts atklāj ceremoniju, bet par gada sportistiem tiek atzīti golferis Taigers Vudss un sprintere Meriona Džonsa. Par gada debitantu kļūst spāņu golferis Serhio Garsija, Pie balvām tiek "Manchester United", Lenss Ārmstrongs un Pele.
1999 Tedija Šeringema un Ūles Gunnara Sulšēra mača kompensācijas laikā gūtie vārti ļauj "Manchester United" vienībai Čempionu līgas finālā Barselonas "Camp Nou" stadionā ar 2:1 pieveikt Minhenes "Bayern". Mančestrieši tronī atgriežas pēc 31 gada pārtraukuma.
1984 Denijs Salivens uzvar "Indy 500"sacīkstēs ar 24 sekunžu pārsvaru pār otrās vietas ieguvēju.
1983 Normans Vaitsaids kļūst par jaunāko (18 gadu un 18 dienu vecumā) futbolistu, kurš guvis vārtus Anglijas Futbola asociācijas kausa izcīņas finālspēlē. Viņa pārstāvētā "Manchester United" ar 1:0 pārspēj "Everton".
1980 Vācietis Dītmārs Mēgenburgs Rēlingenē (VFR) atkārto pasaules rekordu augstlēkšanā - 2,35 m.
1971 Eiropas klubu futbolā UEFA kausa izcīņa nāk Gadatirgu kausa vietā.
1928 FIFA nolemj nodibināt Pasaules kausu futbolā.
1927 Notiek pirmais Lemānas izturības brauciens autosportā. Uzvaru svin Andrē Legašē un Renē Leonārs, distanci veicot ar vidējo ātrumu 57,21 km/h.
1911 Pirmo reizi notiek leģendārās "Indianapolis 500" sacīkstes autosportā.
1910 26 gadus vecais Emanuels Laskers kļūst par pasaules čempionu šahā.
27. maijs
2001 Čehs Romans Sebrle kļūst par pirmo desmitcīņnieku šīs vieglatlētikas disciplīnas vēsturē, kurš pārsniedzis 9000 punktu robežu (9026).
1984 Manuela Malejeva izcīna trīs uzvaras tenisa turnīra vienspēlēs vienā dienā.
1982 Džons Makmalens iegādājas Kolorādo "Rockies" hokeja klubu un saņem atļauju to pārcelt uz Ņūdžersiju. Dzimst
Ņūdžersijas "Devils".
1961 Itāliešu "Fiorentina" kļūst par pirmā Eiropas kausu ieguvēju kausa uzvarētāju futbolā. Finālā "Fiorentina" divu spēļu summā tiek galā ar "Glasgow Rangers".
1961 Amerikānis Ralfs Bostons Modesto (ASV) uzstāda pasaules rekordu tāllēkšanā, aizlidojot 8,34 m. Paša rekords labots par trim centimetriem.
1908 "Concordia" kafejnīcā Briselē nodibina "Anderlecht" futbola klubu.
28. maijs
2002 Eltons Džons atkāpjas no futbola kluba "Watford" prezidenta posteņa. Mūziķis "Watford" pievienojās 1973. gadā, kļūstot par kluba viceprezidentu.
1983 Krievs Jurijs Dumčevs uzstāda pasaules rekordu diska mešanā - 71,86 m.
1980 Lerijs Bērds pārspēj Maģisko Džonsonu cīņā par NBA sezonas debitanta balvu.
1939 Noslēdzas trešais Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem. Turnīra, kas sākās 12. martā, izšķirošajā spēlē Lietuva ar 37:36 pārspēja Latviju.
29. maijs
1999 45 gadu vecumā mirst bijušais pasaules rekordists trīssoļlēkšanā (17,89 m) brazīlietis Žoau Karloss di Oliveira.
1985 Eizela stadionā Briselē notiek lielākā traģēdija Eiropas futbola vēsturē, kad pirms Eiropas Čempionu kausa izcīņas finālspēles starp "Juventus"un "Liverpool" bojā iet 39 un tiek savainoti 145 līdzjutēji. "Juventus", uzvarot ar 1:0, izcīna kausu.
1953 Sers Edmunds Hilarijs un šerpa Tenzings Norgejs kļūst par pirmajiem, kuri sasnieguši Everesta kalna virsotni. Pēc 15 gadiem šerpa Lakpa Geta uzstādīja rekordu, vienatnē sasniedzot virsotni nieka 10 stundās un 56 minūtēs.
30. maijs
1997 Kens Draidens kļūst par NHL kluba Toronto "Maple Leafs" prezidentu.
1969 Austrālietis Dereks Kleitons Antverpenē uzstāda pasaules rekordu maratonā - 2.08:34.
1930 Poliete Staņislava Valašēviča, ASV zināma arī kā Stella Volša, kļūst par pirmo sievieti, kura 100 jardu skrējienu veic ātrāk par 11 sekundēm. 1932. gada 2. augustā viņa izcīnīs olimpiskās čempiones titulu 100 m distancē un tajā pašā dienā sesto vietu diska mešanā. 1980. gadā pēc viņas vardarbīgās nāves Klīvlendā autopsijā tika atklāts, ka viņai ir vīrieša ģenitālijas (savulaik skrēja platās īsbiksēs...).
-1 [+] [-]
Mon ļiti interesētu šis stāsts!! Domāju citus arī.. neesmu vieglatlēts, par Ovenu dzirdējis nebiju, bet patīk pelnrušķites stāsti..